DZIEDAVA.lv

Dabas vērojumi: stāstījumi un foto Latvijas Daba: foto un apraksti Latvijas Daba: foto un apraksti Ceļojumu apraksti un foto Pārdomas jeb situāciju analīze Mūzika manā dzīvē Domas bez apdomas CV, biogrāfija, bildes Paldies jums visiem!:) Citāti no grāmatām Manu bērnu dienasgrāmatas Suņu kolekcijas Dziedava.lv

Latvijas Daba un kultūrvēsture

 
   
Ievadi >2 simbolus. Vārdus atdali ar tukšumu. Meklējot arī vārda vidū, priekšā liec %. Piem., zied %ava .
Precīzu vārdkopu meklēšanai lieto pēdiņas. Piem., "Misas dižpriede"
Konkrēti objekti > Dabas takas > Amatas taka

Amatas taka
- vasara -
sakārtots pēc vērtējuma, vērtētākās augstāk

Skatāms daba.dziedava.lv sadaļās : Drabešu pagasts (Amatas novads, Vidzeme), Līgatnes pagasts (Līgatnes novads, Vidzeme)

Balticmaps.eu: (572290, 6344550)


Sevī ietver: Kārļu zivjaudzētava - Zvārtes iezis, Melturi - Kārļu zivjaudzētava, Zvārtes iezis - Veclauči
Saistītie objekti: Zvārtes iezis - skati, Gaujas nacionālais parks, Amata, Zvārtes iezis, Zvārtes iezis: dabas piemineklis, Miglas iezis, Viļņu priede, Incēnu krauja, Kumada, Amatas garmatainā egle, Līču akmens, Viļņu mežābele, Īļaku iezis, Vizuļu iezis, Dolomītu krauja, Īļaku iezis un Vizuļu iezis: dabas piemineklis, Dolomītu krauja, Dolomītu kraujas ZR, Dolomītu kraujas DA, Melturu iezis, Saltupīte, Dambja iezis un Bruņa ala: dabas piemineklis, Dambja iezis, Amatas palmegle, Ainavu krauja, Mazais Ainavu iezis, Ainavu krauja un Ķaubju iezis: dabas piemineklis, Bizenes iezis, Ķaubju iezis, Iļāku ala ar šauro ieeju, Iļāku ala ar plato ieeju, Iļāku alas, Kārļu niša, Dzilnas ieža ūdenskritums, Dzilnas iezis, Dzilnas iezis: dabas piemineklis, Akmeņupīte, Zaļais iezītis, Čūsku iezis, Čūsku ieža ala, Vanagu iezis, Vanagu iezis: dabas piemineklis, Palu iezis, Palu ala, Veclauču tilts, Veclauču iezis, Veclauču niša, Zemais iezis, Roču ieža alas, Kalnavēršu 1. iezis

Ģeoloģiskā taka gar Amatu no Melturiem līdz Veclaučiem dalās 3 posmos, secīgi: Melturi - Kārļu zivaudzētava, Kārļu zivaudzētava - Zvārtes iezis, Zvārtes iezis - Veclauči.
Posmi ir atšķirīgu grūtību pakāpju. Tiek uzskatīts, ka Zvārtes iezis - Veclauči ir vieglākais posms, ejams arī bērniem un tūristu grupām, savukārt Melturi - Kārļu zivaudzētava ir pats grūtākais posms, pieveicams tikai izturīgākajiem. Pēc personīgās pieredzes vidējais posms Kārļu zivaudzētava - Zvārtes iezis aizņem visvairāk laika.
Dažādos informācijas avotos norādītais dabas taku veikšanas ilgums (visi 3 posmi kopā aizņemot vien 6 stundas) ir lielā pretrunā ar personīgo pieredzi - acīmredzot, bukletos norādītais ilgums attiecas uz gadījumiem, kad taka tiek ieta bez apstāšanās un nopietnas intereses par apkārtnes objektiem - kā parasta pastaiga pa mežu. Par mūsu pieredzi - aprakstos par attiecīgiem takas posmiem.
Visā takas garumā ir daudz interesantu krauju un iežu atsegumu (lielākie skaitā ap 20), tostarp gan sarkanbaltas smilšakmens sienas, gan arī dolomīti, kas Latvijā nav tik bieži sastopami. Iespējams apmeklēt vairākas alas. Interesanta ir arī pati Amata - strauja un akmeņaina, daži akmeņi upē vi ...
Ģeoloģiskā taka gar Amatu no Melturiem līdz Veclaučiem dalās 3 posmos, secīgi: Melturi - Kārļu zivaudzētava, Kārļu zivaudzētava - Zvārtes iezis, Zvārtes iezis - Veclauči.
Posmi ir atšķirīgu grūtību pakāpju. Tiek uzskatīts, ka Zvārtes iezis - Veclauči ir vieglākais posms, ejams arī bērniem un tūristu grupām, savukārt Melturi - Kārļu zivaudzētava ir pats grūtākais posms, pieveicams tikai izturīgākajiem. Pēc personīgās pieredzes vidējais posms Kārļu zivaudzētava - Zvārtes iezis aizņem visvairāk laika.
Dažādos informācijas avotos norādītais dabas taku veikšanas ilgums (visi 3 posmi kopā aizņemot vien 6 stundas) ir lielā pretrunā ar personīgo pieredzi - acīmredzot, bukletos norādītais ilgums attiecas uz gadījumiem, kad taka tiek ieta bez apstāšanās un nopietnas intereses par apkārtnes objektiem - kā parasta pastaiga pa mežu. Par mūsu pieredzi - aprakstos par attiecīgiem takas posmiem.
Visā takas garumā ir daudz interesantu krauju un iežu atsegumu (lielākie skaitā ap 20), tostarp gan sarkanbaltas smilšakmens sienas, gan arī dolomīti, kas Latvijā nav tik bieži sastopami. Iespējams apmeklēt vairākas alas. Interesanta ir arī pati Amata - strauja un akmeņaina, daži akmeņi upē visai ievērojami.
Interesanti vērot arī kokus, dažviet tos apskādējuši bebri, tomēr daži izauguši pat līdz dižkoka izmēriem. Takas malā redzējām arī interesantas formas egles.
Aizraujošā ir daudz, vajag tikai būt vērīgam un nesteigties sasniegt ceļa mērķi.
Takas pirmie divi posmi nav labiekārtoti, lai arī marķēti ar oranžiem apļiem uz kokiem. Takas ietvaros vietumis jākāpj stāvās kraujās caur mežiem ar kritušiem kokiem, pa dolomītiem un, jo sevišķi slapjā laikā, dubļiem. Tāpēc slapjā laikā taka vietumis ir ļoti bīstama un grūti veicama. Arī sausā laikā pārgājiens pa šīs takas grūtākajiem posmiem nav veicams kopā ar maziem bērniem. Vēlami labi apavi, kas ērti kāpšanai kraujās.
Sīkāk par katru posmu atsevišķi - tiem veltītajās lapās.
Papildus info par Amatas dabas taku: gnp.gov.lv un karlamuiza.lv.

Aprakstu veidoja Julita Kluša, 2013.

     
 
Komentāri:

romualds, 2009-09-18 :   No Kārļu HES uz Vidzemes šosejas pusi pārgājiens tiešām nav pa līdzenu taciņu ejams, pamatā ieži akmeņu slāņiem izveidoti. Kā pirmais būtu Dambja iezis, kur vienā no šī ieža zilganajiem atsegumiem, sapņotāji var saskatīt sejas apveidus. Aiz Dambja ieža, nogāzes pašā augšpusē, pirms Saltupītes, cītīgākie meklētāji var uziet īpatnējo Bruņa alu ar zemu un šauru ieeju. Tikai paši drosmīgākie var mēģināt izspraukties caur alas akmens slāņu robotajām sienām lai nokļūtu mazliet plašākā vietiņā iekšpusē ...

romualds, 2009-09-18 :   No Kārļu HES uz Vidzemes šosejas pusi pārgājiens tiešām nav pa līdzenu taciņu ejams, pamatā ieži akmeņu slāņiem izveidoti. Kā pirmais būtu Dambja iezis, kur vienā no šī ieža zilganajiem atsegumiem, sapņotāji var saskatīt sejas apveidus. Aiz Dambja ieža, nogāzes pašā augšpusē, pirms Saltupītes, cītīgākie meklētāji var uziet īpatnējo Bruņa alu ar zemu un šauru ieeju. Tikai paši drosmīgākie var mēģināt izspraukties caur alas akmens slāņu robotajām sienām lai nokļūtu mazliet plašākā vietiņā iekšpusē.Kādu gabaliņu tālāk jau tuvāk šosejai ir Dolomītu krauja ar daudziem kantainiem nobrukušajiem akmeņiem kraujas pakājē. Nākamajā upes līkumā otrā upes pusē jau redzams sarkanīgais Vizuļu iezis, kas slavens ar skaistiem leduskritumiem ziemā no izplūstošajiem avotiņu ūdeņiem. Pēc brītiņa caur koku lapotnēm jau saskatāms Īļaku iezis, kas mazliet atgādina Dolomītu krauju nosacītā miniatūrā. Pie nākamā izteiktā upes līkuma Vizuļu ieža pusē apskatāms nelielais sarkanīgi zilganais Melturu iezis un drīzumā jau var nonākt līdz Vidzemes šosejai, kur starp citu ir uztaisīts skaists stāvlaukumiņš autotransportam un gājēju tiltiņš pār Amatas upi.
Kārļu niša ir samērā līdzīga pēc formas Eņģeļu alai Mazsalacā, tikai mazliet mazāka un seklāka, atrodas mazāk izteiksmīgā vietā.
Ja grib paceļot ar bērniem, vislabākais pusms pārgājienam gar Amatu ir no Veclauču tilta līdz Zvārtes iezim vai otrādi. Tur ceļā var ieraudzīt vairākus skaistus atsegumus, atrast pāris alas, sausākā laikā pārbrist Amatai pāri ar basām kājām, uzlokot bikses līdz ceļgaliem.



_Atis_, 2009-09-24 :   Ejot no Melturu puses pa labo krastu, marķētais meža ceļš pie Īļaku ieža beidzas un laikam būtu jārāpjas iezī augšā. Vai nu izvēlējos neveiksmīgu vietu, vai arī esmu pārāk bailīgs, bet 10m pirms "uzvaras" sapratu, ka tas nav priekš manis arī sausā laikā un labiem apaviem. Pagājos kādus 100m uz atpakaļu. Tur jau kāpšana bija diezgan droša.
Bruņa alu gan neizdevās atrast. Apmēram tur, kur tā iezīmēta Jāņasētas GNP kartē, patiesībā bija Īļāku alas. Pēc alas.lv Bruņa alai jābūt uz HESa pusi no
...

_Atis_, 2009-09-24 :   Ejot no Melturu puses pa labo krastu, marķētais meža ceļš pie Īļaku ieža beidzas un laikam būtu jārāpjas iezī augšā. Vai nu izvēlējos neveiksmīgu vietu, vai arī esmu pārāk bailīgs, bet 10m pirms "uzvaras" sapratu, ka tas nav priekš manis arī sausā laikā un labiem apaviem. Pagājos kādus 100m uz atpakaļu. Tur jau kāpšana bija diezgan droša.
Bruņa alu gan neizdevās atrast. Apmēram tur, kur tā iezīmēta Jāņasētas GNP kartē, patiesībā bija Īļāku alas. Pēc alas.lv Bruņa alai jābūt uz HESa pusi no Īļāku alām, bet tuvākajos 120m no Īļāku alām nogāzē neizdevās neko atrast un tālāk nelikās vērts meklēt, jo dolomīti vairs daudz nebija redzami.
Aiz tilta pie Kārļiem interesanti pastaigāt arī ne pa "oficiālo taku", bet pa otru Amatas pusi. Tur gan vietām ir stipri aizaudzis un jābrien pāri Amatas attekai. Toties akmeņainā Amata ir pavisam blakus un pretējās puses klintis no apakšas arī vareni izskatās.




Pārskats (3)
Overview

Visi foto (153)
All Photos
vērtētākos augstāk


jaunākos augstāk

Pavasaris (76)
Spring


apr mai

Vasara (46)
Summer


jūl

Rudens (29)
Autumn


okt

Ziema (2)
Winter


feb


Atlasīto attēlu skaits: 46. Uzklikšķini bildei, ko gribi redzēt pilnā izmērā.
Uzklikšķinot uz fotogrāfijas, iegūsi arī papildus informāciju par tajā redzamo.

Skatīties slīdrādi / Komentēt attēlus.
Ja vēlies atzīmēt īpaši tīkamos attēlus, ieliec ķeksīti pie attiecīgām bildēm un lapas apakšā spied pogu "Saglabāt vērtējumu".
 
  1   2
iepriekšējais  2  

Foto: Julita Kluša


Kārļu dzirnavezers caur smilgām, 2009.
Komentēt (0)

Foto: Julita Kluša


Īļaku iezis kraujas augšā, 2009.
Komentēt (0)

Foto: Julita Kluša


Rāpšanās Īļaku iezī nav no vienkāršajām, 2009.
Komentēt (0)

Foto: Julita Kluša


Dolomītu krauja, skats uz augšu, 2009.
Komentēt (0)

Foto: Julita Kluša


No Dolomītu kraujas līdz Amatai, 2009.
Komentēt (0)

Foto: Julita Kluša


Šis varētu būt Melturu iezis, 2009.
Komentēt (0)

Vērtējums ietekmē attēla atrašanos lapā (ja neskata atsevišķu gadalaiku!) - vairāk novērtētie - augstāk.
iepriekšējais  2  
  1   2



Izmantojot dziedava.lv lapās atrodamās dabas fotogrāfijas, ja tas netiek darīts kāda apmaksāta darba ietvaros (piemēram, skolēnu projektos, personīgajās mājaslapās, kas nav ar komerciālu mērķi), obligāti norādiet fotogrāfijas autoru un atsauci uz
daba.dziedava.lv.
Ja fotogrāfijas vai informācija no dziedava.lv lapām nepieciešama darba veikšanai, par kuru tiek maksāts, izmantošanu obligāti jāsaskaņo. Rakstiet: julita at dziedava punkts lv.

(c) Julita, 2008.- 2024.    

dziedava.lv DZIEDAVA.lv