From: "Edwarc" 
Subject: Re: [LIML] 9.augusts
Date: Thu, 26 Apr 2001 15:00:18 +0300

> > > From: Aldonis Kraulis [mailto:Aldonis.Kraulis@lkb.lv]
> > > Ticiet vai nee, bet grupas Placebo maajas lapaa ir koncertu
> > > grafiks http://www.thebsh.com/tour/tour.htm
> > > un tur ir paraadiijies jauns ieraksts:
> > > 09.08.01 Latvia Riga.
> > >
> > > Izskataas, ka 9.augustaa buus jaadodaas uz koncertu.

> > From: Aigars
> > ...incanti..kaadaa festivaalaa gan vinji vareetu piedaliities...???

> > From: Ivo [SMTP:ivo@kartes.lv]
> > Tabuuns2001 :-)))

From: Girts Brils 
> nesanaaks, tabuuns notiek 7. un 8. juulijaa:-)

Beidziet mineet...

Man 8.augustaa paliek 21 gadinjsh, luuk tas buus tas festivaals ;))
Edwarc aka Tilc

Uz 2001.gada LIML īso vēsturi

From: "Edwarc" 
Subject: Re: [LIML] 9.augusts
Date: Thu, 26 Apr 2001 19:20:30 +0300

From: Edgars Jekabsons 
> > > wow.. a kas veel par grupaam buus? (:

on 26/4/01 4:21 PM, Edwarc at tilc_rulez@inbox.lv wrote:
> > Nu, nekas jau veel iisti nav saplaanoc, bet ja jau Placebo pashi brauc lai
> > afterpartijaa speeleetu, tad jau buus jaasaak arii citas grupas aicinaat ;))
> > Paaris bandas jau ir padomaa ;))

From: Tom Greevince 
> Nupat Bjorka man atmeiloja, ka shajaa datumaa vinjai galiigi nekas nav
> ieplaanots...
> Ceriibas ir ... :)

Nu ta lai tik kachaa shurp ;))

Uz 2001.gada LIML īso vēsturi

From: "Edwarc" 
Subject: Re: [LIML] 9.augusts
Date: Thu, 26 Apr 2001 19:59:39 +0300

From: Boriss Pipiladze 
> M Stipe man tikko personiigi zvaniija un luudza, vai es nevarot 
> apjautaaties tam cilveekam un, ja ir taada iespeeja, aizlikt kaadu 
> vaardu par R.E.M. 
> Cieniijamais maaxlinieks teica: "We would be very honoured and 
> excited to perform some stuff from our new album as long with some 
> special tunes from the old stuff(chosen by the person who has the 
> birthday of course). And say him we will cover all the expenses 
> concerning our performance too.

Hm..tas nu gan buutu pavisam jauki. Prieksh R.E.M. kaadu pusstundu (a
varbuut pat i pusotru!) NOTEIKTI varees atbriiveet.
 
> p.s. Vaira-Vikje F arii man te kaut ko iemineejaas, vai vinja 
> nevareetu DEJOT shii pasaakuma laikaa (var arii erotiskaa teerpaa), 
> kaut kas liidziigs kaa go go meitene (vinja taadas Kanaadaa esot 
> redzeejusi).
> Es teicu, ka mees veel padomaasim.

A te nav nemaz ko domaat, oficiaalais bankets ir 10.aug. un lai tagad 
i nedomaa kautkaadus kjinkjeezinjus te raadiit festivaala laikaa, 
nav nekaac Jeljcins ;)))

P.S. Vispaar nebiju domaajis VVF ieluugt, bet nu m'kay, laikam vajadzees,
kaa nekaa pie shaas uz pienjemshanu esu bijis ;)...

Uz 2001.gada LIML īso vēsturi

Date: Thu, 26 Apr 2001 20:56:38 +0300
Subject: Re: [LIML] 9.augusts
From: Tom Greevince 

> Nu ta lai tik kachaa shurp ;))

Cik noprotu 8. augusts kljuus par LIML pirmaa festivaala datumu?
Kaadaa vietaa, laukos tad notiks?
kaa ar stage meikeriem: Renaars, PRTG... juus piekriitat kandidatuuraam...
:)
Es taa kaa ar PP presi informeet vareetu...
:)
Liml paarstaaveetaas grupas speeleet uz NEW BANDS TENT :)
Un galvenais vajag KNZ diidzhejus, kuri profesionaali pieteiktu grupas LOL
:)

Uz 2001.gada LIML īso vēsturi

Date: Thu, 26 Apr 2001 22:00:38 +0300
From: Uvis 
Subject: Re: [LIML] 9.augusts

TOMZ = beernz

tavas puberitaates izpausmes jau lien pa monitora ekraanu un meegjina sateceet
manaa klaviatuuraa :))

Uz 2001.gada LIML īso vēsturi

Date: Thu, 26 Apr 2001 21:47:04 +0300 (WET)
From: Julita Klusha 
Subject: Re: [LIML] 9.augusts

On Thu, 26 Apr 2001, Uvis wrote:
[zap]

	Buutu labaak par DJ pieteicies, nevis apceelis nopietna
pasaakuma vienu no organizatoriem:))

Uz 2001.gada LIML īso vēsturi

From: "Edwarc" 
Subject: Re: [LIML] 9.augusts
Date: Fri, 27 Apr 2001 01:14:00 +0300

From: ingars rudzitis 
> >TOMZ = beernz
> Tomzzz = 100% zidainis
>
> Ingars = 100% cool dude

nu par to kas ir dude un kas ir beernz spriediisim peec taa, vai 8.augustaa
Riigaa koncertees R.E.M un Bjorka ;))
Mani plaani attieciibaa uz festivaalu bij daudz pieticiigaaki, bet ja jau
shamie visi atbraux, prom nedziishu ;))

Uz 2001.gada LIML īso vēsturi

From: "Antons Triisvaidzinjsh" 
Date: Fri, 27 Apr 101 14:47:47 +0300
Subject: Re: [LIML] 9.augusts

Nu gan varat priecaaties...
Tikko man DIEVS zvaniija.....Suutiishot vinjsh Kurtu lejaa no 
debesiim speciaali shim pasaakumam..

Uz 2001.gada LIML īso vēsturi

From: "Antons Triisvaidzinjsh" 
Date: Fri, 27 Apr 101 17:07:28 +0300
Subject: Re: [LIML] 9.augusts

From: "Martins" 
>a vot to cilveeku liec mieraa
>savu vinsh jau ir atspeeleejis

bet aizgaaja vinjsh nebriidinaajis...
shis buutu taads kaa galaa koncerts....patiesaas atvadas :)
un nelikshu es vinju mieraa, taapat kaa vinjsh veel neliek mani 
mieraa shobaltdien

Uz 2001.gada LIML īso vēsturi

Date: Tue, 8 May 2001 18:56:44 +0300
From: "Janis Irbe" 
Subject: [LIML] raidiijuma nosaukums

> nosaukuma PxN labaakais jautri garaakais etc vai kaa atsfifreejums,
> proti, logjiska teikuma/stasta izveide ar vaardiem, 
> kas saakas tikai ar burtu 'p'..

PxN ir dalja no elementaara vienaadojuma:

PxN=1/LIM(L)->0

kur
P - Peetera Puuriisha Personiibas Paradokss
N - veseli skaitlji, kas ataino P vienlaiciigo izpausmju skaitu
L - Liidziigo Ljauzhu Lielais Loks
LIM->0 - robezha, kas tiecas uz nulli

No vienaadojuma izriet, ka pie bezgaliigi mazaam LIM(L) veertiibaam PxN
veertiiba nebeidzami pieaugs. Kas ir sameeraa logjiski.
:)

P.S. LIM(L) nav nekaada sakara ar LIML, ja neskaita nelielo vizuaalo
liidziibu.

Uz 2001.gada LIML īso vēsturi

Date: Fri, 01 Jun 2001 14:05:43 +0300
From: Uvis Lapsins 
Subject: Re: [LIML] Loops

Tom Greevince wrote:
> Nupat pavilkos par Fortes programmaa publiceetaas kartes meerogiem. Peec taa
> sanaak, ka attalums no Pulkvezha liidz Kjiipsalas hallei ir tikpat liels kaa
> no Pulkvezha liidz briivdabas muzejam. Proti, apmeeram 3,7 Km. :)
> Pietam arii meeroga piemeers nodrukaats nepareizi un netabilst lineaala
> centimetru lielumam. :) Nu kursh taas kartes taisiija un kursh ir luuzeris?
> :)
> Un tad veel varu piemest klaat, ka OZOLA debijas Lp coveraa ir skaists
> teksts no sirds un rajona, kuraa nav izmantota tikpat kaa neviena latvieshu
> valodas pieturziime. Forshi... ;)

Luuzeris esi tu Greevinj Tom,
Ej labaak pekshnojies ...

Godiigi sakot ieteiktu tev iepaziities ar noraadeem par tavu jautaajumu par
attaalumu liidz briivdabas muzejam un Kjiipsalai.
Apziimeejumos ir skaidri redzams, ka noraade ir apziimeeta ar tekstu
To Open-Air Museum, nevis Open-Air museum

Klau par otru jautaajumu:
TEV ko f.cking nav ko dariit kaa visaam Latvijas karteem meeriit 
meerogus un attieciibas
Ja taa tad paskaidroshu, ka visi meerogi kartees ir doti aptuveni, nevis 
lai katrs "umnjiks" meeriitu attaalumu no sava piena stekja liidz tai 
tur maatesmeitas kleetij.

Un lai tev pilniigi miers uz zemes buutu - es vinjas /kartes/ taisiiju, aber
luuzeris esi tu, kaa jau mineeju.

Ar cienju,
Uvz
chuchi saldi

Uz 2001.gada LIML īso vēsturi

Subject: RE: [LIML] Nokaitinaaja
Date: Fri, 1 Jun 2001 14:40:43 +0300
From: "Janis Irbe" 

From: Uvis Lapsins 
> Chaa,
> Atvainojos jau laiciigi listes daliibniekiem par 
> ieprieksheejaa meila uzbraucienu kaadam no listes 

un shajaa meilaa?

> daliibniekiem. Vienkaarshi mani kaitina visaadu 
> puskoka leeceeju un profi (visaas jomaas) 

uzbrauciens

> spljaavieni uz visaam puseem, taa iisti nemaz 
> neiepaziistoties ar materiaalu un taa pielietojumu.
> 
> Aber Tomam silti iesaku izveerteet savu attieksmi 
> pret apkaarteejiem cilveekiem, kuri ne tikai raksta, 
> bet arii daudz maz ko dara, tev dereetu sniipi 
> nolaist zemaak un nestumdiit maakonjus. Pie viena

uzbrauciens
 
> padomaa, vai tava attieksme nebija par iemeslu tam, 
> ka tevi atshuva no zinaamaas radiostacijas...ko, kaa 
> man izskataas, tu veel aizvien nevari paardziivot

uzbrauciens

> C'est la vie

uzbrauciens

> Uvz

Vai Tu filtree ko raksti (tas ir jautaajums nevis uzbrauciens)?
           
> P.S. Ja man nav taisniiba - metiet ar akmeni.

Noliec labaak saveejo. Un dziivosim draudziigi. Tiksimies Fortee (cerams)

Uz 2001.gada LIML īso vēsturi

Date: Fri,  1 Jun 2001 14:53:14 +0300
From: Peteris Puritis 
Subject: Re: [LIML] Nokaitinaaja

> Janis Irbe wrote:
> > Noliec labaak saveejo. Un dziivosim draudziigi. Tiksimies Fortee

Uvis Lapsins  wrote:
> noliku :)

I R B E  ,   S A R A U J  ,  I R B E  ,   S A R A U J  ! ! !

Bez Irbes liidzsvarotiibas un meistariibas muusu komandai nav izredzhu.
:)

Uz 2001.gada LIML īso vēsturi

From: "ingars rudzitis" 
Date: Tue, 17 Jul 2001 15:45:38 -0000
Subject: [LIML] Fwd: Re: [RL] jautajums konstantinam

>p.s. Raudives sakara, kaut kad sen muzikas zurnala Q atradu interesantu
>lietinu, kas varbut jums nav zinama:
>Jautajums: While listening to my copy of The Smiths' The World Won't 
>Listen,
>I wondered what the voices were at the end of Rubber Ring. They are a man
>saying, "Everybody's clever nowadays", followed by a woman going, "You are
>sleeping, you do not want to believe". Can you ease my moderately troubled
>heart?
>Atbilde: The first male voice is straightforward enough, coming as it does
>straight from the heart of the Moz canon: Oscar Wilde's The Importance Of
>Being Earnest. The source of the other voice is rather more peculiar: it's
>apparently beamed over from the afterlife. The woman is one of the "Raudive
>Voices" featured on an extraordinary 1971 album (that accompanied a book of
>the same name) called Breakthrough: An Amazing Experiment In Electronic
>Communication With The Dead. Featured within were electronic voice 
>phenomena
>(EVPs) captured by Latvian psychologist Dr Konstantin Raudive using a diode
>receiver under laboratory conditions. Given the right impetus, the spirits
>apparently communicate their wisdom in short, faint bursts. Sceptical? As
>the old girl herself says, "You do not want to believe".

Uz 2001.gada LIML īso vēsturi

Date: Wed, 18 Jul 2001 08:18:52 +0200
From: "j" 
Subject: [LIML] Re: jautajums konstantinam

The Smiths nav vienigie, kas izmantojushi Raudives petijumus muzika. 
ClockDva (kas mana izpratne ir labaka 90-to gadu elektroniskas muzikas 
grupa, principa Kraftwerk ideju turpinataji) ari sava dziesma 
Transitional Voices atsaucas uz Raudivi. 
Ta ka ta gluzhi nav, ka latvieshiem nav ar ko lepoties.

TRANSITIONAL VOICES
Dr. Konstatin Raudives' book "The Inaudible becomes Audible", is a 
systematic documentation of experiments using tape recorders to record 
and decode voices from extra-dimensional realms. Numerous theories 
have been put forward to explain this phenomena, such as "synchronicity", 
a theory introduced by C.G. Jung. It assumes non-casual but meaningful 
and related events taking place at one and the same time. The 
spiritualist theory, being that the voices manifesting on tape emanate 
from transcendental space. Should it become possible to substantiate 
this assumption scientifically, it would be the first empirical evidence 
arrived at by experiments of the existence and the activity of 
transcendental intelligences. The animistic hypothesis presumes that 
poltergeist phenomena, such as materializations and spirit messages are 
part of the psyche (anima) of the medium, these psychic emanations can 
take shape and impress themselves on our sense organs, our eyes, ears, 
and sense of touch!
. T
hese phenomena are so numerous and well attested by reliable witnesses 
that they have to be accepted as empirically proved manifestations. 
if the "animistic" interpretations were proved correct it would be 
evidence through experiment of a purely mental process, taking shape 
in a physical (acoustic) form; in other words, of psychic forces 
influencing matter. Further research into the possibilities of 
amplification of sound and new forms of sonotechnology will open up 
new boundaries never before heard of envisaged.

Uz 2001.gada LIML īso vēsturi

Date: Wed, 18 Jul 2001 09:38:17 +0300
From: krums on parks 
Subject: Re[2]: [LIML] Re: jautajums konstantinam

ir> Vai Raudive uz autortiesibam uzvarijas? Kas vins vispar ir par keksu?  
ir> Dzivs vel?

hohoo
Raudive ir tieshaam dizhs teels
shkjiet mans feivoriitaakais latvju varonis.
cien.  Zentas Maurinjas dziivesbiedrs kursh savaa pagrabaa Stokholmaa
pilniigi ierastaa dienas kaartiibaa kontakteejaas ar paraleelo
pasaulju iemiitniekiem.  diemzheel nelaikjis....

Latgales dēls, esejists, tulkotājs, parapsihologs, filozofs, Romas
Zinātņu akadēmijas akadēmiķis Konstantīns Raudivem URA

starp citu Raudives ierakstiito balsu samplu paraugus var apklausiities shite:
http://www.mdani.demon.co.uk/stunt/jun97s1.htm

cik zinu kopumaa vinjsh ierakstiija kilometriem garas magneetiskaas
lentes - kur vinjas ir tagad diemzheel hvz.

(To hear the voices at their best you should play them at maximum
volume through headphones) :))

Uz 2001.gada LIML īso vēsturi

From: jangling jack 
Date: Wed, 18 Jul 2001 08:53:38 +0100
Subject: Re: [LIML] Re: jautajums konstantinam

> Vai Raudive uz autortiesibam uzvarijas? Kas vins vispar ir par keksu? 

"...Experimentors are under the impression that the abovementioned
patriarch of EVP, Dr.Konstantin Raudive, who died in 1974, is behind a
number of phenomena aimed at convincing humanity that contact between
the dead and the living is a reality. His communications have been
received by many researchers, working independently, on cassette-
tape- and videorecorders. His paranormal messages were produced on
computers and have been printed. He has spoken through the
loudspeakers of radio- and television-sets to a number of witnesses.
Finally the spirit of Raudive has called researchers by telephone in
various European countries...."

taa ka atliek vien gaidiit Raudives zvanu:))
saaku domaat, vai tik diivainais zvans, kas ienaacaas uz manu telefonu
sestdienas vakaraa nebija naacis no Dr. Raudives(diemzheel man nav
numura noteiceeja)
:))))))))))))))))))

Uz 2001.gada LIML īso vēsturi

Date: Wed, 18 Jul 2001 08:54:27 +0200
From: "j" 
Subject: Re: [LIML] Re: jautajums konstantinam

>Dzivs vel?

Dzivs laikam vairs nav, jau kopsh 60-tajiem. Bet slavens joprojam ir, 
galvenokart ar saviem eksperimentiem ar skanjas palidzibu sazinaties 
ar 'arpasauli'. Uzrakstijis ar gramatu 'Breakthrough', kas ir ka bibele 
visiem, kas interesee spoku padarishanas. Ir pat iznacis disks 
(The Ghost Orchid) ar vinja un citu eksperimentetaju 'spoku balsu' 
ierakstiem.
Tachu, neskatoties uz visam spoku bushanam, K.Raudive bija pietiekami 
nopietns un cienijams cilveks. Ne velti vinsh savulaik macijas pie 
C.Junga, un ilgus gadus bija pasniedzejs Zviedrijas universitates. 

Uz 2001.gada LIML īso vēsturi

Date: Wed, 18 Jul 2001 12:02:14 +0300
From: Peteris Puritis 
Subject: Re: [LIML] Re: jautajums konstantinam

Better check this out:

http://vtf.de/index_e.htm?stimmen_e.htm

Tas ir supercool!

Saitaa http://vtf.de/index_e.htm vispaar, kaa izstaas, vispaar ir dauc
incantu lietu par EVP.

Uz 2001.gada LIML īso vēsturi

From: "Martins Zvirgzds" 
Subject: Re: [LIML] Re: jautajums konstantinam
Date: Wed, 18 Jul 2001 12:36:20 +0300

> Saitaa http://vtf.de/index_e.htm vispaar, kaa izstaas, vispaar ir dauc
> incantu lietu par EVP.
> PP

hmm, vai tikai PP nav atklajis sev jaunu hobiju.
driz vares apmeklet www.pp.lv kur bus sakopoti dazhadi, PP veikto
experimentu rezultaataa iegutie aizkapa balsu fragmentini :))

Uz 2001.gada LIML īso vēsturi

From: "ingars rudzitis" 
Subject: Re: [LIML] Re: jautajums 
Date: Wed, 18 Jul 2001 17:00:58 -0000

>PP veikto
>experimentu rezultaataa iegutie aizkapa balsu fragmentini :))

Pec kada laika avizes bus redzams PP ar rinkiem ap acim, izspurusiem matiem 
un nedabigi spidosam acim. Paraksts zem bildes - beidzot ir izdevies 
aizturet virieti kurs regulari ielauzas Rigas morgas lai "sazinatos ar 
mirusajiem". Poicija doma ka aizturetais ir psihiski nelidzsvarots, netiek 
izslegta nekrofilija.
Ingars:-))))))

Uz 2001.gada LIML īso vēsturi

Date: Wed, 18 Jul 2001 12:19:29 +0300
From: ilmars 
Subject: [LIML] Vecais konstantiins

Atcereejos veco Konstantiinu. :))
Lieta taada, ka man taa graamata (Breakthrough) staav plauktaa un 1997.
gadaa tapa viens rakstinjsh.

Balsis no naaves

Atshkirot jebkuru enciklopeediju, kas veltiita parapsihologjijas un
nosleepumainu paraadiibu teemaam, iespeejams atrast shkjirkli Raudives
balsis ‹ shis termins ir kljuvis par apziimeejumu plashi paziistamam,
savdabiigam un joprojaam neizskaidrotam fenomenam, kura izpeetee un
dokumenteeshanaa savu roku pielicis Asuunes pagastaa dzimushais Konstantiins
Raudive. Viss saakas 1964. gadaa, kad Stokholmaa tiek izdota graamata Balsis
no izplatiijuma. Taas autors ‹ igaunis Fridrihs Jirgensons bija atklaajis,
ka, ierakstot magnetofona lentaa putnu dziesmas, tajaa starp treljljiem
paraadiijusies mirushaa teeva balss, kuras izcelshanos nav iespeejams
izskaidrot ar muusdienu zinaatnes paliidziibu. Jirgensons apgalvoja, ka
atradis veidu, kaadaa kontakteeties ar mirusho pasauli ‹ ar vinju esot
runaajushi vinjsaulee aizgaajushie radinieki, draugi un slaveniibas
(piemeeram, Hitlers un Geerings). Graamata tiek pamaniita parapsihologu
aprindaas, taēu uztverta kaa muljkjiigs izleeciens ‹ liidz shim neviens neko
taadu nebija dariijis. Shkjiet, viens no ruupiigaakajiem graamatas
lasiitaajiem izraadiijaas Konstantiins Raudive, latvieshu literaats un
filosofs, parapsihologs un Zentas Maurinjas viirs (kaa raksta latvieshu
uzzinju kraajumos).
Raudive (parapsihologu literatuuraa biezhi saukts par doktoru vai
psihologjijas profesoru, lai arii patiesiibaa nebija ieguvis zinaatnisku
graadu) ir izmantojis triis veidu ierakstus: ar mikrofonu (klusaa telpaa
iesleegts mikrofons, ieraksta saakumaa tiek pateikts, kas veic eksperimentu
un gari aicinaati runaat), ar radio (noskanjojot uz tukshu vilni starp
divaam stacijaam) un ar diodi (piesleedzot mikrofona vietaa parastu diodi).
Kaa iespeejams saprast no eksperimentu pierakstiem, nav izsleegti gadiijumi,
kad uz aicinaajumu runaat neviens neatsaucas, tachu nav nekur mineets, cik
biezhi eksperimenti ir bijushi veiksmiigi. Nereti kaada balss saak runaat
jau tajaa briidii, kad Raudive, iesleedzot magnetofonu teicis: ³Daargie
draugi, ...² Tad vienlaiciigi vairaakaas valodaas atskan: ³Mees te esam
tuukstoshi.²

60. gadu beigaas Raudive publicee graamatu vaacu valodaa, tachu pasaules
slava atnaak peec papildinaataa tulkojuma angliski 1969. gadaa ‹
Breakthrough: An Amazing Experiment in Electronic Communication with the
Dead (Izlaushanaas: Paarsteidzoshie eksperimenti, nodibinot elektroniskus
sakarus ar mirushajiem). Shii graamata joprojaam ir visplashaakais publikai
pieejamais faktu materiaals ar vairaaku simtu ierakstu atshifreejumiem.

Viena no visbiezhaak dzirdamajaam balsiim Raudives ierakstos ir maates
balss. Vinja runaa dazhaadaas valodaas, arii tajaas, ko nav zinaajusi
dziives laikaa, tachu visbiezhaak ‹ latgaliski.

Kostuliit, taa tove mųte.
Mųti laid!
Maate lentee.
Kosta, tu kurls, te mųte.
Reizeem maates vietaa paraadaas kaada cita balss, kas informee par vinjas
staavokli. 
Maatei saap galva.
Te maate raud.
Konstantin, tova lobaa mųte raudaja par savu zudusho deelu.
A ko tu dor? Klars monds. Neredz tu mųti? Mųte stipra.
Dazhkaart balsu starpaa notiek sarunas:
Mųte stoj! ‹ Lettisch pruut? ‹ Pruutam. ‹ Kop tik iikshaa!

Nevaru dziedaat tev mans miiljais. Tava mazaa maate.
Maate tencina.
Pagaidi te, Kosti. Mutti sevishki miili!
Miilee, Kosta, mųti!
Neatkaapies tik lielumaa! Mųte!
Koste, te mųte, laba diena. Mees warten, Kosti, tagadnee.
Maate ‹ primaa norma!

Lielu interesi par Raudives eksperimentiem izraadiija arii nelaikje tante:
Taa tava tante, tote, tote tante. Taa tava tante, tote tante, tu bezdievis,
dzied!

Praktiski vienmeer shiis balsis uzrunaa eksperimentu veiceeju vaardaa:
Konstantin, Kosti, Kostja. Vecaakaa maasa Tekla, maasiica Mona un braalis
Aljosha lieto ieskauku, kas Raudivem bijusi beerniibaa ‹ Atamans.

Ataman, plika.
Atamn, tev liek dvojku. Mųsa, senjor.
Tekle. Otru reizi mani nervi neiztureeja, bet par aatru.
Tici Teklai! ‹ Tekle nomodaa. ‹ Eto sestra. ‹ Tjannare, Tekle, muusu jobka.²
Te tava Mona. Ņoti moza. Tu runaa, Kosti.
Mees daudzi te, piesuuc pie zemes, Aljosha!
Raudivi neaizmirst arii daudzie vinja draugi, it iipashi ‹ sievietes. Sonja
Liepinja ilgus gadus bija Raudives draudzene un vinju starpaa pastaaveeja
vienoshanaas, ka tas, kursh nomirs pirmais, dos otram ziimi par eksistenci
vinjpus kapa. Sonja mira 1958. gadaa Riigaa, peec ilgas un gruutas
slimiibas, bet Raudive toreiz taa arii nesanjeema nekaadu ziimi vai
veestiijumu nedz sapnjos, nedz garu izsaukshanas seansos. Tikai 1965. gadaa,
kad tiek uzsaakti eksperimenti ar megnetofona lentaam, Sonja atgriezhas:
Hier Sonja. 
Ir pasiiva, lilla Sonja, Konstantiin. Radars pirmo riimi sakropljo.
Sataisies ēotj bez patiesiibas.
Raudive jautaa, kur Sona shobriid atrodas:
Sonja deviitaa namaa.
Tagad ir labi.
Raudive jautaa, vai Sonja vareetu vinjam paliidzeet:
Pacentiishos, te lustiiba.
Raudive piesmaka. Sonja ruft. Konci, Vortrag war det schlecht.
Kaadaa seansaa Raudive vaicaa peec Sonjas, bet sanjem atbildi no kaadas
nepaziistamas balss:
Sonja Taalavaa.
Raudive ir bijis paziistams ar savaam miilas deekaam un daudzajaam
draudzeneem. Studiju laikos Pariizee vinjsh iepaziistas ar skotieti Eliinu
Finleisoni. Taapat kaa Sonja Liepinja, Eliina liidz pat savai naavei 1948.
gadaa regulaari sarakstaas ar Raudivi. Arii vinja labpraat atsaucas uz
Raudives luugumu kaut ko pateikt:
My darling, I am Aileen.
Aileen te, nu runaa tu, Konstantin!
Ir veestules tev, Konci. Gulju te. Gultinja te.
Aizkustinosha ir citu garu iejaukshanaas shaada veida sarunaas. Reiz Raudive
sauc Eliinu un sanjem shaadu atbildi:
Te Vucinjsh. Finleisoni es redzu.

Raudive ir pilniigi paarliecinaats, ka runaajoshaas buutnes ir mirushie
gari, tikai atsevishkjos gadiijumos shaubiidamies, vai gars, kursh uzdevies
par kaadu konkreetu personu, patieshaam tai piedereejis. Ķkiet, ka visu
Raudives identificeeto balsu iipashnieki ir mirushi laikaa no gadsimta
saakuma liidz eksperimenta briidim. Ja eksperimentos piedalaas pieaicinaatas
personas, ierakstos paraadaas arii vinju tuvinieku un pazinju balsis. Daudz
ierakstu savaakts ar Zentas Maurinjaas sekretaares Margaretes Patraucki
balsiim:
Te Petrauzki, Kost.
Petrauzki dziiva. Var adiit!
Konstan, tig! Tu esi dums, Margaret.
Kosta, klusaak runaa. Dzird. Danke dir. Pats Petautzki.
Raudive luudz Margaretu paliidzeet Maurinjai. Atbilde skan:
Gerne, Petrautzki. Te radars, Petrautzki. Konstantin, tu daudz runaa.
Margerete aizgaaja par agri.
Sie gulj. Magarete ir augshaa.
Es simtiem te, Petrautzkis.
Te Patrautzka. Viins te tev patiik?
Te Petrautzki. Tev ir mashiiniite. Nesastriidies ar Latgali!
Reiz Raudive jautaaja Margaretai, kur vinja tagad dziivo. Atskaneeja
sievietes balss: Margarete te. Un tuuliit pat viiriesha balss: Muusu nometne
Bergogaa. Un peec kaada briizha: Mees te runaajam no Bergogas.

Biezhi shajos ierakstos dzirdamas vairaakas nepaziistamas balsis, kas
sarunaajas cita ar citu, taēu kopeejais iespaids ir taads, ka shiis balsis
³manifesteejas² tieshi taapeec, ka notiek ieraksts ‹ taas nesarunaajas
taapat vien, savaa nodabaa.
Latvieshi te, ko tu nosleepi muus?
Lempi, ko tev vajag? ‹ Es juus miilu.
Te liels darbs, Dziljleja.‹ Te Bruners, te draugi sen. ‹ Diljleja korigjee.
‹ Apstaaja tevi letinji.
Muusu latvieshi! Kosta, te daudzi latvieshi du Blinde. ‹ Trockis nav
lettisch.
Te latvieshi tavi draugi.
Nabags, tu latvietis.
Ko latvieshi saka?
Latishi piekljuust!
Labi, latvieshi vinjam vertraut.
Maz dziiviibas, paliksim indo-moskviēi!
Protams, ka Raudive censhas kontakteeties ne tikai ar saviem radiniekiem,
bet arii ar slaveniem mirushajiem, rakstniekiem, valstsviiriem, filosofiem.
Reiz vinjsh luudz paliidziibu savam pazinjam Kaarlim Skalbem. Atbilde skan:
Jaa, paliidzeeshu manam draugam. Citaa reizee: To no naaves dzirdi.
Dramatiska saruna ierakstiita lentaa, kad tiek izsaukts Vilis Laacis:
Es luudzu rili. ‹ Kaadu Vili? ‹ Liedzeeju Vili Laaci. ‹ Es gribu Vili. ‹ Ko
tu pljaapaa! Guni, Konstantin!
Es lupata, Kosti ‹ saproti? Vilis Laacis patiesi.
Raudive nebija personiski paziistams ar Raini, taēu vairaakos ierakstos
dzirdami arii vinja veestiijumi:
Rainis te.
Rainis pusdienoj mit.
Rainis te under, Kosta. Vai tu redzi vinju? Kaudziit, Konstantiin.
Raini gaidiijaat? ‹ Rainis fordera.
Rainis. Visi gaishie! Lieber kosta, te vidno.
Raudives tulkotais Ortega-i-Gasets paraadaas tikai paaris reizes:
Ortega. Wir sind, wir sind, wir sind!
Madri..., yo siento. man prieks. Pesamiento, Ortega. ‹ Gigants. ‹ Buena cosa
man.
Reizeem tiek piemineeti kaadu cilveeku vaardi, taēu bez noraades, ka shiis
personas pashas piedaliitos sarunaa. Taa, piemeeram, ir ierakstiits garaaks
fragments, kuraa mineets Niiēe:
Kur ej? ‹ Niiēes bugataa.
Te uudins.
Stokholm, staru tiltu!
Niiēe, he, he, he!
Natēov, Kosti. ‹ Niiēi gribi ‹ fui!
Niiēe selbst. ‹ vi anwoh, nashe Kranke.
Citaa reizee, kad ierakstu veica Hanss Nageli:
Te furchtbar. Vai tev Niiēe ieteicama buutne? ‹ "teriska buutne.
Niice, ko tu domaa?
Lielas ceriibas Raudive lika uz sarunaam ar Jungu, psihologu, kursh savos
peetiijumos pieveersies paardabiskaa fenomenam. Uz jautaajumu, ko dariit,
Raudive sanjem veselu padomu guuzmu:
AAraa no Wehrpunkt! ‹ Jaapublicee! ‹ Ein System zu schaffenm so dass auch
Komponisti aufteile. ‹ Rudens veel. Te Jungs piestaaj. ‹ Te velns Sapantino.
Labpraat sarunaas ielauzhas kaads, kas sevi deevee par Ņenjinu:
Ņenjins. ‹ Ņenjins, njet peredaēi. Dranjkji tur. ‹ Miits Kostja. Begestri
dalji. ‹ Rosija vēora segodnja da. ‹ Na zemlju radio blatno.
delostj. Ņenjin, guljatj!
Hallo, uz Riigu turies. Diktatur nesmaadee. Ņenjins runaa. ‹ Ēudak! Ņenjins
runaaja uz paveeli! ‹ Tu gul uz paveeli? ‹ Muus Kosta, paveel nu tu!
Raudive, befiehl! ‹ Hųrst du uns? ‹ Netraucee Kostuli, atpuuties! ‹ Awake
Lenin.
Staljins un Hitlers:
Nu, Stalin! ‹ Stalin! ‹ Staljins te. Furchtbar karsts. Furchtbar eile. ‹ Ko
tu teici? ‹ Mees pazinjojam, ka Izricaa ir Kosta.
Kosta, te Hitlers baigs.
Hitlers izzinjo dich.
Sveicinaats, papriekshu tev vajag humor. Te Hitlers major. Pa-ehr Hitleru! ‹
Siekalu man nevajag.
Hitlers te naudu vilto ‹ Hitlers nav piemeers te. Hitlers muusu radio
paarnjem. Furchtbar!
Gruuti bija panaakt sakarus ar Ulmani, taēu vairaakos ierakstos piemineets
arii vinjsh: 
Psiholog, Ulmani ved!
Pats Ulmanis veel.
Te Ulmanja nav. ‹ Latvis, Koste, piemin!
Te Latvis. Mees atstumtie, Ulmanis.
Vai te Konstantiins? Ulmanis.
Raudives draugs Haralds Biezais, kas arii piedaliijaas dazhos ierakstos, ir
saklausiijis sava skolotaaja Maldonja balsi.
Buudams katolis, Raudive meegjinaaja saviem eksperimentiem atrast religjisku
pamatojumu. Ir zinaams, ka vinjsh kontakteejies ar bazniicas paarstaavjiem,
aicinaajis pie sevis teologus un priesterus. Parapsihologu aprindaas valda
uzskats, ka Vatikaans esot izraadiijis interesi par Raudives eksperimentiem
un lielaa slepeniibaa turpina peetiijumus veel joprojaam. Tas, kas ir
zinaams mums, ir tikai paardesmit balsu pieraksti, kuros mineets Kristus,
Madonna, Dievs, kaa ari citui, kurus pats Raudive meegjinaajis interpreteet
religjiska noziimee:

Jesus einsam te irrte.
Te Kristus, te priester ir.
Te Kristus pestej, te Kristus pats.
te kristus piestaaj, te Kristus pestej.
Wir sind, wir spUUren Madonna.
Te Mųra tala. Tja valna nav.
Kad Raudive runaajis par to, ka eksperimenta rezultaats nav atkariigs tikai
no vinja gribas, kaada balss atbildeejusi:
Debeshu taava, cilveeka griba ir ierobezhota.
Un citreiz:
Te Dievs. Vater unser.
Bada kungs, muusu Teevs. Tja valns.
Velns ir.
Koste, te jods.
Es velns.
Konstantin, velns te.
Tja velna nav.
Jej bogu, velju nav.
Ar iipashu interesi Raudive iztaujaajis mirusho balsis par to, kaada ir
vinju eksistence peec naaves. Atbildees biezhi piemineets miegs, guleeshana,
aklums. Dazhreiz balsis kaut ko luudz:
Luudzu maiziiti.
Maizi dodat man.
Es uudens gribu.
Luudzu maatei kafiju!
Kosti, pienu!
Medutinju!
Vodka, vodka daj!
Piedaavaa Martini saviem viesiem.
Ai, man cigareti!
Raudiv, mahorku!
Kosti, padod shnabi!
Kosti, nu piedaavaa piipi! Atstaaj piipi! Ko diesi, tu dumais?
Man pirti! Sakur pirti!
Kur baltie beerzi?
Ziimiigi Raudivem licies tas, ka balsis biezhi runaajushas par robezhaam,
muitaam, tiltu, shkjeersoshanu, lampas gaismu:
Tais tiltu! Tais Stimme!
Mosti fri! ‹ Nu muusu latvji traki.
Vivekananda tiltu buuvee.
Mees neticam. Kosti, lampu!
Man nav tilta!
Vai tu savaa pusee? Ko tu dari shitaa pusee? Pestii!
Tulla! (zviedriski ³muita²)
Tulla, Babiitis grib Zentu!
Tu ko? ‹ Te Niiēe. Propusk, Pass! ‹ Laid! ‹ Nu ko? Prpustit vinju? ‹ Dod
placi! Vidim Kosti. ‹ Propustit!
Propusk! ‹ Rupais te.
Netiekam!
Dzhim, uzraadi paareju!
Te ir paareja. Turies buraajaa, mųtes zhurnalii. Kosti, buraajaa. Kostja,
piesargies!
Pases! Tie ir zhiidi!
Tikshanaas laikaa ar Fridrihu Jirgensonu, Raudive sanjeema padomu atrast
mirusho pasaulee kaadu sievieshu kaartas balsi, kas vinjam paliidzetu
uztureet kontaktus. Pats Jirgensons bija atradis Lenu, bet, kad Raudive
meegjinaaja izsaukt Lenas garu, kaada balss atbildeeja:
Lena nach Armee, Lena nevar buut!
Un peec briizha cita balss turpinaaja:
Spiidola tava paliidze!
Turpmaak Spiidola biezhi iejaucaas sarunaas ar saviem padomiem un luugumiem,
paliidzot izveeleeties iisto ieraksta veidu vai atrast kaadu konkreetu
personu. Kas iisti ir shii Spiidola un kaapeec vinjas paliidziiba ir
nepiecieshama, Raudivem taa arii neizdevaas noskaidrot.

Laikaa no 1969. liidz 1972. gadam Raudive kljuva slavens un par vinja
peetiijumiem rakstiija prese, vinjsh tika aicinaats uz TV un radio
raidiijumiem, taēu nopietnu atbalstu no zinaatnieku aprindaam vinjsh neguva.
Daudzajos eksperimentoas ar noveerotaaju piedaliishanos neizdevaas atklaat
nekaadus pieraadiijumus tiishai vai neapzinaatai kraapshanai, taēu nekljuva
skaidraaks arii veids, kaadaa shiis balsis paraadaas magnetofona lentee.
Parapsihologjijas veesturee ir zinaami dazhaada veida eksperimenti ar
mirusho balsiim, kas atskan spiritistu seansos (slavenaakais no tiem ‹
Leslijs Flints jau beerniibaa nav vareejis apmekleet kinoteaatrus, jo
apkaart lidojosho garu balsis trauceejushas blakusseedeetaajus).
Atshkjiriibaa no Raudives eksperimentiem, shiis balsis materializeejaas
gaisaa ar meedija paliidziibu, un taas dzirdeeja visi klaatesoshie. Jau
kopsh teosofa un izgudrotaaja Tomasa Edisona laikiem cilveeki ir
meegjinaajushi radiit ieriices, kas atvieglotu gariem vinju runas speejas.
Ķaada aparaata, saukta par psihofonu, sheema redzama ziimeejumaa. Tiek
uzskatiits, ka mirushajiem nepiecieshams izmantot kaadu pastarpinaatu
energjijas avotu, lai vinju balsis tiktu sadzirdeetas ‹ taa var buut garu
izsauceeja ieksheejaa energjija, elektroniska ieriice vai dziivo cilveeku
runas fragmenti. Par to pastarpinaati liecina mirusho garu runas veids,
kursh ir diivains, lai neteiktu vairaak. Pirmkaart, vinji runaa apmeeram
divreiz aatraak par parastu cilveeku, vaardi ir saraustiiti zilbees un
pakljauti neizprotamam ritmam. Raudive izsaka pienjeemumu, ka gari izmanto
kaut kur atrastus jau gatavus valodas fragmentus, lai veidotu savu balsi.
Tas atgaadina panjeemienu, kaadaa raksta draudu veestules ‹ izgriezhot no
aviizeem jau gatavus vaardus, lai netiktu atpaziits rokraksts. Garu balsis
ir dazhaadas un identificeejamas (piemeeram, sievieshu balsis atshkjiras no
viirieshu balsiim), taēu taas nav atpaziistamas kaa dziivo cilveeku balsis.
Otrkaart, skanja ir neskaidra, taas intensitaate ir dazhaada, liela dalja
shaada veida ierakstu ir praktiski neatshifreejami. Tas liecina par to, ka
atshifreeto ierakstu saturs ir nejaushs, daudzi paarmet Raudivem paarlieku
veeriibu ‹ vinji shajos ierakstos neesot saklausiijushi neko paarliecinoshu.
Treshkaart, gari runaa vienlaikus vairaakaas valodaas ‹ kaa pieraada
eksperimenti, valodu izveele ir tieshi atkariiga no ieraksta veiceeja
zinaashanaam. Raudives ierakstos mirushie gari runaa latgalju, latvieshu,
krievu, vaacu, franēu, spaanju, zviedru un krievu valodaas ‹ jaucot vaardus,
galotnes, teikuma uzbuuves principus. Savukaart graamatas Izlaushanaas
izdeveejs konstatee, ka vinja seansos gari runaa skaidraa un pareizaa anglju
valodaa. Eksperimentu zinaatniskumu traucee tas, ka cilveeks ar plashaam
valodu zinaashanaam var saklausiit vaardu tur, kur patiesiibaa ir tikai
troksnis un otraadi. Ceturtkaart, rodas iespaids, ka runaataaji steidzas vai
ir tik slinki (vaargi?), ka censhas iekljauties telegrammu lakoniskajaa
stilaa. Lielaakaa dalja ierakstu ir viena, divu vai triis vaardu teikumi.
Piektkaart, ierakstiitie izteikumi paarsteidz ar savu bezjeedziibu, vai (kas
veel nepatiikamaak) trivialitaati. 80% gadiijumu tie ir tikai
apliecinaajumi, ka tas vai cits gars ³ir te². Teikumu uzbuuve ir kaut kas
videejs starp gadsimta saakuma dzeju un miegaa nosapnjotu atklaasmi.
Atklaajuma unikaalais raksturs kontrastee ar ieguutaas informaacijas
nesvariigumu. Ja tieshaam tie ir mirusho cilveeku gari un Raudivem tieshaam
ir izdevies panaakt kontaktu ar vinjpasauli (ir savaakti 72 000 ierakstu
magnetofona lentaas), tad diemzheel jaasecina, ka neko noziimiigu shie gari
mums nespeej pateikt.
Saruugtinaats par to, ka vinja atklaajumi nav tikushi pietiekami
noveerteeti, Raudive mirst 1974. gadaa. Driiz peec naaves Raudive atkal liek
par sevi maniit ‹ vinja balss atskan daudzu Eiropas parapsihologu
dziivokljos un magnetofonos ‹ lenshu, kaseshu un video formaataa. Vinjsh
iejaucas kompjuuteru un printeru darbiibaa. Vinja balss atskan no radio un
televizoru skaljrunjiem un dazhiem koleegjiem beigu beigaas vinjsh pat
piezvana pa telefonu. Gars paliek dziivs.

Uz 2001.gada LIML īso vēsturi

Date: Wed, 18 Jul 2001 12:59:21 +0300
From: Uldis Olehnovics 
Subject: Re: [LIML] Vecais konstantiins

Jackie wrote:
> Hello Ilmars,
> cilveek, Tu esi traks? :))) paarraxtiit visu sho gabalu????
> cik tur laika nevajag! :)))

da tu ko - to jau vinshs nespeetu pats uzrakstiit - skaidrs ka Raudive 
paliidzeeja ;)

Uz 2001.gada LIML īso vēsturi

Subject: RE: [LIML] trincstoka
Date: Mon, 30 Jul 2001 12:58:10 +0300
From: "Janis Irbe" 

> taas pils izcelshana jau ir taa masturbeehsana

Muusdienu pils tachu arii ir jaacelj ar tulznaam smadzenees. Un ja Tu klausies mantras, 
tad domaaju (varbuut, ka es kljuudos), ka tas ir sameeraa liidziigi, taatad 
domstarpiibu buutiibaa nav, ir tikai atskjiriigs skatupunkts uz paraleelaam lietaam - 
ja skataas gareniski, tad taas neliekas pretnostatiitas, ja skjeersaam, tad gan taa 
var likties.

Uz 2001.gada LIML īso vēsturi

Subject: RE: [LIML] 1938
Date: Tue, 31 Jul 2001 11:13:42 +0300
From: "Janis Irbe" 

> > >prezidentes runu, kas izskatiijaa peec Hitler 1938.gada runas
> > 38ais jau Hitleram bija tas labakais gads - anschluss, sudetenland. 
> > Kars vel nebija sacies. Ja vins butu nomiris 1938 gada, vinam vel 
> > tagad piemineklus buvetu. Kas vainas prezidentes runai? Latviesi 
> > paslaik diez ka neizcelas ar patriotismu vai paslepnumu.
> > Ingars

> ar ko latviessiem buutu taa jaaalepojas, ar ko mees 
> atsskkiramies no citaam tautaam, lai teiktu, ka mees esam "viss"?

Ar to, ka veesturei raadaam videejo pirkstu un veel neesam izmirushi vai 
asimileejushies atskjiriibaa no citaam neskaitaamajaam maztautinjaam. 
Domaa buutu bijis gruuti pievienoties savulaik vaacieshiem, lietuvieshiem? 
Bet nee, kaut kas muusu dizhajiem viiriem licis celties un kjerties pie 
taadiem siizifa darbiem kaa valodas kopshana un papildinaashana, dainu 
apkoposhana, aizkapa balsu peetiishana, utt. Nu patiik mums izcelties, 
un ja taa nebuutu, tad tauta vaarguljotu slinkumaa, depresijaa un nihilismaa :)

Uz 2001.gada LIML īso vēsturi

Date: Tue, 31 Jul 2001 12:10:43 +0300 (EEST)
From: Boriss Pipiladze 
Subject: Re: [LIML] 1938

> > > >"Ivo"  wrote in message
> > > > atvaino, priekshkam tas patriotisms un pashlepnums?

> > > No: "Sandijs Jercums" 
> > > Lai atskjirtos no sliekaam ...

> Jaa, taa tak ir atskjiriiba?
> Un Tevi armijaa smagi panjeema priekshaa ? Paskriet nespeeji, vai citi Tevi
> apsaukaaja ?
> Sandijs

taa, protams, ir atshkjiriibaa. 
tachu ne vieniigaa un arii ne svariigaakaa, kas atshkjir cilveeku no sliekas.

ja es dotos uz armiju (negribeetu buut kaa slieka i.e.), tad, jaa, mani tur 
smagi panjemtu priekshaa, man buutu gruuti paskriet un citi mani apsaukaatu. 
peec armijas es buutu nevis patriots un gatavs savas valsts aizstaavis, bet 
taads, kas pats njemtu citus priekshaa, apsaukaatos, vai arii nervu slims, 
novaardzis cilveeks. tu labi zini, kas tas ir, Sandij, tapeec tava ironija 
sheit ir nevietaa.

reiz mees pie glaaziiteem apspriedaam sho lietu. patriotismu, proti. 
diskusija muus noveda pie secinaajuma, ka patriotisms peec definiicijas 
vispaar ir viena ljoti ljauna un slikta lieta, jo vairaakumaa gadiijumu 
patriotisma juutas ir taas, kas izprovocee cilveekus uz kariem. 
deelj taa mirst un mocaas cilveeki.

Uz 2001.gada LIML īso vēsturi

From: "Ivo" 
Subject: RE: [LIML] 1938
Date: Tue, 31 Jul 2001 13:08:23 +0300

> From: Andzs 
> Geeeez. Vai gadiijumaa, kad latvijas ljauzi neciiniijass pret PSRS
> agresiju (liekas, ka tas nebija neko diezcik patriotiski) cilveeki mira un
> mociijaas mazaak ? Free ticketi uz vagoniem
> nez vai atsveera visu to, kas tam sekoja.
> 
> Liekas, ka jums taas glaazes buus bijushas par lielu un taa diiskusija
> neko dzilji nebuus gaajusi.
> 
> P.S. Kaa tu zini, kaa buutu peec tam, ja tu buutu bijis armijaa ? Tev ir
> iipashas speejas ? Nepopularizeeju armiju un arii nezinu kaa buutu, bet
> IMHO daudz kas ir atkariigs no indiviida.

pasaki kaut vienu gadiijumu iz pasaules veestures, kad cilveex ar ieroci
(armija) ir atnesusi ko labu (neskaitot tos gadiijumus, kad kaads ar ieroci
jau dotajaa vietaa pabijis iisi pirms tam)

Uz 2001.gada LIML īso vēsturi

From: Gunars_Valdmanis 
Subject: RE: [LIML] 1938
Date: Tue, 31 Jul 2001 14:16:48 +0300

-----Original Message-----
From: G'irts Kalnins 
>>Nevajag jaukt nacionaalismu ar patriotismu.
>Var jaukt un dazjaadaas devaas ... sho jeedzinu daudzas definiicijas 
>paarklaajas un briizjiem tie ir sinoniimi.

Taisniiba gan, ka definiciju ir daudz. Bet vispaar zinaamaakas, plashi
pienjemtaas un arii politikas zinatne lietotas definicijaas shie abi
jeedzieni nepaarklajas. To var pamatot ar kaut vai ir tik banaalu piemeru,
ka piemeeram, nevienai valstij netiek paarmestas patriotisma izpausmes, bet
tiek paarmestas nacionaalisma izpausmes.

>Abi divi ir lojalitaates izpausmes. Nacionaalisms pret tautu, patriotisms 
>pret zemi (valsti); Triisdesmitajos gados, Latvijas laukos tas bija viens 
>un tas pats. Man gan liekas, ka patreizeejaa Latvijas republika ir pavisam 
>ita un citaada valsts. Divas lielas tautas, neattiistiita valsts, u.t.t.

Nacionaalisms nevienaa muusdieniigaa definicijaa nav lojalitates izpausme -
tie ir uzskati, kas balstiiti uz ideja par savas tautas paaraakumu
attieciibaa pret citaam tautaam. Taapat kaa rasisms ir uzskati, kas balstaas
uz ideju par savas rases paaraakumu attieciibaa pret citaam raseem.

>*Nacionaalisms* vispaar ir aizejosha pagaajushaa gadsimta sociaala 
>paraadiiba, kad tauta asocieeja sevi nevis ar feodaalo vadoni, bet ar 
>nacionaalo piederiibu, muusdienaas lielaakai daljai ir piekaast uz valsti, 
>citiem tautas braaljiem, Bilu Klintonu un Moniku Levinsku, un to, ka 
>Aafrikaa beerni mirst badaa. (Laigan par Moniku varbuut es nedaudz 
>paarspiileeju)

Taa nav nacionaalisma definicija, taa ir definicija taadam jeedzineam kaa
nacionaala valsts - valsts veidojas uz nacionalitates bazes, taas pilsonji
vienlaikus sevi identificee gan ar valsti, gan ar tautu, taas uztverot kaa
vienotu veselumu. Shajaa valstii valsts jeedziens = tauta.
Taa nebuut nav nav aizveesturiska valsts iekaarta - pietiekami daudzas
industriali mazattiistiitajas valstiis taada veel eksistee. Kaa pretstats ir
pilsoniskaa valsts, kuraa valsts tiek identificeeta ar politiski ekonomisko
iekaartu. Shaja valstii jeedziens valsts = politiski ekonomiskaa iekarta.
Nu un veel jau pastav arii religjiska valsts - kur valsts izveidojusies uz
vienotas religjijas principiem.

>*Patriotisms* ir savai zemei (valstij) veltiita miilestiiba atbalsts un 
>aizsardziiba.

Visai liriska definicija :)))

>Lojalitaate ir cilveeciiga iipashiiba, kas parasti tiek augstu veerteeta.
>Ja kaads ir pret kautko (sievasmaate, darbavieta, alus shkjirne) lojaals, 
>tas neljauj izdariit secinaajumus par shiis personas attieksmi pret kautko 
>citu.

>>Patriotisms neizsleedz tolerantu attieksmi pret
>>citaam kultuuraam, raseem u.t.t, jeb citiem vardiem izsakoties, tas ir
>>apvienojams ar augstu politisko kultuuru.

>Patriotisms neizsleedz neiecietiigu attieksmi pret .... un ir apvienojams 
>ar zemu politisko kultuutu, zemu un augstu higieenas liimeni, dazjaadaam 
>muzikaalaam gaumeem.

Jautaajums LIML! Vai shiis listes biedriem ir noveerojamas tendences 
pieslieties individuaalismam vai sabiedriskumam?
[No shodienas sarakstes liekas, gan tam gan tam]


>>Nacionaalisms ir zemas, neattiistiitas politiskaas kultuuras izpausme,
>>kuru biezhi meegjina uzdot par patriotismu, bet patiesiibaa tas ir
>>mazveertiibas kompleksu izpausme, veelme pieraadiit, ka "esam ljoti kruti un
>>kareiviigi", kaut arii nemaz neesam par to paarliecinaati.

>Paarmeeriigs patriotisms (shovinisms), ir  kaitiigaaks un biistamaaks nekaa
>meerens patriotisms, tomeer baidos, ka buus gruuti pamatot to ar
>Zemu (augstuma zinjaa? saliidzinot ar kautko kautkaadaa skalaa?),
>neattiistiitu (vai progress ir attiistiiba? kas ir attiistiiba?)
>politiskaas kultuuras (politika ir zinaatne par valdiishanu .. kaads sakars
>lojalitaatei pret tautu ar valdiishanu?).

>[par mazveeriibas kompleksiem nekomenteeshu, zinaashanas un pieredze 
>ierobezjo mani, un taa jau palieku diezgan agresiivs]

Nav protams kriteeriju zemai politiskai kultuurai un augstai politiskai
kultuurai, taas vienkaarshi var saliidzinaat.
Pasham jeedzienam "politiskaa kultuura" gan buutu jaabuut zinamam, ja vismaz
1.kurss attieciigajaas studijaas piebeigts.
Politika - zinatne par valdiishanu ....???? varu iedomaaties, kaa uz shaadu
definiiciju reagjeetu LU atbilstoshaas nozares maaciibspeeki :)

Nu par mazveertiibas kompleksiem ir mana teeze, nepretendeeju uz absoluutu
precizitaati, tomeer saistiibu starp nacionaalo pashapzinju vai taas
truukumu un nacionaalisma izpausmeem nevar noliegt. Zinaashanas man atljauj
izvirziit shaadas teezes :)

>Patriotisms ir  nepiecieshams jebkurai tautai, jo tas ir vieniigais, kas
>paliidz saglabaatos.

[saglabaaties?]
 Jaa

>Atgriezjoties pie definiicijaam patriotisms pret tautu ir nacionaalisms.

Skat. ieprieksheejaas rindkopas :)

>Tautai saglabaatos ir nepiecieshamas gan materiaalaas veertiibas (eest, 
>dzert, maajas);
>gan emocionaalaas (VVF, savstarpeejie kashkji)
>gan kulturaalaas (Dziesmu sveetki, trinstoka)
>gan gariigaas (gaismas pils?)
>gan kosmiskaas (latvieshu valoda, kaa zinaams ir ljoti tuva sanskritam)
 :)))

Taas ir katra indiviida vajadziibas :)

>>Ja piemeeram latvieshi tagad "uz sitienu zaudetu" visu
>>nacionaalo indentitaati, tad driiz vien sheit saaktu domineet kaadas citas
>>tautas identitaate - rezultataa tie pashi latvieshi buutu spiesti pienjemt
>>citas tautas identitaati vai dziivot kaa absoluuti izstumti elementi - gan
>>ekonomiski, gan politiski.

>Adaptaacija, asimilaacija, attiistiiba ??
pozitivaa attistiibas scenarija ...

>Pie Allaha ved daudzi celji,

taa vish ir

>G'irts

Gunars
p.s. diskusija jaabeidz, jo pie taisniibas nenonaaksim kaut vai taapeec, ka
politikas zinatnee ir paraak daudz atshkjirigu teoriju, un jaatsraada arii
taa kaa buutu

Uz 2001.gada LIML īso vēsturi

Date: Tue, 31 Jul 2001 17:34:06 +0300
Subject: Re: [LIML] 1938
From: ilmars 

>> Shaa briizha patriotisma probleema ir taada, ka nav vienliidziibas ziimes
> starp valsti un zemi un pastaav divi dazhaadi patriotismi, kas vareetu, bet
> nepastaav vienlaikus, jo valsts sevi ir diskrediteejusi.

Patriotisms uz zemi vairak piedereetos taarpiem. Patriotisms uz juuru -
ziviim. Mums driizaak draud patriotisms uz gaisu, kas satur milziigu
daudzumu mums persiniski nepaziistamu mikroorganismu, kurus ieelpojot vai
apeedot kopaa ar jaanju desinju mees jau kopsh dzimshanas iemantojam
noteiktas konfiguraacijas mikrofloru savaas, piedodiet, zarnaas. Tas ir
viens no galvenajiem iemesliem, kaapeec, aizbraucot ekskursijaa uz citu
zemi, mums piemetas caureja, aizcieteejumi un citi mazaak uzskataami
gremoshanas trauceejumi, kas izraisa nelaagu sajuutu un nostaljgiskas ilgas
peec maajam. Tikai peec tam seko pieradums pie nacionaalaas virtuves, alus
shkjirneem, lamuvaardiem, laika apstaakljiem, tautasdziesmaam, skaistajaam
meitenem uz ielaam, cenaam veikalos, praata veetras, hokeja komandas,
prezidentes utt. Bet teikt, ka zeme patiik, bet valsts nepatiik ir apmeeram
tas pats, kas teikt - dziivoklis man ir forsh, bet tik suudiigi iekaartots,
ka negribas tur atgriezties.

Uz 2001.gada LIML īso vēsturi

Subject: RE: [LIML] 1938 vs 2001
Date: Wed, 1 Aug 2001 10:10:01 +0300
From: "Janis Irbe" 

> komandas, prezidentes utt. Bet teikt, ka zeme 
> patiik, bet valsts nepatiik ir apmeeram tas pats, 
> kas teikt - dziivoklis man ir forsh, bet tik 
> suudiigi iekaartots, ka negribas tur atgriezties.

Nee, tas ir teikt, ka dziivoklis man ir ljoti forshi un origjinaali iekaartots, 
bet kaapnju telpa vienmeer piechuraata, apkaart urlas un valsts iekasee 
nesameeriigu iiri. Patriotisms pret valsti ir taas nekraapshana un taas 
teela spodrinaashana aarvalstiis (pieziime: lai tautai buutu motivaacija, 
politikjiem buutu jaaraada piemeers). Patriotisms pret zemi ir tad, kad esi 
bijis daudzkur, un saproti, ka Latvijaa saulrieti ir taadi, kaa nekur un 
maakonji, un koki un zaale (sorry, peedeejais piemeers ir neveiksmiigs :). 
Varadu sakot runa ir par fiilingu, kaads rodas, kad esi vienatnee ar Latvijas 
dabu un uz Tevi nespiezh bara ideologjija.

Nacionaalisms, kas robezhojas ar shovinismu, tiek deeveets par nacionaalistiskumu 
un pastaav tikai labeejo ekstreemistu vaargajaas izpausmees (piemeers - aviize 
"Latvieti, nepadodies!" Ja gribas paarsmieties liidz asaraam, nopeerciet un 
palasiet skalji draugu pulkaa), kaa arii ar taadu to tiek asocieets Krievijas 
masu meedijos, lai raditu iespaidu, ka vieteejie cittautieshi sheit tiek 
diskrimineeti nevis deelj valsts valodas nezinaashanas, bet gan peec 
nacionaalaas piederiibas.

Shovinisms Latvijaa ir otra galeejiiba, bet atskjiriibaa no nacionaalistiskuma 
aizstaav nevis nelielas tautas izdziivoshanas tiesiibas, bet gan 
mazaakumtautiibas, kas reizee ir lielas tautas neliela sastaavdalja, 
meegjinaajumi nepazeminaat savu komforta liimeni (piemeeram nemaaciities 
valsts valodu), apeleejot pie cilveektiesiibaam, bet nerekjinoties ar 
veesturisko netaisniibu okupaacijas un genociida izpausmees, kaa attaisnojumu 
minot veesturisko atbriivoshanu no nacisma (piemeeri: aviize "Panorama Latviji". 
Izlasot var rasties absurda veelme iestaaties zemessargos).

Ja mees nebuusim nacionaalisti (bet arii ne nacionaalistiski), tad izmantojot 
to pashu saliidzinaajumu, globalizaacijas ietekmee peec 20 gadiem muusu 
dziivoklis buus iekaartots tieshi taapat kaa kaiminjam, ciemoties pie mums buus 
garlaiciigi un par origjinalitaati liecinaas tikai tas, kaadaa valodaa mees 
tajaa runaajam un kaadas kraasas ir karogam.

P.S. Apdolbiits rakstaas ar p, nevis b.

Uz 2001.gada LIML īso vēsturi

Subject: RE: [LIML] 1938 vs 2001
Date: Wed, 1 Aug 2001 10:43:21 +0300
From: "Janis Irbe" 

From: "Janis Irbe"  wrote:
> > Nee, tas ir teikt, ka dziivoklis man ir ljoti forshi un origjinaali
> > iekaartots, bet kaapnju telpa vienmeer piechuraata, apkaart urlas un valsts
> > iekasee nesameeriigu iiri.

From: ilmars 
> Tur jau tas joks, ka tu savu valsti uzskati par kaapnju telpu, nevis par 
> dziivokli. Un pats vien garaamejot piechuraa.

Ja es churaaju, tad ar attieksmi, nevis kur pagadaas. Piemeeram 1993. gadaa uz 
Saeimas maajas vaartiem. Ja Tu domaa to reizi, tad es gan iznjemot apsardzi 
nevienu tur neredzeeju.

Valsts ir sameeraa bezpersonisks iestaadiijums ar zinaamiem noteikumiem, 
kas jaaieveero visiem, taapeec arii kaapnju telpa ar savu uzkopshanas grafiku 
ir IMO atbilstoshaaks saliidzinaajums.

Uz 2001.gada LIML īso vēsturi

From: "ingars rudzitis" 
Subject: Re: [LIML] 1938 vs 2001
Date: Wed, 01 Aug 2001 09:41:05 -0700

>Un pats vien garaamejot piechuraa.

Nu varbut nokoso reizi necura kapnutelpa bet pacieties lidz kruminiem, 
dabigak tomer.
Ta ka paris dienas nebiju pie kompisa tad izskatas ka Prtg te lietas saka ta 
ka ir, par to paldies vinam.
Ingars
p.s. visinteresantakais saja hoopla ir tas ka visi ar putam uz lupam nemas 
ap VVF, bet Latvijas establismenta peleko rumpiti - Bojaru Jr. neviens pat 
nepiemin ne ar zilbi, bet vins tacu ari tur bija, un ari kaut ko teica. 
Varbut padomajiet, kapec tas ta.
p.p.s. palasiet ko runaja Pirmas Republikas dibinataji, ari liekas ta 
nedaudz parspileti patriotiski, bet tas tapec ka mes visi esam parvertusies 
par pelekiem rumpisiem.

Uz 2001.gada LIML īso vēsturi

Subject: RE: [LIML] 2001 and more to come
Date: Thu, 2 Aug 2001 11:08:54 +0300
From: "Janis Irbe" 

> Ta ka paris dienas nebiju pie kompisa tad izskatas ka Prtg te lietas saka ta 
> ka ir, par to paldies vinam.
> Ingars

Negaidiiti, bet patiikami. Biju jau sagatavojis benziina kanninju, izgludinaajis 
tiiru linu kreklu un izdrukaajis LIML saraksti, lai peecaak nebuutu paarpratumu, 
kaadeelj esmu pievienojies uguns stihijai pie Saiemas maajs'. 
Peec shiis Ingara veestules sapratu, ka pasaakums buus jaatliek uz nenoteiktu 
laiku, bez tam veel nezkaapeec mani vajaa uzmaaciiga doma, ka savaa muuzhaa 
neesmu sacereejis un ierakstiijis nevienu dziesmu, bet liidzproduceeshana 
jau neskaitaas.

Uz 2001.gada LIML īso vēsturi

From: "ingars rudzitis" 
Subject: Re: [LIML] Mercury Rev vs Drugstore
Date: Mon, 17 Sep 2001 20:45:08 -0700

>kljuus skaidrs, ka zirgi viss nebubina savaa nodabaa kaut kaadas
>mulkjiibas, bet pravieto pasaules galu

Sandij, kad esi sapipejies - izvairies no zirgiem!

Uz 2001.gada LIML īso vēsturi

Date: Wed, 19 Sep 2001 11:48:21 +0300
From: Uvis Lapsins 
Subject: Re: [LIML] music under the terror

Egils-EuroTop wrote:
> Peec otraa tornja nolaishanas dereetu Britnijas "Oops, I did it
> again..."
> ;-))

Luuk par shito, Egils, zhetons, izsmeejos no visas sirds :)))

Uz 2001.gada LIML īso vēsturi

Subject: RE: [LIML] music under the terror
Date: Wed, 19 Sep 2001 11:23:08 +0300
From: "Janis Irbe" 

> re ku var palasiities ko nedriikst klausiities:

A kur palika Midnight Oil "Beds Are Burning"? Redz kaa: ja dziesma ir 
agresiiva, rada asociaacijas ar notikusho, bet ir patriotiska, tad to 
tomeer nevajag aizliegt, pat ja ir seeras.

Nekonsekvence ir visu striidu galvenais iemesls. Bet protams gruuti buut 
konsekventam, ja jaakomuniceejas, izmantojot tik nepreciizu riiku kaa 
valoda. Nabaga amerikaanji, vinjiem taa ikdienas valodinja ir veel nabadziigaaka.

Uz 2001.gada LIML īso vēsturi

Date: Wed, 19 Sep 2001 11:44:48 +0300
From: Egils-EuroTop 
Subject: Re: [LIML] music under the terror

PV "Lidmashiinas",  Jumpravas "Lidmashiina",
latvieshu tautas dziesma "Aiz kalninja duumi kuup" utt 

Uz 2001.gada LIML īso vēsturi

From: "Eduards Tiltins" 
Subject: Re: [LIML] Re: Aizliegtaas dziesmas!!!
Date: Wed, 19 Sep 2001 13:32:39 +0300

Pietruuxt:

Roxette - Crash! Boom! Bang!

Bloodhound Gang - FireWater Burn
"The roof, the roof, the roof  is on fire...
We don't need the water,
Let the motherfuckers burn..."

Frank Sinatra "New York, New York" ;)

un veel daudzas citas ;)

Uz 2001.gada LIML īso vēsturi

Subject: RE: [LIML] Re: Aizliegtaas dziesmas!!!
Date: Wed, 19 Sep 2001 15:36:34 +0300
From: "Janis Irbe" 

Droshi vien taadeelj arii sho lietu nolikvideeja, jo tas draudeeja ar 
naacijas vienotiibas vaajinaashanos - vieni nopietni saaktu iesuutiit 
dziesmas, kuras veel vajadzeetu aizliegt, otrie slepus smiiknjaatu par 
pashu aizlieguma faktu. 
LIMLaa valda vienotiiba - visi iesuuta smiiknjaadami

Uz 2001.gada LIML īso vēsturi

Date: Fri, 21 Sep 2001 18:16:51 +0300 (EEST)
From: Hopkins/Witchfinder General/ 
Subject: [LIML] Re: Aizliegtaas dziesmas!!!

> plane, air plane, jet plane, crush, boom, bang, world, trade, center, New
> York, Manhattan, Tuesday, September, fire, burn, die...

Noteikti arii buutu jaaaizliedz everything by the AfGAN WHIGS.

Uz 2001.gada LIML īso vēsturi

Date: Mon, 29 Oct 2001 16:24:49 +0200 (WET)
From: Atis Kluss 
Subject: Re: [LIML] hail!

> From: wet_fashion@mail.lv
> > Driiz saaksim atkal dardinaat legeetos kapa zvanus! Burzum labaakaas 
> > tradicijas esat aizmirsusi... Naak laiks atkal pievienoties...
> > dark_ceremonymaster

On Mon, 29 Oct 2001 Sandris_Savickis@elkogroup.com wrote:
> Vai tik tas nav Raicha :)

Velju meenesis kaa nekaa ;)

Uz 2001.gada LIML īso vēsturi

Subject: RE: [LIML] !liah
Date: Mon, 29 Oct 2001 18:37:53 +0200
From: "Janis Irbe" 

From: Tom Greevince 
> Viss naak un aiziet taalumaa un saakas viss no gala... :)
> Nekad iisti neesmu sapratis kas Raicham shkjiet tik labs LIMLaa, bet varbuut
> vienkaarshi jaaiet uz Julitas lapu un jaapalasa vinja labie, vecie meili...
> :)
> Vai kaads veel atceras ikdienas topus? ::)
> Ar IGO Kvazimodo Dziedaajienu un tjipa taadiem crapieml... :))
> Eh Raicha, Raicha... Beidzot atkal viss LIMLs buus kopaa (ja vien Zii,
> Posthuman un Moonlights atgrieziisies aktiivajos).

(..)
Bet par Raichu Bredberijis ir uzrakstiijis luuk ko: 
"Sargies, deels no rudens ljaudiim.."

Uz 2001.gada LIML īso vēsturi

Date: Tue, 30 Oct 2001 18:55:43 +0200 (WET)
From: Atis Kluss 
Subject: Re: [LIML] No!

> Bet nu ko, vel gadi 20, un uz LV saks aicinat grupas kuras 
> mums patik sodien.
> Ingars

Varbuut, ka labaak buutu ari peec gadiem 20, jo tad skanju no skatuves
nepaarmaaktu tiinju spiedzieni, kviecieni, maavieni, bleejieni...
Vismaz pie muusu "koncertzaalju" iespeejaam, kur pat pie normaalas
publikas, kaada bija vakar, ar dzirdeeshanu ir taa pasvaki. Un nemaz
netaisos tur savas vecaas ausis vainot:)
Bet peec 20 g. neviens man netrauceetu ar spiekiiti doties baudiit
Radiohead utt. un satikt koncii sirmos limlieshus :)

Ar bazhaam gaidot vel paaraak nenovecojoshos Rammstein

Uz 2001.gada LIML īso vēsturi

Date: Tue, 30 Oct 2001 19:45:47 +0200 (GMT+02:00)
From: Boriss Pipiladze 
Subject: Re: [LIML] No!

> Bet peec 20 g. neviens man netrauceetu ar spiekiiti doties baudiit
> Radiohead utt. un satikt koncii sirmos limlieshus :)

jaa, peec 20 gadiema.. kjiipsalas hallee uzstaasies veci, praatu izkuukojoshi, 
balsi nodzeerushi OASIS!! speelees savus hitus:) Supersonic, piemeeram. un sirms
Boriss ar asaraam aciis.. eh, jauniiba.. pa kuru laiku nosirmoja manas uusas. 
vai arii -- atbrauc peec 20 gadiem puff dady vai jay z ... un Boriss arii pa 
vidu tripo ar spekjiiti gaisaa - H to the izz-O, V to the izz-A:))
kaut gan. peec 20 gadiem nemaz tik sirms veel nebuushu. un ar spiekjiiti ar jau ne'! 
kad es buushu ar spiekjiiti, jay z jau vareetu vairs nebuut:-|

Uz 2001.gada LIML īso vēsturi

Date: Thu, 15 Nov 2001 12:37:19 +0200
From: Jana Baltgaile 
Subject: RE: [LIML] Jau skan

> From: ilmars [mailto:ilmars@metro.lv]
>> Subject: [LIML] Jau skan
>> SwhRock
>> 89.2 MHz

>Nu un kaa?
>Gunars, jau gatavojas deleteet bijusho KNZ no automashiinas radzhinja, lai
>aizvietotu ar sho

Es esmu ljoti pateiciiga shiem cilveecinjiem, kas izveidoja jaunu roka 
radio staciju!
Beidzot var ausis aplaimot ar patiikamu muuziku!:)

Uz 2001.gada LIML īso vēsturi

Date: Thu, 15 Nov 2001 17:11:55 +0200
Subject: Re: [LIML] Jau skan
From: Tom Greevince 

on 11/15/01 12:56 PM, Edwarc at Eduards@bristols.lv wrote:
> Eu, bet tas taksh nav Blink 182 kas skan tagad...
> Covers? Bet atshkjiras tikai balss.. whatta f..?

mmm...
Dazhiem LIMLieshiem mosties ar THE STROKES, WHITE STRIPES un DANDY WARHOLLS
varbuut shkjiet patiikami! (shoriit SWH Rox shaadu iespeeju sagaadaaja...)
Pagaidaam izskataas SWH Rox - patieshaam rock's...
Protams, auditorijas cietpauru deelj, nav pilniigi nekaadas jeegas sho
mainiit pret SBN, XFM un R1. Bet kas gan automashiinu brauceejiem un FM
faniem atliek - dabuusiet gaidot indie hiitus LIMP BIZKIT un VAN HELEN
klausiities. :)
Pietam shodien oficiaalajaa atklaashanas cermonijaa SWH tehniskais direktors
lielijaas, ka shim formaatam radiita speciaala un jauna radio kompresija...
Kaads to ir pamaniijis?

Uz 2001.gada LIML īso vēsturi

Subject: RE: [LIML] Jau skan
Date: Thu, 15 Nov 2001 19:15:47 +0200
From: "Janis Irbe" 

>   Izskataas veel labaak nekaa no riita izklausiijaas. hmm... :))
>   Gree.

Jaa, mazliet juutams sirmums deninjos, bet kopumaa skan pietiekami 
speeciigi, lai es birojaa vareetu elpot dzilji :)

Uz 2001.gada LIML īso vēsturi

Date: Mon, 19 Nov 2001 16:21:15 +0200 (WET)
From: Atis Kluss 
Subject: [LIML] SWH Rock u.c. playlistes

(..)
Peec taa, kas man jau saskaitijies, speeletaakaas dziesmas swh rock ar
visaam speeleshanas reizeem ir:
14   Untitled - The Smashing Pumpkins
14   This Is Love - Pj Harvey
14   Island In The Sun - Weezer
14   In The End - Linkin Park
14   Ich Will - Rammstein
14   Everyday - Dave Matthews Band
14   60 Miles An Hour - New Order
13   How You Remind Me - Nickelback
13   Boiler - Limp Bizkit
13   Bohemian Like You - Dandy Warhols
12   Smooth Criminal - Alien Ant Farm
12   Last Nite - Strokes

Visvairaak dziesmu ir no shaadiem izpilditaajiem:
Deep Purple 22
Queen 18
David Bowie 13 

_Atis_
P.S. Kaut kur lasiiju, ka SWH Rock sagatavotas speelesanai 800 dziesmas.
Liidz shodienai 15:00 780 no taam jau ir nospeeleetas:)

Uz 2001.gada LIML īso vēsturi

Date: Fri, 30 Nov 2001 17:43:57 +0200 (GMT+02:00)
From: Boriss Pipiladze 
Subject: RE: Re[2]: [LIML] numet

BP> matador izdeva guided by voices, bee thousand, kas nu galiigi 
BP> nav komerciaals, neskatoties uz to, ka to izdeva leibls, kas ar taas 
BP> plates izdoshanu noteikti bija arii nodomaajis nopelniit mazliet
> 
> vai tad matadors nenopelniija?
> peedeejaas guided by voices plates gan kaut kaa nepavelk, varbuut
> taapeec ka rakstiitas normaalaa studijaa nevis dziivokljos :)

tiesha taa! pienjemsim, ka vinju meerkjis bija nopelniit un taa vinji 
arii dariija. bet tas nenoziimee, ka taa plate ir komerciaala, jo pati 
muuzika tajaa nav komerciaali orienteeta peec savas buutiibas. 
vinji speeleeja savaa dziivoklii, tapeec, ka vinjiem tas patika un speeleeja, 
kaa vinjiem patika. un tas, ka vinjus peec tam izdeva matador, 
tas nav komerciaalisms. manaa izpratnee tas saakas tur, kur ierakstu kompaanija 
atnaak un pasaka: luuk, jums ir jaaizskataas shaadi un jaaspeelee shaadi,
jo tas tagad ir pieprasiits un juusu ierakstu pirks. un tas buus labi! 

Uz 2001.gada LIML īso vēsturi

Subject: RE: [LIML] numet
Date: Fri, 30 Nov 2001 17:53:45 +0200
From: "Janis Irbe" 

> Shis nu ir peedeejais laiks, kad buutu LIMLaa jaaiesper fragments no 
> Peljeevina GENERATION P, kur Tatarskim tiek paskaidrots alternatiivaas 
> muuzikas jeedziens...
> Bet... Es savu copy esmu chomam aizdevis - varbuut  kaads var iemest, 
> ja saprot pa ko es runaaju...
> Buutu iisti laikaa...
> Gree. 

Hmm. Pirms trim gadiem jau izrunaajaamies par to, ka alternative ir 
sava veida paareja no indie uz popmuuziku, bet ka tam visam ar muuzikaalo 
kvalitaati nav viennoziimiigi defineejama sakara, kaut arii tendences ir 
juutamas (fuzzy sets jeedziens matemaatikaa). Piedaavaaju savu gradaaciju, 
kurai liidz Peljeevina lidojumam taalu, bet toties taa ir vienkaarsha un 
saprotama lasot no abaam puseem.

* Wannabe - low-budget grupa ar pretenzijaam uz slavu un maksaatspeejiigu auditoriju;

* Indie - low-budget grupa bez pretenzijaam uz slavu un maksaatspeejiigu auditoriju;

* Alternative - mid/high-budget grupa ar sleeptaam pretenzijaam uz maksaatspeejiigu 
auditoriju (parasti no menedzhmenta puses) bet bez (klajaam) pretenzijaam uz slavu;

* Indie-pop - low-budget grupa bez pretenzijaam uz maksaatspeejiigu, plashu 
auditoriju, un slavu kuras tai nejaushi uzveljas uz galvas;

* Pop - high-budget grupa ar klajaam pretenzijaam uz maksaatspeejiigu, 
plashu auditoriju (muuzikji parasti atrodas pilniigaa menedzhmenta kontrolee).

Neviena no definiicijaam neietver sinergjijas (1+1=3), ko veido muzikaalaa 
kvalitaate kombinaacijaa ar idejisko (mana definiicija t.s. "fishkai") 
noveerteejumu, kursh ir tas, kas nosaka muuzikas gabalinja maakslinieciko 
veertiibu. Fishkai ir dazhaadas dziljuma gradaacijas. Videeji dzilju fishku 
talantiigs producents konkreetaa gabalaa saozh no otraas, bet talantiigs 
klausiitaajs no treshaas reizes.

Uz 2001.gada LIML īso vēsturi