Apgūst un bieži lieto jaunus būtiskus vārdus un savienojumus:
* nemāku / nesanāk / neva[r]u (piem., no medus burkas izņemt sasalušo medu)
* nav vairāk:
Apēdu medu. Nav vai[r]āk.
Mīļi atsevišķi vārdiņi, ar ko pagarināt teikumus:
* sitā / site (šitā / šeit):
sitā dejoju, sitā taigāju = šitā dejoju, šitā staigāju
* gan:
nesaauzu kātiņu gan! (atbilde uz Dzintara jautājumu: "Kāpēc tu salauzi kātiņu?")
* taču:
sataisi Dzintain taču!
Gibu čuāt taču! = Gribu čurāt taču!
* gandīz = gandrīz (lieto droši vien, lai garāks teikums būtu;)):
Negibu gandīz = negribu gandrīz
Dzinta gib medutu gandīz sanāca = Dzintars grib medu gandrīz sanāca
* eku / ekā = re, kur / re, kā:
eku tepumiņi! = reku cepumiņi!
eku atocīju gadiņu (rāda uz pirkstiem "gadiņus")
iskita but ekā = izkrita burts, re, kā
rekā vieta kabatā (ielikusi zem kleitas klucīšus)
eku mammai pupa = re, kur mammai pupi
|
* Arī vairāki "mīļvārdiņi" sakabināti vienā teikumā:
negribu gan taču!
sitā teitu gandīz = šitā teicu gandrīz
siten tepe kāpt sitā = šeit trepes kāpt šitā
kēes giez tagad sitā = šķēres griež tagad šitā
* ik pa laikam noskaita pa 2 rindiņām arī no sen nelasītiem dzejoļiem/dziesmiņām. Reizēm kombinē kopā ar citiem tekstiem, par ko pašai smiekli:
veuc peīte saudu miegu /
mazajami bēninam
tēs aigāja bišu kāpti žū žū
Gudi bēnini. Dimaiūdirā
mašīnīte poda sēza dimmaiūdi-ā" = mašīnīte sēž [uz] poda, džimlairūdi-rā
masīna bauc / tūre giezās, masīna bauc / niegu putināj (hihihi) = mašīna brauc / stūre griežas, mašīna brauc / sniegu putināj (pēdējā rinda no dziesmas "Mārtiņš brauca ziemas ceļu..")
kai māmiņa šūpuīti, ka-i kauna gaiņā = Kar māmiņa šūpulīti, kari kalna galiņā.
ka dāzā, bitīt ozu dāziņā, oņā bitīt zaiem, ja itu atod itoavā vietā!
mītu mītu mīkiņu, ik man abi it = mīcu mīcu mīkliņu, cik man labi iet.
Ku peīte tu tecēsi digdai-auauā
Ai piedīte, ai egīte
Mēnetiņis, tidiridirīdi
* Daži jautājuma teikumu piemēri:
kasitāds? = kas tas ir tāds?
kamta? = kam tas ir?
Kapē zibuīti aibēga? = Kāpēc zvirbulītis aizbēga?
podiņa, kui podiņa? = podziņa, kur ir podziņa?
gabuītis, kui gabuītis? eku gabuītis!
|
* Daži garāku, sarežģītāku secīgu runājumu piemēri:
Sasiu tēju būtu siuta! = saslidi tēju, [lai] būtu silta!
sasiu[di], kame ikusa! = sasildi, kamēr izkusa
sasiudīt vaidēja kame ikusīs siestins (vajadzēja, lai mikroviļņu krāsnī uzsildu sviestmaizi tā, lai izkūst sviests)
Gibu guēt Dzintaram bakām = Gribu gulēt Dzintaram blakām.
Bunupuc pacuā vēuvien eizīt tagad = Bruņurupucis pačurās vēl vienu reizīti tagad
Pakatīties nau saūta tagad. = [Gribu] paskatīties, [vai] nav salūta tagad.
Izsēdi aukā ampiņu. Idedzinu āt[r]i = Izslēdzi laukā lampiņu. Iededzu ātri.
Gibu bedantu! Bēnini patīk man! = gribu [uz] bērnudārzu, bērniņi patīk man!
kaķītis gibēja tēti. kaķītis gibēja mammu pasaukt.
* Vēl daži vārdu un teikumu piemēri:
Atoti! = atloci!
Augsā mammai kēpī = augšā mammai klēpī
nau pakājiņa = nav paklājiņa
medutiņu gibu
pēdējo kaoti = pēdējo karoti
Āta paīdība seit = Ātrā palīdzība šeit
Bdāks, iekita sunīts = Bladāc, iekrita sunītis
Dzintaiņam bēndāzu = Dzintariņam bērnudārzu
Nepied tauciņu! (trauciņi bij saspiesti zem galda)
sei maziņa dempeīts = šeit maziņš džemperīts
ezīti pai = par ezīti (es prasīju: "Par ko tur gribi pasaciņu?")
Atadīju buttu = atradu burtu
puntiņas divas = divi punktiņi
tētis dīz nāks
Dzintaram netī bikse = Dzintaram netīras bikses
|
