* Latviešu Dziesmu svētku Deju svētki (1998.) *


From: U.Zarins@alise.lv
Date: Fri, 3 Jul 1998 10:37:22 +0300
Subject: Visparejie n-tie L.dz&d.sv

Um, nu nezinu vai tas nu bus gluzhi par indie :-)
bet vakar apmekleju Dziesmu svetku koncertu
(pareizak sakot - deju svetku) Sporta Manezha,
proti - uzvedums Solis laika.
Nu vispar un visu lidzsinejo Deju svetku fona
tas tiesham bija indie :-))
Proti, tada atkape no tradicionalajiem smukajiem
rakstinjiem stadiona - piecas daljas no tam 3 rules -
pirmaja tuso mezonji, tur gandris vai tadas ritualas dejas,
ar visu medishanu utt, Kulakova muzika, pedeja - deja
90-tajos, ar Brauna muziku - tads apocalypsis now biskin,
ar visiem reivinjiem utt - vispar muzons abas tajaas daljas
rules. Parejais biski svakaks, bet fanoju par uzdriksteshanos
ka tadu - atkapties no visiem tautas deju kanoniem uz uztaisit
tadu shovinju...nu nebus laikam vairs tautas dejas tadas ka lidz shim vairs
nekad,
revolucija mera ...nu un pa vidu ari Liepinja Z. muzons nebija
slikts, rezija laba un gaismas (NA) krutas. Must see visiem
ipashi kas pashi kadreiz ir dejojushi, bet...baidos, ka
uz 2 konci 4. julija biljetes vairs nebus - anyway iesaku
silti ievertet ja radis pa TV.
UZ - tautas deju kritikis

Uz lapas sākumu

* Skolēnu Dziesmu un Deju svētki (2000.) *


Date: Mon, 3 Jul 2000 21:01:52 +0200 (WET)
From: Julita Klusha 
Subject: Dziesmu sveetki

Kaa jums patika skoleenu dziesmu sveetki?
Vai arii tie bija paaraak oficiaali (liidziigi kaa te dazhs par Jaaniem
izteicaas)?
Es personiigi noskatiijos nosleeguma koncertu pa TV un mani pashu
paarsteidza, cik ljoti man tas patika:). Ieprieksh man bija licies, ka
veerts ir pasham buut iekshaa un dziedaat, tad tie ir iisti sveetki, bet
no malas tas nav tik interesanti.
Tachu shogad arii no malas klausiities bija ljoti interesanti.
Tas sadaliijums pa teemaam bija visai izdevies - netika katrai dziesmai
pieteikts - skanees taada un taada, tas viss bija vienotaa riteejumaa,
intensiivaak un panjeema uzmaniibu daudz vairaak.
Man personiigi laikam visvairaak patika latvieshu tautasdziesmu dalja -
dziesmas izveeleetas tieshaam bija ljoti veiksmiigi un mainiija cita citu
- te aatraakas, te leenaakas. Arii koristiem, kaa no malas skita, patika
to visu dziedaat.
Miinuss - ja dzied visu vienaa laidaa, tad nav iespeejams atkaartot kaut
kaadus tiikamaakos gabalus.
Pasaules muuzika likaas taada pabaala. Briizhiem skita, ka tie nav
skoleenu koru sveetki, bet gan solistu uzstaashanas, kurus mazliet pavada
koriitis aizmuguree. Nesaprotu, kaapeec nenodziedaaja nevienu no
ziemeljvalstu dziesmaam.
Cik ir dzirdeets, skoleeniem pashiem visvairaak patikusi Z.Liepinja
muuzikas dalja. No taa sizheta gan neko daudz nevareeja saprast - kaut kas
par Daugavu, kaut kas par veezi, kuram acis pakaljaa.:)
Muuzika pati par sevi tiiri laba, tikai briizhiem nebija iisti kopkorim
piemeerota, bet nu galvenais, ka skoleeniem pashiem nebija iebildumu
briizhiem teelot tikai fona muuziku;).
Vispaar man paarsteigums bija Ance Krauze. Baigi speeciiga balss un
dziedaaja paarliecinoshi, taa ka Mielavs un Mednis pa abiem, kad vinji
dziedaaja visi triis kopaa, nespeeja Anci paarsist:).
Ance bija palikusi praataa kaa konkursa "mekleejam solistu" finaaliste,
dziesmu sveetkos vinja kaa soliste bija iisti vietaa:)).
Veel mani paarsteidza, ka visa koncerta laikaa paraadiija tikai vienu
kori, kas tureeja priekshaa notis, visiem citiem, skita, ka notis kaa
skira nepastaaveeja! Manaa laikaa, man skiet, bija savaadaak..
Uz taa fona likaas ne visai, ka dazhi dizhsolisti nebija vareejushi no
galvas iemaaciities tos dazhus pantinjus, kas vinjiem bija jaadzied, un
dziedaaja no graamatinjaam (notiim?).
Veel man likaas, ka skoleenu viduu bija pat paaraak maz pashdarbiibas;).
Ka viss bija iestudeets liidz peedeejam siikumam un nekaadu atkaapju.
Vareeja kaut vai kaadu patvaljiigu "vilniiti".
Koncerts arii beidzaas taa iisti bez kulminaacijas, manupraat. Vienkaarshi
beidzaas un viss. Parasti jau peec oficiaalaas programaas tikai saakas taa
riktiigaa dziedaashana..
Manaa laikaa, atceros, muusu koris centaas izjaukt tradicionaalo riteejumu
- kusteejaamies preteeji visiem citiem, peec savas patvaljas uzsakaam
"vilniishus" - tas vismaz bija jautri;)). Kaadu siikumu tachu vareeja arii
noveersties no obligaatuma. Shogad vai nu ljoti stingri tos skoleenus
dreseeja, vai arii paaraak apziniiga tauta kljuvusi;).

Date: Tue, 4 Jul 2000 10:49:05 +0200
From: Mara.Melnbarde@lmt.lv
Subject: Re: Dziesmu sveetki

Arii pa tv redzeeju. Soreiz patiesi vairaak piesaistiija. Ilgi nevareeju
saprast vai Zliepinja variants patiik vai ne. Beigaas nospriedu, ka kaut
kas savaadaaks par ljaunu nenaak. Turklaat pasiem 12 000 tas tiiri labi
patika.

Date: Tue, 4 Jul 2000 13:23:35 +0200 (GMT-2)
From: Tom Greevince 
Subject: Re: Dziesmu sveetki

> Kaa jums patika skoleenu dziesmu sveetki?
Manaa rajonaa, kur dziivoju, tuveejaas skolas bija nomitinaati kaadi
tuukstoshi chetri dziedaataaju un dejotaaju...
Un...
Tici man, shitaadu sviestu, ka ceturtdienas vakaraa ap pusdiviem naktii
pilnas ielas ar galiigi taarpaa esoshiem 7.klases skolniekiem, manas acis
nebija piedziivojushas pat tad kad pats maaciijos 7.klasee...
Un taa bravura kas naaca no tiem beerniem aaraa lika noliist vaartruumees
visiem liimjostiitaajiem un citaadiem, kuriem patiik pa naktiim pa ielaam
vazaaties...
Droshiibas zinjaa-OKAY!!!
Paaris tuukstoshi skolnieku Riigaa un Nakts sieri ir neitralizeeti!!!
Idiologjijas zinjaa-SUCKS!!!
Skolnieku dziesmu sveetki shogad bija sava veida Glastonburija, jo neviens
skolnieks vien jau sveetdienaa vairs nenojauta kur vinjsh atrodas, un ja
kaads buutu apreekjinaajis alkohola un bezmiega daudzumu (gribaas ticeet,
ka milziigos daudzumos drug`i netika miesaas njemti) jauno skolniecinju
asiniis, tad shkjiet nevienam vien cilveekam buutu jaanokriit bez elpas,
anyway kur...
> Ieprieksh man bija licies, ka veerts ir pasham buut iekshaa un dziedaat, 
> tad tie ir iisti sveetki, bet no malas tas nav tik interesanti.
Tad kad esi vecumaa, kad Tev jaapiedalaas dziesmu sveetkos, tad arii
skatiities tos ir gausi, for me tas nosleeguma koncerts bija jaukaam,
siltaam atminjaam pildiits, bet gaajiena translaacijas laikaa no sirds
izbesiija LTV1 jaunieshu redakcija, kur galvenie paarvaldes purni jau
gadus septinjus nav mainiit un visi smird peec konkreeti vecaam
vecmaaminjas zekjeem... (EuroVision seja Reinix, veel daudz maz tureejaas,
bet kuram lopam ienaaca praataa, ka to meiteniiti var laist interveet
ljauzhus nav pa speekam man saprast!!!
Labaakais ka taa meitene vispaar nenojauta kas un kaa, vienaa mirklii pie
vinjas pienaak metaalists aadas jakaa un saak kautko dirst, a taa
meiteniite tik nopietni visu njem pie sirds...
Beigaas matainis nacionaalajaa vilnii izdvesa paaris necenzeetus vaardus
un apskaava mazo jaunavu...
> Cik ir dzirdeets, skoleeniem pashiem visvairaak patikusi Z.Liepinja
> muuzikas dalja.
taa kaa bija jaaskataas arii Futbola finaals (labs bez gala), tad
Z.Liepinja jauno formu dzirdeeju tikai minimaali, shkjiet, ka vieniigais
taads iisti labais nummurs bija Mielava aarijs, bet kaapeec pashi
skolniecinji bljaava, ka velreiz grib dziedaat kautkaadu kausu, kas likaas
leets gabals un nosperts no paaris Latvju dizhgariem, naf skaidrs..
> Vispaar man paarsteigums bija Ance Krauze.
Jaa tikai shkjiet vinja nodziedaaja divas rindas...
Un ko ta Tu nepiemini, Litle Gunnar "Vaalodze, vaalodze, neseedi uz
palodzes"... 
Tas tak bija varen feini =))))
TAT pavadiijums kausaa #2 bija varen lielisks, gjitaarista improvizaacijas
par teemu, kas nedaudz atsita Chicane...
> Veel man likaas, ka skoleenu viduu bija pat paaraak maz pashdarbiibas;).
Luuk tev arii pieraadiijums, ka Latvju zemee neaug jauni dizhgari, visiem
labi taapat...
Bet shoreiz labaak to norakstiisim uz chetru ieprieksheejo nakshu
reekjina...
> dreseeja, vai arii paaraak apziniiga tauta kljuvusi;).
Tas ir POPS, viens LIELS pops...
Runaa, ka meegjinaajuma dienaa Litle Gunnarr virzienaa skreejushas
apm. 6000 beibes un visi apsargi, kas vien teritorijaa bijushi steigushies
jaunajam zvaigznim paliigaa...
Pops, baigais  pops...
IMHO... vienkaarshi Greevinc`a cinisms...

Uz lapas sākumu

* Latviešu Dziesmu un Deju svētki (2001.) *

Date: Sun, 29 Jul 2001 14:57:00 +0300
From: G'irts Kalnins 
Subject: [LIML] trinstock

Shodien noveeroju Dziesmusveetku fascineejosho efektu Riigas ielaas;
Un ljoti draudziigi izskatiijaas arii Prezidente ar kungu, jo vinjus 
pamaniiju pie Riigas pils,
kad luuukojoties uz gaajienu gandriiz uzkaapu virsuu! [Atvainojos visiem 
citiem, kam uzkaapu virsuu ;)]

Date: Mon, 30 Jul 2001 12:12:48 +0300
From: Janis Irbe 
Subject: RE: [LIML] trincstoka - Dziesmu sveetki Riigai 800
  
>           interesanti vai daudzi limlieshi iemainiija 
>           trinctoku uz nacionaalaas masturbaacijas svetkiem?!?

Vai tieshaam interesanti? Nu labi :), biju gan shur gan tur un veel arii 
citur, divas dienas bija pietiekami ilgs laiks, lai paspeetu visu. 
Sveetki bija sameeraa formaali, nu taada kaa Riigas vaarda dziesmotaa 
uzspodrinaashana ar sameeraa sterilu kopeejo skaneejumu.

Date: Mon, 30 Jul 2001 12:32:08 +0300
From: Andris.Strazdins@lmt.lv
Subject: RE: [LIML] trincstoka - Dziesmu sveetki Riigai 800

Yep. Diezgan sterili. 
Jaasaka, ka sveetku daliibnieku tuseeshana Riigas ielaas radiija visai 
patiikamu latvieshu procentuaalu iipatsvaru ;)

Date: Mon, 30 Jul 2001 13:50:30 +0300
From: Ivars Rimsa 
Subject: Re: [LIML] trincstoka

Ja godiigi jaasaka, tad ssogad bija pirmais dziesmu sveetku nosleegums, kurss
man patika, ja neskaita prezidentes runu, kas izskatiijaa peec Hitler 1938.
gada runas

Date: Mon, 30 Jul 2001 12:54:34 +0300
From: Edgars Cerins 
Subject: [LIML] Dziesmusv bija (trincstoka)

iisi par vakardienu......
arii es sevi varu pieskaitiit pie tiem kas patiesi pavelkaas no
atsevishkjaam dziesmusveetku izpausmeem... uzdroshinaashos pat teikt ka
nemazaak kaa teiksim no Sigru Ros live, lai gan taa arii nav nemaz adekvaati
saliidzinaat....
Savukaart prezidentes runa un pirmoreiz muuzjaa izpaardoto biljeshu deelj
iekljuushana paar seetu dziesmusveetkos bija patieshaam kautkas alternatiivs
manai latviesha mentalitaatei :)

p.s. uudens ekraans mezjaparkaa bija reaali laps.....
p.s.s. nokritushaa helikoptera vraks uz pleskavas shosejas vakar atstaaja
taadu jociigu noskanju uz briidi...

Date: Mon, 30 Jul 2001 09:56:24 -0700
From: ingars rudzitis 
Subject: Re: [LIML] 1938

>prezidentes runu, kas izskatiijaa peec Hitler 1938. gada runas

38ais jau Hitleram bija tas labakais gads - anschluss, sudetenland. Kars vel 
nebija sacies. Ja vins butu nomiris 1938 gada, vinam vel tagad piemineklus 
buvetu.
Kas vainas prezidentes runai? Latviesi paslaik diez ka neizcelas ar 
patriotismu vai paslepnumu.