[1g. - 1g.1mēn.]
[1g.1mēn. - 1g.2mēn.]
23.-24.jūnijs. Pirmie riktīgi nosvinētie Jāņi pie liela ugunskura, vainadziņu galvā un alus pudeli rokās.:)
26.jūnijs. Pirmo reizi viens pats brauc ar "svešiem" cilvēkiem (mana māsa ar draugu) mašīnā uz jūrmalu. Neesot pat īpaši raudājis, tik reizēm it kā bažīgi meklējis apkārtnē mammu.
27.jūnijs. Nu arī 4.zobiņam izlīdis stūrītis!
29.jūnijs. Pirmo reizi ZOO dārzā. Gandrīz vienīgais, kas tiešām ieinteresē, ir kustīgais cūkas šņukurs:). Vēl patika arī kaziņa un brieži.
30.jūnijs. Pirmo reizi zirgam mugurā! Tik Dzintaram nepatika un gribēja ātrāk tikt prom:(.
2.jūlijs. Jē, jē, jē, jē !!!!!! Tas nav iespējams!!! Mums pirmā čura podā!!!! Šorīt neilgi pēc uzcelšanās puika nāk pie manis ar savu "caurlaidi uz tualeti" - mazo podiņu rokās. Nu, kas atliek, ejam iekšā, ņemu pamperi nost .. un jau sāk tecēt.. Fiksi mazo podu uz lielā poda un Dzintaru pašā virsū. Puika sēž! Un turpina darīt savas mazās lietas!!!!!! Nu super malacis!!!! Un pēc tam, kad jau nocelts, steigšus dodas nolaist podā ūdeni.:) Nu nezinu, vai tā bij sagadīšanās vai apzināta prasīšanās uz poda pēc vajadzības, bet lai vai kā - tas ir progress, jo līdz šim viņš vai nu darīja savas darīšanas, vai sēdēja uz poda (arī tikai ļoti īsu mirkli), bet ne abus kopā, kā šorīt :)
10.jūlijs. Pl.11:00-22:30 (11,5 stundu gara!) pastaiga ar ratiem posmā Smārde-Ķemeri.
14.jūlijs. Pl.11:15-19:00 Pastaiga ar ratiem caur centru, pa Salu tiltu (pa maliņu blakus braucamai daļai) līdz Lucavsalai. Tad pa to un pa Klīversalu. Skaistas ainavas pie Daugavas, spīdot skaistai saulītei, kas nobeigumā mijās ar lietu. Pa ceļam Dzintars spārdīja bumbu, staigāja basām pa zemi, zāli, akmeņiem, pamērcēja arī kājas Daugavā.
15.jūlijs. Ejam pie ārstes svērties un mērīties, pie reizes priekšlaikus saņemam 15 mēnešu poti. Dzintars pat neieraudas, kad špricē! Kaut visas potes būtu tik vieglas!
[1g.2mēn. - 1g.3mēn.]
26.-27.jūlijs. Brauciens ar mašīnu uz Mazsalacu. Vakarā ierodamies uz mūzikas festivālu / konkursu "Blieziens 2003". Pašā sākumā gan vairāk blieza pērkons. Ieradāmies pie skatuves, un tad pēkšņi sāka tā gāzt, ka nekustīgi stāvējām visi zem viena lietussarga, baidoties pakustēties. Apkārt gāza lietus, zibeņoja un dārdēja.
Ar laiku lietus pārgāja, spīdēja karsta saulīte un konkurss sākās. Lietussargs tika aizgādāts atpakaļ uz mašīnu, lai netraucētu. Dzintars staigāja ap brīvdabas skatuvi, līdz sāka izrādīt noguruma pazīmes. Aizdevāmies pie mašīnas pēc ratiem. Pie reizes paņēmu lietussargu, ja nu kas. Tikko bijām atpakaļ pie skatuves, Dzintars ratos par spīti lielam skaļumam aizmidzis, tā sāka atkal kārtīgi līt. Priecājos, ka veiksmīgi esmu paguvusi paņemt lietussargu un arī Dzintars ratos zem lietusplēves drošībā. Nogulēja viņš ilgi - no 17:00-20:00.
Kad Dzintars pamodās, viņš apkārtējos ļaudīs izraisīja zināmu interesi.
Kādas meitenes uzdāvināja viņam balonu. Tad nu viņš spēlējās ar balonu, izklaidēdams citus skatītājus. Būdams jautrs un smaidīgs, Dzintars piesaistīja kādas meitenes uzmanību, kas vienā laidā viņu apbrīnoja, sacīdama: "Kā man patīk šitas bēbis!" :).
Nakti pavadījām visa ģimene mašīnā meža vidū. Kaut kā jau sagulējām;). Patīkami bija no rīta izrausties no mašīnas un uzreiz tikt palasīties meža zemenītes:).
Pa dienu izstaigājām Mazsalacas Skaņākalna parku, Kurbada taku un Rūķu taku. Pēc tam netālu no Mazsalacas, rāpjoties pa koku pilnu nogāzi pie aizaugušas Laņģupītes,
izdevās atrast tādu jauku Gudzonu alu, kurai blakus alā bijusi pirtiņa. Dzintars no "pirtiņas" alā tika iekšā stāvus, bet mums ar Ati nācās rāpot. Pati ala gan liela, tikai dziļumā pilna ar ūdeni. Vispār brauciens uz Mazsalacu bija viens ļoti jauks pasākums!
29.jūlijs. Iekārtojam smilšukasti mājās uz balkona. Nu Dzintars varēs spēlēties smiltiņās, neizejot no mājas:).
6.augusts. Braucam visa ģimene uz Raganu katlu pie Siguldas. Vietas nosaukums sevi pilnībā attaisno:D. Braucam ar vilcienu līdz Siguldai. Siguldas apkārtnē esam ~13:00-17:18, un gandrīz visu laiku līst! Rīgā izskatījās diena briestam daudz saulaināka. Kad esam nokļuvuši pie galamērķa (mežā, kraujas, kas arī Raganu katls, malā), tad sākas riktīgs lietusgāziens. Puika ratos zem lietusplēves, mēs stāvam blakus pie ratiem zem viena lietussarga un nekustamies. Redzam, kā pamazām (patiesībā visai ātri!) diezgan sausā apkārtne pārvēršas par mērenu ezeriņu. Prātojam, cik stundas šitā dabūsim stāvēt un vai ezers, t.i., lielās peļķes ar ratiem vispār būs izbraucamas. Trakākais, ka bez lietus ir arī pērkoņi un zibeņi. Vienubrīd milzu zibens nozibina tepat blakus, kam seko apdullinošs pērkona grāviens. Man kājas trīc, gribu prom, lai tur vai kas. Lai arī knapi vien skatu uzmetuši esam vietai, uz kuru esam speciāli braukuši. Kad lietus šausmas kļūst mērenākas, steigšus dodamies no meža prom. Tur, ārpus Raganu katla, lietus ir mērens un brīžiem pat norimst pavisam. Gluži vai griezties atpakaļ. Tomēr Raganu katlam vairs neuzticamies, dodamies uz vilcienu. Pa ceļam gan uzspīd pat saulīte un redzam skaistus Siguldas apkārtnes skatus.:)
9.-10.augusts. Apbraucam Latgales radiņus. Dzintaram izdevība iepazīties ar dzīvām cūciņām, aitiņām, trušiem, cāļiem, vistām, gaiļiem, govīm, dekoratīvajiem baložiem.
Dzintaram dodam maizīti, lai viņš pabarotu gotiņu, kuru sauc tāpat kā Dzintariņu - par Saulīti;). Dzintars maizīti nedod, bet pamet gotiņas virzienā uz zemes.
19.augusts. Pirmo reizi tālāks ceļš bez ratiem - pusstunda turp un atpakaļ ar sab.transportu un apm. 500m kājām ārā pa pusei pie rociņas, izstaigājot arī trotuāra malas apstādījumus.
[1g.3mēn. - 1g.4mēn.]
6.septembris. Pirmo reizi ar Dzintaru dodamies uz kāzu ceremoniju. Dzintars visu laiku uzvedas lieliski - apm. 50min. laikā tikai beigās (kad notika fotografēšanās) sāka skraidīt un "runāties". Līdz tam bija mierīgs un neizdvesa ne skaņu - kā nekā svešas telpas, daudz svešu cilvēku, ir ko pētīt:).
7.septembris. Dzintars pats atrod sava mūža pirmo baraviku! Kamēr es griezu pirmo savu atrasto baraviku, dzirdu, Dzintars netālu cītīgi rāda uz leju, saka "ņanņa". Kad aizeju, izrādās, knapi pamanāma, tur ir redzama baravikas cepurīte:).
11.septembris. Tuss ar manu darbakolēģi un viņas 5mēn. jauno puisi. Lai arī vecuma starpība abiem ir nepilns gadiņš, pēc auguma un svara viņi abi ir praktiski vienādi ;). Žēl, ka neiedomājos nofotografēt. Kamēr mēs uz brīdi piesēdām, Dzintaram noņēmu pilno pamperi, tā šis žvikts prom bija, un tā, pliku dibenu, basām kājām, 15-30min. pa mežu nobizoja, lai arī jau septembris. Nu ko padarīsi, ja cilvēks grib rūdīties;).
13.septembris. Pirmo reizi ar Dzintaru dzērvenēs. Savas pāris ogas arī viņš ķobītī pielasīja. Dažas uzreiz apēda:).
20.septembris. Pirmo reizi veic kājām visu mums paredzēto ceļu - līdz tuvākajam vēlēšanu iecirknim un atpakaļ (2x450m). Praktiski visu laiku arī gāja smuki pie mana pirkstiņa pieķēries:).
[1g.4mēn. - 1g.5mēn.]
1.oktobris. Cāļa maija mazuļu tuss Esplanādes rotaļlaukumā. Tusējas ega ar Gustavu, Alexa ar Aleksu, Mikausiene ar Miku un madara ar Helēnu. Un mēs, protams.
4.oktobris. Ar mašīnu aizbraucam līdz Zaķugravai (pie Krimuldas), tad ar ratiem izbraukājam Vilkmestes taku un apkārtni. Iekuļamies arī pamatīgos brikšņos, no kuriem ārā tikām tikai Dzintaram ejot kājām un Atim stumjot ratus atsevišķi. Pl.15:00 izejam no mājas, atgriežamies mājās 20:30. Dzintaram laikam visvairāk patika lidmašīnas, kas bieži lidoja virs mūsu galvām:).
5.oktobris. Burvīga rudens pastaiga ar ratiem no pl.14:00 līdz gandrīz 21:00 (~6,5h), kopumā kājām 17km caur Uzvaras parku, Codes ielu, Mārupi, gar Rīgas lidostu. Skaistas kļavas un burvīgi ugunīgs saulriets:).
9.oktobris. Pēc ilgas sarunas ar manu mammu par to, kā tikt galā ar mantu mētāšanu, tiek izlemts novākt lielumlielo mantu kravu. Tās visas tiek saliktas lielā kastē un pārsegtas ar segu, kuru nevar vienkārši noņemt. Brīvi pieejamas tikai bumbas, daži klucīši un pāris mīļākās mantiņas. Arī grāmatiņas. Istaba pēkšņi kļūst tīrāka, kārtīgāka un vakaros vieglāk sakārtojama.
21.oktobris. Beidzot skaidri saskatīju 5.zobiņa galiņu!!! Nu tik jāgaida sestais un tad, pēc pieredzes spriežot, atkal būs 4 mēnešu miers;)
[1g.5mēn. - 1g.6mēn.]
23.oktobris. Pēdējā no garākajām rudens pastaigām (Dzintars lielākoties ratos, mazliet pastaigā kājām) - īsi pirms pirmā sniega. Kājām no mājām caur Lāčupes mežu, Imantu, atpakaļ uz mājām. Kopā nostaigāts ~5 h (12:35-17:30).
26.oktobris. Pirmie lielie sniegi! Ejam staigāt tepat pie mājām, sēdinu Dzintaru sniega kaudzē iekšā, lai izbauda, kas ir sniegs. Dzintars brīnās, ka sniega kaudzē nevar vienkārši uzkāpt augšā, bet, kad kāpj tai virsū, grimst iekšā.. Sanāk, ka var iziet sniega kaudzei cauri..
28.oktobris. Dzintars pirmoreiz ar mani kopā vingrošanā. Sākumā stāv pie sienas, durvīm. Skatās, mazliet runājas. Kad es guļu uz matrača, skriešus riņķo man apkārt.
Vēl šai dienā notikums - kopā ar manu māsu "apdarinām" Dzintara ziemas apģērbu, kas oriģinālā bija ar pistolēm, patronām un tādā garā. Galarezultātā tagad uz ziemas biksēm un jakas ir sunītis slēpotājs, lācītis un balti ziediņi.:)
2.novembris. Pēc kopīgas pastaigas līdz ar 2mēn. vecāku puisi un viņa mammu, pirmo reizi ieturam maltīti Lido ēstuvē kopā ar bērniem. Dzintars visu Lido paiku, izņemot kefīru, izbrāķē.
6.novembris. Vēl viena pastaiga ar kolēģi un viņas nepilnu gadu jaunāko puiku. Šoreiz tiek izveikta fotosesija, lai paliekoši redzētu, ka abi puiši tikai vecumā atšķiras, - izmēros gandrīz nemaz.
14.novembris. Pie acu ārsta. Esot bērnu tālredzība, visumā viss kārtībā.
[1g.6mēn. - 1g.7mēn.]
28.novembris. Kamēr gaidu izlienam sen manāmo 6.zobu, tikām esmu palaidusi garām, ka ir izlīduši jau divi citi - 7.un 8.zobs (augšā abi 4. zobi)!
4.decembris. Kopā ar Dzintaru aizdodamies uz Māmiņu kino atklāšanu, pirmo seansu. Sākumā Dzintars sēž blakus (man uz sāna) un nekustīgi skatās uz ekrānu, līdz aizmieg. Pusi seansa tā arī noguļ. Kad pamostas, tad turpina mierīgi sēdēt un skatīties. Tikai mazliet pastaigā. Nu ideāls kinoskatītājs!
5.decembris. Beidzot izlien sen manāmais 6.zobs, kas patiesībā pēc kārtas sanāk tikai 8., jo divi citi pasteidzās izlīst ātrāk.
11.decembris. Ejam pie pediatres. Izrādās, ka viņa no nākamā gada vairs nestrādās:(. Žēl jau, laba daktere bija. Dzintaram pa tam izrādās svars 8,9kg un augums 73cm. Taisīja arī komplekso poti, kuras laikā Dzintars pat neiepīkstas.
[1g.7mēn. - 1g.8mēn.]
23.decembris. Ziemassvētku svinības manā darbavietā. Dzintars - paraugbērns. Pie galda mierīgi sēž klēpī. Vēlāk, kad tiek pie mantiņām, ar interesi spēlējas. Braucot uz mājām, autobusā cieši aizmieg, bet mājās, gultiņā, tomēr ātri atmostas un tad tik jautrības iet vaļā - lēkā, skraida, smejas un jautrojas līdz pat 4:00 rītā...
27.decembris. Ziemassvētku koncerts Undīnē. Vispirms tiek dziedāts ārā pie ugunskura. Dzintars pacietīgi stāv un skatās uz uguni, klausās. Kad dzied telpās, Dzintars mierīgi sēž klēpī, mazliet parāpelējas augšā-lejā no krēsla. Beigās (pēc ~3-3,5h klausīšanās) klēpī aizmieg.
31.decembris/1.janvāris. Jaunaisgads. Dedzinām ne vien svecītes eglītē, bet arī brīnumsvecītes. Dzintars pats tur rokā. Zem eglītes dāvanas. Dzintaram tiek savienotie telefoni. Ar tiem gan sākumā izspēlējas vecāki, līdz arī bērns tiek pie teikšanas un runāšanas.;)
2.janvāris. Ievēroju vēl 3 zobus - visus apakšā - abi divi otrie zobi un viens ceturtais. Kopā jau 11 zobi!
11.janvāris. Nu jau ir visi 12 zobiņi - smuki, simetriski, visi 1., 2. un 4.-tie zobi.:)
15.janvāris. Aizejam kājām (turp un atpakaļ = 2x600m) līdz T-marketam, lai arī pūš diezgan stiprs vējš un nedaudz snieglietus nāk no gaisa.
[1g.8mēn. - 1g.9mēn.]
22.janvāris. Vectēvs Dzintaram atved ragaviņas, kas uzreiz tiek iemēģinātas gan braukāšanai kalnā-lejā, gan tālākam ceļam pa ielām. Braukšana no kalniņa Dzintaru sajūsmina, bet, braucot pa ielu, viņš aizmieg par spīti neērtai pozai sēžus, galvai klanoties uz visām pusēm. Atpakaļceļā taisa lielu brēku, vecamtēvam sanāk ik pa laikam nest puiku rokās. Ragaviņošanās jau pirmajā dienā rada kritienus - vispirms, kamēr vēl puika gāja kājām aiz ragaviņām, viņš pakrita un uzsita vaigā zilumu pret ragaviņām; vēlāk viņš cēlās ragavās kājās un, mēģinot tā braukt uz priekšu, Dzintars no ragavām izvēlās atmuguriski.
2.februāris. Mājās īslaicīgas pārmaiņas, kas pēc kāda laiciņa mainīsies uz ilglaicīgākām pārmaiņām - mans tētis bērnistabā sāk taisīt grāmatplauktus gar visu sienu, pārtaisīt nopirktu divstāvu gultiņu, uzmeistarot pārtinamo galdiņu ar skapīti apakšā un vēl veiks šādus tādus mēbeļdarbus, tamdēļ Dzintara pašreizējā gultiņa uz laiku pārceļo uz mūsu istabu. Attiecībā pret šīm pārmaiņām Dzintars neizrāda nekādas emocijas. Tas, ko vectēvs dara, tas gan ir interesanti!
3.februāris. Pirmo reizi Dzintara mūžā apgriežu (aplīdzinu) viņam matiņus - gan priekšā, gan aizmugurē. Gana gari jau bija saauguši. Bet tik un tā - paliek tik žēl, tik žēl.. turu rokās to matu šķipsniņu gluži kā kaut ko dzīvu būtu nogriezusi, asaras saskrien acīs..
10.februāris. Veicam vēl vienu nosacīti garu kājāmstaigāšanu bez ratiem - turp līdz veikalam un atpakaļ (2x650m), vējš pūš, sniegs snieg, brīžiem puika negrib kustēt (pagriežas tā, lai vējš nepūš virsū). Vidējais ātrums mums sanāk 1,3km/h.
17.februāris. Dzintars ticis pie sava rotaļlietu skapīša - vectēva veidotā pārtinamā galda ar skapīti apakšā. Beidzot mantām būs sava ērta, viegli pieejama vietiņa.:) Notiek arī Dzintara gultiņas pārlikšana atpakaļ viņa istabā.
[1g.9mēn. - 1g.10mēn.]
24.februāris. Man dodoties prom un Dzintaram paliekot mājās, viņš pirmoreiz smuki atvadās no manis - parāda atā pie durvīm un pie loga un arī pēc tam nemaz neesot raudājis. :)
9.marts. Kopā ar Dzintaru dodamies uz vingrošanu bez ratiem -
no sabiedriskā transporta līdz galam (tāpat atpakaļ) sanāca iet kājām 20-25min. Pa ceļam sajūsmu izraisa auto stāvvietu ceļazīmes (burts "P") - puika iet un ar sajūsmu rāda, sauc: "p"! "pe"! "pē"! Atpakaļceļā tiek izskraidītas arī visas kāpnes (kas, man par nelaimi, bija diezgan bieži pie mājām).
12.marts. Kamēr mēs koncertā, Dzintars paliek ar maniem vecākiem. Pēc koncerta vecāki ar sajūsmu stāsta, cik puika gudrs, aktīvs, atjautīgs, daudz prot un saprot, utt. utml.:)
14.marts. Ciemos uz 2 gadu jubileju. Dzintars uzvedas visai godīgi, jubilāra mantas ar varu nost neņem. Vien skraidīja pa visu māju pakaļ ar cerību, ka varbūt beidzot apžēlosies un iedos arī viņam.;)
18.marts. Bijām otro reizi uz māmiņu kino, filmu "Ūdensbumba resnajam runcim". Dzintars lielu daļu uzmanīgi skatījās, galu galā rādīja dzīvnieciņus (suņus, gliemežus), bērnus.
[1g.10mēn. - 1g.11mēn.]
22.marts. Atzīmējam Dzintara 22 mēnešu jubileju un manu dzimšanas dienu vienkopus. Lai arī brīžiem līst lietus, krīt krusa, pūš vējš, gadās arī maza saulīte uzspīdam, - ar ratiem ejam cauri mežam un mežā diezgan daudz paskraidām arī kājām - starp kokiem, pa kalniņiem. Pēc šīs pastaigas (~2,5h ilgās) gribas teikt - nav slikta laika, ir izdevušās vai neizdevušās pastaigas. Šī bija izdevusies:).
23.marts. Nolemju otro reizi kopā ar Dzintaru doties uz vingrošanu bez ratiem. Diemžēl vingrošana nenotiek, mums sanāk gandrīz nepārtraukta > 2h staigāšana pa centra ielām, ieskaitot Centrāltirgu. Iešana ir visai garlaicīga (varbūt puisi nogurdina arī nepierasti daudzās mašīnas uz ielām), kā rezultātā tirgū puisis sāk migt ciet. Pirmoreiz redzu cilvēku, kas iet uz priekšu, bet actiņas tik veras un veras ciet, galviņa klanās.. Kad esam jau ar busu atbraukuši līdz mājām, izceļu aizmigušo puisi uz ielas un atkal lieku iet. Viņš arī paklausīgi iet.. joprojām aizmidzis.. acis pilnīgi ciet, bet kājas kustās. Tā nogāja kādus 100m, līdz pamazām atmodās. Apbrīnojami, ka netika celti nekādi trači vai kašķi. Visu gājienu puisis godīgi nostaigāja, lai cik noguris būdams. Par laimi viņš nezina tādu iespēju, kā oppā mammai rokās, tāpēc neko tādu nemaz neprasa.
25.marts. Pirmo reizi tikai kājām pastaiga cauri mežam. Cita lieta! Varam izstaigāt kalniņus augšā-lejā, izložņāt starp kokiem, - nav jādomā, kur var un cik viegli var izbraukāt ar ragavām vai ratiem. Un, galu galā, kas tad puisim šajā cienījamā vecumā tā par "pastaigu" - ratos. Grūtāk gan bija aizkļūt līdz mežam, jo pa ceļam nekā tik interesanta nav, lai stimulētu doties uz priekšu. Arī atpakaļceļā bija problēmas - puisis par katru cenu gribēja skatīties, kā darbojas ceļamkrāns, lai arī mamma bija jau nosalusi un gribēja ātrāk tikt mājās. Kopumā pastaiga ilga 2h15min. (pieaugušajam lēnā tempā bez "atrakcijām" pa vidam šis maršruts aizņem ~1h laika).
27.-30.marts. Māsiņas dzimšanas un pirmo dzīves dienu laikā Dzintars pirmo reizi un uzreiz vairākas dienas no vietas paliek "bez vecākiem", resp., dzīvo ar saviem vecvecākiem. Laikam jau bija sapratis, ka tā būs, tāpēc gandrīz neraud, vecvecākiem ar mazdēlu nekādu lielo problēmu (ja nu gulētiešana).
30.marts. Pirmā satikšanās ar māsiņu. Pamanījis mājās guļošo bērniņu, tikvien nosaka kā "bebi" un dodas tālāk savās gaitās.;) Pēc visas turpmākās rīcības un sejas izteiksmes var saprast - Dzintars ļoti lepojas ar māsiņu, viņa acis burtiski mirdz un staro. Viņš ir brālītis!! Dzintars izjūt tādu kā lielu atbildību, gatavs palīdzēt māsiņai.
31.marts. Pirmoreiz pastaiga visai ģimenei četratā. Dzintars izrāda savu vēlmi kāpt ratos, bet, iepazīstināts, ka ratiņos tagad guļ māsiņa, tūdaļ samierinās un visu ceļu (1h) iet kājām bez pretenzijām uz ratiem, tik vien kā ik pa laikam prasa, lai parāda bebi.:)
Aprīļa sākums. Pāriet gulēt naktsmiegu no redeļu gultiņas uz divstāvu gultiņas pirmo stāvu.
4.-21.aprīlis. Taisām arvien garākas pastaigas pa āru, Dzintaram visu laiku esot "uz kājām", - līdz pat 4h. Dzintars pacietīgi visu iztur, ratos neprasoties, tikai noguruma gadījumā paliek arvien lēnāks un lēnāks līdz vispār knapi kust uz priekšu.
[1g.11mēn. - 2g.]
2.maijs. Pastaiga Baložos, stundas 3 staigā kājām, palīdz lasīt māllēpes tējiņai. Atpakaļceļā pilnīgi un pagalam salūzt mašīna un mūs tālāk līdz mājām velk citas mašīnas. Tas ir mūsu mašīnas pēdējais brauciens tās mūžā.
9.maijs. Pastaiga 2h15min. visu ceļu kājām no Botāniskā dārza līdz mājām, apm. 3km, tostarp nelielā lietutiņā.
22.maijs. 2g. dzimšanas dienas svinības. Ciemos 2mēn. vecāks puisis. Dzintars viņu mīļo un mēģina bučot gluži kā māsiņu.;)
