- Kad saspiež kāju vai sasit galvu, tad informē ar "kāj" vai "gau".
- Parasa "ūka" vai "ōk", kad grib, lai iedod viņai rociņu
- Ļoti bieži saka "autā", kad grib uzkāpt vai lai viņu uzceļ augšā.
- Saka "butu" vai "buta", kad grib buču vai grib dot buču.
- "Tu maizīti negribi? Tikai pupu?!",
- uz ko viņa man skaidrā valodā: "Pupu. Tikai."
* 13.jūnijā pati ierāpās ratos caur kāju paliktni.
* 14.jūnijs. No bērnudārza ejam trijatā ar Juliatu un Dzintaru. Gribu noīsināt ceļu un [retoriski] prasu "iesim šeit?", uz ko izdzirdu skaidru "jā jā jā". Redzu, ka Dzintars ir krietnu gabalu tālāk, meklēju teksta autoru un ar izbrīnu atklāju, ka teikusi ir Juliata. Līdz šim viņa "jā" nebij lietojusi, šī ir pirmā reize.
* 20.jūnijs. Nāk tētis mājā, Juliata dzird atslēgu skrapšķi un uzreiz sarosās, izsaukdamās "tet naka!" (tētis atnācis!)
* Citudien ēd pupu un, kad ieturējusies, atrauj galvu no pupa un paziņo: "pupu ape" (pupu apēda;))
[1g. 3 mēn. - 1g. 4 mēn.]
* Darbojos ar veļaspulveri, gribu, lai Juliata nemaisās, lai iet pie brāļa, kas ar tēta palīdzību jautri lēkā pa gultu. Saku: "aizej, paskaties, ko brālis dara!" Meitiņa aiziet un tūlīt tikpat nopietna atgriežas, atbildot uz uzdoto jautājumu: "lēkā!" ;)))
* 17.-21.jūlijs. Engure, beidzot grib jūrā (pirms tam bērniem bija iebildumi pret aļģēm, - jūra esot netīra), 1x pat iekrīt ūdenī visā garumā, kad nemaz vairs nav karstās dienas.
* 22.jūlijs. Meitiņa mani šodien atkal kārtējoreiz iepriecināja / uzjautrināja: stāv pie galda, ēd (t.i., ņemas pa ēdienu) un te pēkšņi pastiepj rokas un saka: "maga!" Sākumā es nesaprotu, ko viņa grib, bet tad attopos - paēdusi, grib iet mazgāt rokas - un pārjautāju: "Mazgāt?" Uz ko viņa tādu smuku un pārliecinošu: "Ja!" Un gatavojas, ka celšu viņu uz grīdas :) Pa ceļam vēl, protams, nokomandēja, ka vajagot gaismu vannas istabā.:) Man prieks, ka viņa ne vien ielāgojusi, ka jāmazgā rokas, bet pat saka pati, kad pienācis laiks :)
* Ir aizdomas, ka Juliata saprot, cik ir 2! Nu jau reizes 5-6 pieķēru viņu spēlējamies ar 2 līdzvērtīgiem priekšmetiem (2 krūzes, piem.) un sakot "ģivi", un nekad citādi to vārdu nav lietojusi. Patiesībā jau varbūt arī nav liels brīnums, jo brālis šai laikā aktīvi visu ko skaita.
23.jūlijs.
* Daudz patīk stāvēt pie loga.
* No 4 klucīšiem torni izdodas salikt diezgan bieži, no 5 klucīšiem sanāca tikai 1x no reizēm 12.
[1g. 4 mēn. - 1g. 5 mēn.]
* 30.jūlijs. Mana mamma saklausa, ka Juliata, skatoties pa logu, aiz kura līst, pasaka (neņemot vērā izrunu): "Lietus līst. Peļķe. Ūdens tek."
* 31.jūlijs. Braši zīmē horizontālās līnijas (švīkā) un pa vienai uzmanīgi velk vertikālās. Mēģina arī ko apļveidīgu.
4.augusts.
* Sit man un saka "nesis!" vai "nesit!" Bij tā, - tikko sāku dziedāt, tā sit un saka "nesit!", kā nedziedu, vairs nesit.
* Dzintars pamostas no "pusdienlaika", Juliata steidzas viņam klāt, apķeras apkārt ar tekstu "samīoju" :) Tāpat nereti paņem kādu rotaļu dzīvnieku, piespiež sev klāt un saka "mījš".:)
* 5.augusts. Dzer kefīru, izdzer tukšu un saka "viss. vevie!" (viss, vēl vienu!;))
8.augusts.
* Vēlu vakarā pieprasa, lai eju līdzi uz balkona, ceļu augšā un viņa var skatīties ārā. Komentē visu, ko redz: "gaitiņa deg", "mašīna bļauc", "kaķis taigā", "kaķis nau", "kaķis ņau ņau ņau" "sags ietus" (lietussargs), "ūden tek".
* Vispār ļoti kaprīza. Kad glauda pa spalvai - dzīvespriecīga un aktīva. Kad izdomā, kā viņa pati grib, tā i nemēģini savādāk. Piem., pēc vannas plikiņa, gribu apģērbt. Brēc ka jumtu nocels, spurojas, nevienu drēbes gabalu neļaujas vilkt, ne pamperi. Kad pampers tomēr kājās, pēc brīža nāk un stāsta "čua" un "pampei", rādot, ka jāvelk to nost. Kad novelku pamperi, pati uz poda apsēžas un drīz pieceļas. Pods, protams, tukšs, bet problēma uzvilkt pamperi atkal sākas no gala, jo neparko neļaujas.
9.augusts.
* Kaprīzes turpinās. No rīta izkāpj no gultas un sēž uz plikas grīdas. Kad mēģinu viņu paņemt rokās vai pārvietot, viņa brēc kā kauta. Kad eju taisīt aizkarus vai kāpju pati atpakaļ gultā, arī brēc, jo mammai, redziet, ir jāstāv tieši blakus un ne soli prom. Situāciju atrisināja tikai rejošs suns, kuru viņa gribēja redzēt un gāja pie loga (kaut rēja mājā;)).
* Skatāmies pa logu, kā grābj zāli (agrāk neaprunāta aina). Juliata: "pjauj zāi" (pļauj zāli). Vēlāk: "sauka gīdi" (slauka grīdu).
* Kaut kad pēc vannas, kad pliku ietinu dvielī, Juliata pateica: "pūciņ, peciņ!" - tā, kā es viņai mēdzu teikt.
13.augusts.
* Vairākas dienas bieži runā par "šampū" - pēc katras ēšanas ne vien mazgā rokas un muti, birstē zobus, bet arī mazgā galvu ar "šampū" - ūdeni vai ar to, kas rokās (arī pie galda ēdot) - biolakto, ievārījumu, putru utml.
* Rāpjas galdiņkrēsliņā, grūti iet, spalgi kliedz, jo nesanāk, bet kad gribu kaut pieskarties, saka "māku māku!" "pats pats!" Galu galā arī izdodas pašai ierāpties. Vispār iestājies "pats" periods. Bikses/pamperi grib vilkt pati, drēbes virsū/nost tikai "pats", zābakus tāpat.
17.augusts. Juliata skatās uz mīkstajām, pūkainajām aļģēm ūdenī un pēkšņi izsaucas: kaķis gui! = kaķis guļ!
20., 25. augusts. Aktuāla tēma - medus.
* Juliata: "medu, ataisi vaku!"
* Juliata izēd karotīti medus un ziņo: "Viss. Medu vajag. Atais vāciņ!"
* 23.augusts. Iemācās teikt "ķizaka", daudz rāda un saka (bildē), redzam arī dzīvu man uz rokas.
* 25.augusts. Aktuāla tēma - dibens. Saka un rāda.
* Augusta beigās sāk atraut kājas no gultas, kad lec. Galvenokārt, kad es aiz rokām turu.
[1g. 5 mēn. - 1g. 6 mēn.]
* Juliata ierauga pienenīti un priecājas. Nākošreiz iet garām pa blakusceļu, nevar atrast pienenīti, secina: "Pienentiņa aigāja" (pienenīte aizgāja) :)
* 3.g.v. Dzintaram aizrādu, kā pareizi jāprasa (jāpalūdz), uz to viņš saka: "Iedod, lūdzu, medu. Paprasīju!"
Juliata arī gaudo pilnā balsī "medu, medu!" Aizrādu arī viņai, kā pareizi jāprasa? Juliata: "ūdzu medu pasīju!" :)
* Juliata sēž uz poda. Kad sajūt, ka sāk čurāt, pati sev paglauda galviņu: "Majacis!" (malacis) :)
* Nolemju noeksperimentēt, vai Juliata pratīs atbildēt, kā viņu sauc. Prasu. Juliata vispirms atbild: "Ne-e", bet pēc tam: "Pūciņ!" ;)
* Engurē māja kopīga ar kaimiņiem, tāpēc arī atklātajos bēniņos puse mums, puse kaimiņiem. Juliata tik lien kaimiņu daļā, bet es aizliedzu. Rezultātā Juliata sāk ikdienā visās vietās, bēniņos un jebkur citur (arī Rīgā) skandināt: "viss kaimiņu, viss kaimiņu!" ;)
* Saku, ka iešu no vannasistabas projām. Juliata: "nē, nē, nē, netaisi vaļā dutiņas!"
Vēl Juliatai patīk skandināt dziesmiņu vārdus:
* "Jūa visīina" (jūra visus vilina)
* "sen jau pitu nejedēju" (sen jau piču neredzēju)
* "kadāzā bitīt ozu lonā bitīt"
* "kundini" = kundziņi
* Apgūst bildes grāmatā - varbūt reizēm vairāk pēc novietojuma lapā, nevis pēc izskata, jo Zoo neatpazīst. Tur visi zidziņi un pētiķīši ;))
* Naktis 19./20. un 20./21.sept. guļ reti nemierīgi, trinas uz riņķi, bieži prasa pupu (un tikai pupu!), meklē mammu. Vai 12.zobs grib tikt laukā? - uz ko viņa man skaidrā valodā: "Pupu. Tikai."
Kopsavilkums.
* Meitiņa arī citu cilvēku runā vai garākos teikumos izloba zināmos vārdus, saprot, par ko runa. Piem., es vienreiz pupoju Juliatu un ar brāli runāju, saku, ka iesim uz mežu. Meitiņa uzreiz ka šļūca man no klēpja lejā, ka skrēja pie ārdurvīm un sauca ā-ā, t.i., "ārā". Nezināju, ka vārdus "iesim uz mežu" viņa tik labi saprot kā iešanu ārā! Vēlāk saprot ārā iešanu arī, ja saka "uz veikalu", kad velk virsū jaku.
* Saprot "ejam uz vannas istabu" vai "mazgāties" - pati aši dodas uz vannas istabu un iet iekšā.
* Saprot "ejam ēst" vai "uz virtuvi", - aši aiziet un rāpjas galdiņkrēsliņā iekšā.
* Kad grib ēst, iet pie ēdamgaldiņa un rāpjas augšā (ceļ kājas). Citreiz vispirms mēģināja tikt pie pupa, kad neizdevās, tad gan skrēja uz virtuvi.
* Labprāt strādā, palīdz - slauka ar lupatu vai birsti, liek pamperus maisā, nes uz miskasti izmest - saprot vārdisku aicinājumu un izpilda.
* Patīk sulu pakas "dzert", pudelēm ar vāciņiem vākus skrūvēt šurpu turpu.
* Aktīvi "slēdz" skapja durvis ar īstu atslēdziņu - izdodas ielikt un izņemt! Savulaik krustiņ-skrūvgriezi arī prata trāpīt skrūvei tieši galviņā.
* Patīk iet/skriet pakaļ kaķiem, suņiem, baložiem, kaut to nedara ļoti ātri, bet skatās uz viņiem un dodas to virzienā; grūti pagriezt citā virzienā, ja ir kas skatāms.
* Ļoti patīk rāpties. Uzkāpj uz mazā podiņa un no tā uz ķebļa!
* Izrādās, ka ne tikai pati prot iekāpt Dzintara gultā, bet arī no tās izkāpt. Vispirms to darīja man neredzot, pēc tam to redzēju savām acīm- apsēžas uz maliņas, kājas pāri malai, tad sasveras uz sāna un nošļūc:)
* 2.aprīlis. Spēlējam ku-kū - es vairāk vai mazāk paslēpjos un saku "ku-kū". Uz to Juliata priecīgi atbild "ku-ku" un skrien man klēpī.
* kad Juliata spēlējas ar krūzīti, laistot ūdeni, es viņai saku "ne-ne-ne-ne!" un saku "atdod, lūdzu, krūzīti man!" Uz to Juliata: "ne-ne-ne-ne!"
* 3.aprīlī pirmoreiz Juliata dodas ārā ar viegliem ādas zābaciņiem (nevis ziemas zābakiem kā iepriekš). Rezultātā pirmoreiz ārā kājām kārtīgi staigā, ne tikai stāv, turklāt kājām (turoties pie rociņas) noiet ~570 m, praktiski neapstājoties un neejot neceļos. Izmērām, ka Juliatas iešanas ātrums bijis ~700 m/h.
* 7.aprīlī ejam ārā bez ratiem, ~40 min. apkārt mājai, liels vējš.
9.aprīlis.
* Kad pēc pampera novilkšanas uzsēdinu uz podiņa, pēc mirkļa jau ceļas kājās. Izrādās - paguvusi jau pačurāt!
* Nāk ar podiņu rokās, sakot "kaka". Gribu uzsēdināt uz poda, bet grūti ar visu novilkšanu, novelku - pampers jau slapjš. Lieku uz poda, bet viņa ceļas kājās un purina galvu (nē, vairs nevajagot;))
12.-14.aprīlis.
* Kad Juliata pati nokrīt, saka "aij!". Gadās, nokrīt, pieceļas, pieiet man klāt un nopietni pavēsta: "aij!"
* Dipina ar kājiņām, sākumā tēlojot kā zaķītis "cibric", tad arī vienkārši tāpat, vienu otru kāju paceļ, nolaiž.
* Priecīga staigā pa istabu gumijniekos un zandalēs.
26.aprīlis.
* Izlīdis 7. zobiņā galiņš - 4.zobs kreisajā pusē. Vēl lien arī otrā pusē tas pats, tāpēc pa dienām un naktīm visai kreņķīga, bieži grib rokās. Dažu nakti guļ labāk, bet citu atkal pat blakus ņemu, jo apnīk tik bieži celties un barot.
* Secinājums. Bērnu izdevīgi barot no mazas burciņas, kurai ir arī vāciņš. Vismaz man ar abiem bērniem tas "nostrāda" - bērnam gribas likt burkai vāciņu virsū / nost, viņš ir nodarbināts (ēšana taču ir pārāk garlaicīga padarīšana), turklāt, liekot vāciņu, kaut kas tur ar tiem muskuļiem nostrādā tā, ka automātiski mutīte tā kā kļūst brīvāka, paveras (var uz sevi pamēģināt) - tad arī jāmēģina to putru ielikt mutītē iekšā. Protams, ja ēst negribēsies, tad nekas nesanāks, bet ja gribēsies, tad šādi var viegli pabarot. Turklāt ēdienu no burciņas nav tik viegli izmētāt uz visām pusēm, arī ja bērnam rokās karote, ar kuru viņš pa ēdamo ņemas.
* 3.maijā no rīta pa nepatīkamu lietu ar ratiem dodamies uz bāzi pēc pamperiem; atpakaļceļā nolūst ratu ritenis, tāpēc stumju pilnos ratus bez labā priekšējā dubultriteņa. Esmu nikna kā pūķis, jo vecākais bērns slimnīcā, laika maz, un tas pats jāmoka uz 3 riteņiem.
* 5.maijs. Ievēroju, ka Juliata nereti svecīti mēģina "pasmaržot", toties puķes - "nopūst".
It kā jocīgi, taču vismaz puķu nopūst mēģināšanu var izskaidrot ar pieneņpūkām, kuras gadījies pūst.
* 7.maijs. Nomācies rīts mājās. Juliata miegaini sūc pupu. Pēkšņi logā iespīd saulīte un istabā kļūst gaišs. Juliata pārsteigta paceļ galvu uz loga pusi un saka "gai!" (gaisma), un tad sparīgi sāk pūst "fū fū" - laikam atcerējās svecīti, kas arī deva gaismu un to varēja ar pūšanu nodzēst.
* Pamanu, ka ir izlīduši 2 apakšējie otrie priekšzobi - kopā jau 9 zobi!; lien citi 4.-tie zobi.
* 1.x mēģina kāpt augšā pa trepēm, turoties pie sienas; pārsvarā tomēr norāpo. Jau pāris reizes ir mēģinājusi kāpt augšā pa trepēm, turoties pie margām; augstākais pieveic 4-5 pakāpienus; pārējo norāpo.
* 9.maijs. Ar meitiņu bija atkal tāds interesants gadījums. Viņa stāv ēdamkrēsliņā, es esmu ieslīgusi pārdomās, līdz Juliata pievērš manu uzmanību, skatoties man cieši acīs un sakot "kāj!" un tad turpina "ne-ne-ne-ne!", vienlaikus noliedzoši purinot galvu. Pirmajā mirklī nesaprotu, ap ko lieta grozās, bet tad pamanu, ka viņa kārtējoreiz ir uzcēlusi kāju augšā uz galda un pati man stāsta, ka tā darīt nedrīkst ;))))
Kopsavilkums.
* Dejo, cilājot kājas un reizēm arī griežoties uz riņķi. Dejošanai pietiek ar jebkura veida "mūziku" - kaut vai windows ielādes skaņām;).
* Ja grib, var paēst pati, ar karoti, ar dakšu uzspraust un iebāzt mutē. Lielākoties gan baroju es.
* Zobi joprojām 11 - visi 1., 2. un 3 no 4.tajiem.
* Saprot, ja palūdzu izdarīt kaut ko brālim / Dzintaram - iedot kādu mantu, buču, samīļot. Mēdz barot gan mammu, gan brāli.
* Patīk slaucīt ar lupatu, staigā arī ar birsti un šaufeli.
* Ir sapratusi miskastes funkcijas, bet sākumā pati neko turp nenes, tikai, ja mamma liek aiznest. Vēlāk pāris reizes iet uz miskasti izmest nevajadzīgus papīrus, bet neaizraujas un pārāk bieži to nedara.
* Patīk spēlēties smiltiņās, arī tajās vienkārši gulšņāt uz vēdera vai muguras.
* Rakājas pa puķpodiem, bārsta laukā zemi.
* Ēd sveces lielos daudzumos! (visām svecēm gali apgrauzti..)
* Kad vajag, labprāt velk nost drēbes, piem., jaciņu vai krekliņu; es tikai mazliet piepalīdzu. Zeķes jau sen prot pati novilkt. Cepuri liek sev galvā, bet parasti neizdodas. Ir gadījies, ka izdodas.
* Reizumis skatās sev starp kājām.
* Saprot un izpilda lūgumu nobučot, bet ne vienmēr;)
* Biežāk nekā agrāk lieto "ūdu", "ūd", reizēm arī "pa" (lūdzu un paldies)
* Nu jau runā ne vien runāšanas pēc, bet lai sniegtu arī kādu vērtīgu informāciju:
1.jūnijs.
* Vakarā vien noklaudzot ārdurvīm tiek uzminēts, ka nāk tētis.
* Saku Juliatai:"Kur Tava zeķe?" Juliata:"Nau!", vēlāk meklējam abas, Juliata tik: "Nau zeķi nau!" :(
* 1.x pati uzrāpjas uz virtuves ķebļa.
* 3.jūnijs. Uz jautājumu "Ko tu gribi ēst?" atbildēja man nesaprotamu "bi.." un rādīja uz ledusskapja durvīm. Galā sapratu, ka grib sviestu. Nezināju, ka viņa jau prot atbildēt uz jautājumiem, vismaz šo:)
* 6.jūnijs. Es kārtējoreiz kreņķējos, ka meitiņa prasa tikai pupu un neko citu neēd, tad nu viņai saku:
