Šis, 5. mēnesis saistās ar skraidīšanu pie ārstiem - puikas vešana pie neirologa, dermatologa, alergologa, uz alerģijas testu (kurš gan neko prātīgu neuzrādīja). Rezultātā es nevaru ēst ne tikai pienu & co (kas satur piena olbaltumu), bet arī virkni citu produktu. Precīzāk, pēc maniem novērojumiem, lai puikam nepaliktu sliktāk, es droši varu ēst tikai putru, cūkgaļu un maizi. Ja ņem vērā, ka līdz tam es praktiski neko no tā nelietoju, mana vēdera reakcija bija adekvāta. Vārdu sakot, kas iet labumā puikam, man iet sliktumā. Grozi kā gribi, bet abiem labi nesanāk. Brīžiem nonāku galīgā depresijā. Jo vairāk tamdēļ, ka alerģiskie izsitumi izpletušies Dzintaram pa visu ķermeni lielos sarkanos pleķos, un lai kā es ēstu, var panākt tikai to, ka nepalielienās, bet nevis, ka samazinātos. Tā ka brīžiem pagalam nolaižas rokas. Viendien (precīzāk - nakt) puika pat bija sakasījis galvu līdz asinīm. Par laimi, tā bija vienīgā reize, kad būtu bijis tik traki. Droši vien pateicoties tam, ka pēc tam mums izrakstīja zālītes pret niezi, līdz ar to puikam tik traki vairs neniezēja.

Par laimi, puika pats pārlieku savas ķibeles nepārdzīvoja;) Bija dzīvespriecīgs, jautrs. Nākamā dienā pēc neirologa apmeklējuma sāka velties no muguras uz vēdera, kas, protams, mani iepriecināja un uzlaboja garastāvokli.

Tā kā mēneša sākumā laiks turējās silts, joprojām gana daudz staigājām, gadījās arī 4-6h dienā. Vērojām rudeni un drīz arī pēkšņo ziemas iestāšanos, sniegam uzkrītot uz lapām. Mēneša beigās beidzot bija izdevība iepirkties centra veikalos, sapirku drēbītes, ko pie mājām nevar dabūt. Tad līdz ar aukstāku laiku pa āru staigājām vairs ne tik ilgi, vairāk tikai līdz veikalam un atpakaļ, dienā sanāca ~1-1,5h garas pastaigas.