[1g. 6 mēn.-> 7 mēn.] ; [-> 8 mēn.] ; [-> 9 mēn.] ; [-> 10 mēn.] ; [-> 11 mēn.] ; [-> 2g.]
[1g. 6 mēn. - 1g. 7 mēn.]
28., 30.septembris; 19., 26. oktobris. Dzintars daudz ko māca, ko es nemācītu, piem., skaitīt. Saprast (tālāk par 2) droši vien nesaprot, bet skaitīt patīk.
* Skaita pati: "viens tīs!" vēlāk arī (kad pamācu) "viens divi"
* Joka pēc pajautāju Juliatai "cik ir ..?" (neatceros kas), un viņa sāk arī skaitīt, liekot klāt pirkstu katram objektam: "viens, tīs". Vārdu "divi" arī reizēm lieto, piem., izvelk no maisa 2 bumbas un saka: "atadu divas bumbas!"
* Prasu "cik ir?" Juliata arī par visiem 3 noskaita, rādot: "viens divi tīs" (bet tā drīzāk ir sagadīšanās nevis apzināta saprašana).
* Skaita pati: viens divi tīs atoņi
* 28.septembris. "zaķīts sēza kaunā" (zaķīts sēž kalniņā) - pati pēc savas iniciatīvas dzied.
* 30.septembris. Prasu: "Kā tevi sauc?" Juliata: "nenene! Juijata!"
* 4.oktobris. Pēta sunīti un komentē: (bakstot acis) "acis nāk", (bakstot degunu) "deguns siten vabūt", (grozot ausis) "ausis giezās".
* 5.oktobris. Braucam trolejbusā, es ar Dzintaru gabaliņu tālāk no Juliatas. Braucam pār Daugavu, Juliata slej galvu uz loga pusi un sāk kaut ko pīkstēt, bet apkārtējie ļaudis snaiksta kaklus un ar izbrīnu skatās uz Juliatas pusi, kura savā nodabā teica kaut ko apm. "[D]augava īea" (Daugava liela). Iespējams, ka vārdu Daugava bija minējis Dzintars, ko Juliata noklausījās un tikai atkārtoja, bet droši nezinu, nepievērsu uzmanību. Agrāk jau bijām braukuši un varbūt bija iegaumējusi no agrākiem laikiem, kad Dzintaram stāstīju.
6.,12.,16.oktobris. Aktuāla tēma - Sīmanis - no pāris nedēļas atpakaļ lasīta dzejoļa ("Vai tas Sīmanis pa durvīm nāks? Nē, tas Sīmanis pa durvīm nenāks!(..) Vai tas Sīmanis pa skursteni nāks? Nē, tas Sīmanis pa skursteni nenāks!")
* Siguldā pamana mājiņu ar daudzām durvīm un pēkšņi pasaka: "sīmanis duvīm!"
* Skatās uz skursteni, pa kuru nāk dūmi, un izsaucas: "Sīmanis nāk!", un tālāk: "jedzēt, jedzēt" prasījās, lai paceļu skatīt to Sīmani.
* Ejam garām mājai ar skursteni, pa kuru nāk dūmi. Juliatas komentārs: "dūmi nāk kutenis, sīmanis nāk!"
* 7.oktobris. Skatās pasaku grāmatiņu un "lasa": eiz dīvoja Ancītis.
* 18.oktobris. Virtuvē es, lai bērni nemanītu, ēdu pusbeigušos arbūza pārpalikumus (sen arbūzs nav ēsts, bērni nezin, ka tas mājās). Izdzirdu raudas, eju otrā istabā, papūšu Juliatas sasisto kājiņu, uz ko Juliata uzreiz izsaucas "abūziņu gibu!" un aizskrien uz virtuvi. Cik pārliecinoši viņa pēc manas elpas vien atpazina arbūzu!
19.oktobris.
* Patīk likt tornīšus no klučiem - vismaz 6 citu citam virsū saliek. Ļoti labprāt liek kopā sliedītes (sanāk).
* Labprāt arī grib figūras likt atbilstošos caurumos, bet nesanāk. Varbūt tikai, ja ko pasaka priekšā.
* 20.oktobris. Pirmoreiz dodamies uz Jauno Mūzikas skolu.
* ~23.oktobris. Ēdot viena pati, Juliata uz galda sakrāmējusi citu citam virsū: šķīvis, krūze, šķīvis, krūze, šķīvis. Ieraugu, nolaižas rokas, saku - nu ko tu man te esi sataisījusi!? Juliata: "tonis!" (tornis) ;)
25.oktobris. Juliata gandrīz visu laiku runā (izņemot kad guļ). No rīta kā piecēlās, ienāca istabā un uzreiz sākās "ataisīju duvis vaļā ciet". Vēl izņēmums ir sveša situācija, jauni cilvēki - tad gan viņa ir kā paralizēta, vēro, uzsūc visu jauno un neviens nevarētu noticēt, ka mājās runā nepārtraukti. Daži komiskākie teicieni:
* Mani dikti sajūsmina bieži lietotais teikums "mašīna baukā iekšā aukā (laukā) iekšā aukā" - iedomājos tādu situāciju;).
* Meitiņa peciņa sēž uz poda, saņem rokās ādu tieši virs dibena, kustina un komentē: "dibens kutās autu eju autu eju" (kustās uz augšu, uz leju)
* Visai pasen situācija - meitiņa ilgi sēž uz poda, pēc kāda brīža dziļdomīgi secina: "Patīk. Dibens."
* "Jāju jāju zidziņu" - biežs teksts, sēžoties mammai (kura apgūlusies vai noliekusies) virsū :D
26.oktobris.
* aktuāla tēma - sēnītes, visur meklē un rāda.
[1g. 7 mēn. - 1g. 8 mēn.]
* 27.oktobris. Sāku gatavot suluspiedi sulas spiešanai, kad Juliata pēkšņi pati pēc savas iniciatīvas aizskrien pie veļasmašīnas un .., saucot "iekšā iekšā", no tās izvelk suluspiedes "spiežamo" rīku.. Es pati nebūtu zinājusi, kur meklēt. Un nezinu, vai būtu Juliatai prasījusi.
28.oktobris.
* "Bumbiņas divi, viens divi bumbiņas" (skaita, kad es turu 2 bumbas)
* Runā pa "telefonu": "Alo, iesim ājā! Juiata gāja vituvē!"
* Steigas dēļ pie galda piesēdināta ar nenovilktiem zābaciņiem, Juliata pati komentē: "Kupītes noveuc! aijaijai.." ;)
* "Ak tu deguntiņu" dzied, sitot ar izstieptām rokām pa galdu, pamīšus ar vienu, otru
* 30.oktobris. Mums šodien svētki - Juliata pirmoreiz iemācījās riktīgi salikt gabaliņus dēlītī (ir tāds dēlītis ar izgriezumiem, kuros jāliek attiecīgi gabaliņi ar puļķīšiem). Uzdāvināja tādu uz 1 gada jubileju, interese par to vislaik bij liela, bet labākā gadījumā ielikās nejauši vai ar lielu priekšā teikšanu un bikstīšanu. Bet te pēkšņi - kā lielā! Ņem un visus gabaliņus vienu pēc otra uzreiz saliek pa vietām it kā vislaik būtu to pratusi!
* 1.novembris. Juliata: "Putens tāda." Prasu: "Ko pulkstens rāda?" Juliata: "Tundas." (stundas) :)
3.novembris.
* Juliatai šorīt sanāca kārtējais jociņš - bij viņai tāds visai skaļš purkšķis, viņa tā kā izbrīnējās, apmulsa un secināja "pampeā mašīna!" (pamperī mašīna) ;)
* Man ar to meitiņu viens negals - kamēr ar brāli biju virtuvē, šī no virtuves pazuda ar maizes šķēli rokās. Kad ar brāli gājām mazgāt rokas vannas istabā, skatos - meitiņa stāv pie vannas (kur nesen spēlējās, tāpēc vēl palikušas nesavāktas vannas pīlītes) un drupina tur iekšā maizi - baro tās pīlītes ;)))
* 8.novembris. Saplīsa grāmata, Juliata : "Sapīsa gāmatiņa" tādu izmisušu skatienu, un tad "Ejam, ejam". Aiziet uz virtuvi un prasa, lai attaisu miskasti vaļā.. Tā ir, ka citas mantas, kas saplīsušas (ne grāmatas), esam metuši ārā. Tad nu arī grāmatu bez lieliem sirdēstiem iet izmest.
* ~9.novembris. Vakarā izdomā iet uz tualeti. Apsēdinu, pieprasa tualetes papīru. Saku - pačurāsi, dabūsi. Mēģina, nesanāk. Secina: "dibens tukss" :(.
15.novembris.
* Juliata skatījās uz mēnesi un loģiski secināja: "Mēness tā kā lampa".
* Kad tēlo, ka runā pa telefonu, vienmēr saka: "Iesim ārā mammu"
* 12.-22.novembris. Pakāpeniska atradināšanās no pupa.
Līdz 12.novembrim naktī pa reizei pupu paprasa. Varbūt arī ir kāda nakts, kad nepaprasa.
No 12.novembra pirmās 4 naktis pups pamīšus - vienu nakti neprasa (varbūt no rīta esmu jau aizgājusi uz darbu, kad gribētu), otru nakti prasa. Tad divas naktis neprasa, divas naktis pēc kārtas prasa. Trīs naktis neprasa, bet tad atkal divas naktis pēc kārtas prasīja un dabūja kāroto pupu, pat divreiz naktī. Bet ar to laikam arī viss beidzās. No atradināšanās sākuma bija pagājušas ~10 dienas.
Šajā laikā (novembrī un agrāk arī) ļoti daudz pievērš uzmanību pupam, rāda, ka viņš tur ir, lai arī zem drēbēm, grib aptaustīt, knibināt (priecīgi stāsta un rāda: "Pupa jeku, pupa ieksā"). Bet tā prasīt pupu pa dienu neprasa. Parasti tas pups ir naktī, kad ienāk pie manis gultā un čubinās, meklē pupu līdz sāk raudāt, ja nedabū. Tais naktīs, kad neprasīja pupu, pa nakti nepaguva atnākt (es aizgāju uz darbu), vai nogūlās, pačubinājās, bet neraudāja, neprasīja, aizmiga tāpat.
* 19.novembris. Pirms brīža meitiņa sēdēja uz ķebļa un es viņu tā mazliet ar visu ķebli pacilāju (nu, kā mēdz jubilārus pamētāt). Laikam iepatikās. Pēc brīža daru citas lietas, dzirdu baigo stenēšanu. Redzu, meitiņa atkal uzsēdusies uz ķebļa, ar rokām ieķērusies ķebļa malās un stenēdama pūlas sevi pacelt.:) Manam Minhauzenam nesanāca :( ;)
[1g. 8 mēn. - 1g. 9 mēn.]
* 3.decembris. Jaunās Mūzikas studijas nodarbību iespaidā darbojas arī mājās. Piem., ieraudzīja grabuli, paņēma un pati apsēdās uz grīdas un sāka darboties, dziedot "jimmai ūdi ā" (džimlai-rūdi-rā).
* 12.decembris. Pārdomas par Juliatas kautrīgumu(?).
Grūti novērtēt, vai tas ir kautrīgums, mulsums no svešiem cilvēkiem vai rakstura īpatnība - mājās Juliata ar brāli kopā ir super dauzonīga, visādi izrādās, skraida, vingro, pļāpā, dejo (tagad iemācījusies kustināt gurnus, galvai un kājām uz vietas stāvot ;) ), rāda un skaita to, ko iemācījusies skoliņā. Bet kad aizejam uz skoliņu (esam bijuši, ja nekļūdos, jau 7 reizes), tā viss. Meitenīte klusa, mēma, knapi kust. Ne reizi no tām 7 nav mēģinājusi skoliņā ko pateikt, vai "spēlēt" mūzikas instrumentus. Augstākais, ko bijusi spējīga - uzlikt roku uz bundziņām, uz pašu pašu maliņu.:D Ja vēl ir jāstaigā uz priekšu, uz atpakaļu, jāveic "noliec", "paņem" darbības, tās vēl kā nebūt izdara. Bet, piem., pietupties jau ir par sarežģītu (es pat reiz viņu nogāzu, mēģinot "palīdzēt" pietupties).
No vienas puses skaidrs - viņa SKATĀS. Ir daudz cilvēku, ir (!) interesanti, viņa tā iegrimst tajā skatīšanā un iegaumēšanā, ka tik nepalaiž ko garām, ka nespēj pati neko padarīt.
Par to, ka interesanti, es zinu, jo mājās viņa pati pēc savas iniciatīvas gan tupjas ar visu tekstu "pietupties, augšā!", gan meklē grabulīšus un grabina un "dzied" tekstu, gan "brauc" ar mašīnu - dara visu to, ko vajadzētu darīt skoliņā, bet ko viņa tur nedara.
Tik pasīva skoliņā viņa ir viena pati.
Runāšana uz pieprasījuma arī mājās nenotiek. Šodien noeksperimentēju, kad Juliata savā nodabā "dziedāja" fragmentus no "ai priedīte, ai eglīte", tad nostājos viņai priekšā un mudināju - "dziedi dziedi". Uz to viņa tikai pasmaidīja saulainu smaidu un apklusa. Laikam jau arī kautrīgums ir. ;)
Daži Juliatas jociņi:
* Skatās viņa uz sveci, kurai gar malu notecējis parafīns, un pārsteigumā izsaucas: "katie, puņķi!" (skaties, puņķi!) ;)
* Saruna mežā. Juliata: "Kui viuciens?" (kur ir vilciens?) / Es: "Tālu." / Juliata: "Jā, tāu, debesīm, mākoni" (jā, tālu, līdz debesīm, kur mākoņi)
* Es Juliatai: "Kas tev atļāva ēst halvu?" (bij pie maizeskastes piestājusi un visu halvu apēdusi). Juliata lepni atsaka: "ES".
* Juliata bija palikusi virtuvē (savā krēsliņā ēst), kur uz cita galda stāvēja burkānu biezumi (pēc sulas izspiešanas) un kefīra paka. Dzirdu, virtuvē skan "trādi rīdi rallallā". Skatos, savā krēsliņā Juliatas vairs nav. Eju uz virtuvi - šī stāv pie mūsu galda, biezumos salējusi visu kefīra paku un dziedādama maisa kopā salātiņus.:)
* 16.decembris. Sākam pusdzīvi bez pamperiem, t.i., kamēr es esmu darbā vai Juliata guļ, vai ejam ārā, pampers ir, bet pārējā laikā, kad esmu mājās - Juliata iztiek ar biksītēm. Pirmās dienas rezultāts - visas bikses slapjas, ne reizi podā. Otrā diena - tikai 1 bikšu pāris slapjš. Trešā diena - visas drēbes sausas!
* 25.decembris. Joprojām pampers tikai ārā un guļot (ja es esmu mājās). Ir negadījumi, bet visumā labi, arī reizēm pati paprasās. Vakar drusku bij sākusi un aizjoza uz podu "čuiņa", kur visu izdarīja līdz galam.:) Arī kaka reizēm podā, kādu reizi pamperā vai biksēs. Pati gan bikses nevelk ne nost, ne virsū.
[1g. 9 mēn. - 1g. 10 mēn.]
2006.gada sākums. Aktuāla tēma: salūts.
* Jaungadā skrien pie loga, skatās un secina: "dauzās bum bum bum".
* 4.janvārī skrien pie loga ar tekstu "pakatīties nau saūta tagad" (paskatīties, vai nav salūta tagad). Uzkāpa uz ķebļa, skatījās pa logu un secināja: "nau saūta vaiāk".
2.janvāris.
* Mums bij tāds joks. Juliata sēž uz poda (rokās rotaļu mašīna) un sacer savu dziesmiņu: "mašīnīte poda sēza dimmaiūdi-ā" (mašīnīte sēž uz poda, džimlairūdi-rā). :)
* Aiziet uz tualeti kopā ar bruņurupuci, vispirms liek bruņurupuci uz poda pačurāt, tikai tad sēžas pati. Kad pati visu izdarījusi, tad liek atkal bruņurupuci ar tekstu: "Bunupuc pacuā vēuvien eizīt tagad" (bruņurupucis pačurās vēl vienu reizīti tagad).;)
4.janvāris. Skaita pati pēc savas iniciatīvas: viens, divi, atoni, devini, viepatit
5.janvāris. Pirmoreiz aiziet uz poda un pakakā kārtīgi, visu podā, iepriekš nespiežot un bikses nesasmērējot. Īsi pirms tam gan 2x pati skrēja uz poda pasēdēt "pa tukšo", līdz beidzot sanāca.
8.janvāris.
* Juliatai patīk spēlēt lomu spēles - liek uz poda visas mantas, ar ko spēlējas - bruņurupuci, lāci, kaķi, lelli, pat klučus, mašīnas, dēli, visi čurā un kakā (iepriekš tiek uzlikts arī poda paliktnis), tad noslauka tiem dibenu (kam ir;)). Tāpat mēdz likt gulēt, apsegt ar sedziņu, samīļot, iedot mammai samīļot. Reiz nolika lācīti gulēt, apsedza, iedeva lācim buču un tad ar saviem pirkstiem paņēma no lāča purniņa buču un uzlika mammai uz lūpām;). Tāpat dod visu ko ēst gan mammai, gan lellēm.
* Daudz dzīvojas pa rokām, grib klēpī.
* Patīk zīmēt - švīkāt.
14.janvāris.
* Juliata ik pa laikam pārsteidz, ka noskaita pa 2 rindiņām no sen nelasītiem dzejoļiem/dziesmiņām. Vēl interesanti, ja kādā dzejolī 2x atkārto, tad viņa saka tikai vienreiz - nav ko atkārtoties.
* Juliata vispār pēdējā laikā šausmīgi pinas man apkārt, nevaru ne soli paspert, kā palaižu viņu vaļā - gāžas. Šodien viņu mierinu, ka lai neuztraucas, uz darbu neiešu, Dzintars uz b/d neies. Uz ko viņa: "gibu bedantu! Bēnini patīk man!" (gribu bērnudārzu, bērniņi patīk man) Tas mani mazliet pārsteidza. Uz b/d mēs ejam pakaļ Dzintaram, bet tur viņai āras drēbēs, karstumā, parasti ilgi jāgaida, citi bērni no grupiņas grābstās gar viņu, paijā, baro;), bet nu laikam jau patīk.
* 16.janvāris. Kopē Dzintaru, prasot man darīt to un to: "dziedi! [l]asi!", ar pirkstu bakstīdama grāmatā uz dziesmām, pasakām un dzejoļiem, pārtraucot iepriekšējo darbību pusvārdā.
* 20.janvāris. Juliata tualetē prāto: "Man kaka, Dzintaram kaka. Mammai acis, degun. Dzintajam aī degun."
21.janvāris.
* Skatās pa logu, redz, ka aizlido zvirbulītis. "Kapē zibuīti aibēga?" (kāpēc zvirbulītis aizbēga?)
* Es, kad Juliata raušas klēpī: "Kur tu līdīsi?" / Juliata: "pie mammas pielīdīšu.";)
* Skatās spogulī, komentē: "Juiata, mamma, bum, iemeta Juiata zemmē, sapīsa (=saplīsa) Juiata.."
* 22.janvāris. Juliata ilgi darbojās ar plastalīnu, knibinot pa mazam gabaliņam nost un lipinot pie galda - krietnu teritoriju bija aplipinājusi (pat nofotografēju)
* 23.janvāris. Juliata viltīgu smaidu ierodas istabā ar baltiem pirkstu galiem un jocīgi bāzdama mēli no mutes - izrādās, tikusi pie ziepēm un našķojusies - es nu ar ziepēm mutē nevarētu tik mierīgi smaidīt. ;)
24.janvāris.
* šodien atnāku no darba (Dzintars b/d) un Juliata klāt - kāsiņas, kāsiņas! Zīmēt gribot. Tad nu izbaudīju, kā ir ļaut pazīmēt, kad viens tikai bērns. Man ļoti patīk, ka Juliata stāsta, ko zīmē. Tā, piem., šodien viņa zīmēja dzīvokli ar cilvēkiem dzīvoklī. Un tad ar rokām izsmērēja visu zīmējumu ar tekstu "dzīvokis aibēga" :D
* šodien prasās uz vannas istabu - kaķītis (rotaļu) gribot mazgāties. Labs ir, iededzu vannas istabā gaismiņu un nolieku tukšu trauciņu - lai pa jokam mazgājas. Kad pēc ilgāka laika ierodos vannas istabā, - Juliata sēž izlietnē iekšā. :) Vēl pēc laika (kad jau Juliata bij no turienes prom) vannasistabā atradu minēto kaķīti - viss saziepēts.
[1g. 10 mēn. - 1g. 11 mēn.]
5.februāris.
* Mūzikas skoliņas repertuārs - gandrīz puse no Juliatas visa dienas runājamā, arī dažādās kombinācijās. Šodien, piemēram, Juliata vienā elpas vilcienā noskaitīja:
"Ku peīte tu tecēji / digdai-īdi-ā (attiecīgi rādot) / oi[r]a / visi auto bauc," apvienojot 3 dažādas skoliņas dziesmas kopā.
* Vēl par runāšanu runājot, Juliatai teju sācies kāpēcīša laiks, kad arvien vairāk prasa "kāpēc". Kad tētis bija sadusmojies, Juliata prasīja: "kapē tētis duppīgs?", kad atrada tukšu penāli, prasīja: "kapē tukss?", kad skatījās pa logu, prasīja "kapē sauīte nau?" utml. Dzintaram tādi "kāpēc" teikumi sākās tikai 3,5 gadu vecumā.
* 11.februāris. Skatāmies grāmatiņu "Ezis un brīnumnūjiņa", tur bildīte, kur zaķis slīkst. Juliata skatās uz bildīti un komentē: "Zaķīts kauko saka. Zaķīts saka: "Mammu gibu". Vajag samīļot zaķīti!" Un dod man to grāmatu.:)
* 20.februāris. Juliata pēkšņi saka: "pupu gibu". Es viņai: "Kur ta tu tā pupu sagribēji?" Atbilde loģiska: "Mutē". ;)
Ik pa laikam sanāk, ka viņa paprasa pupu, bet ja dodu, tad gan vien paskatās, pahihina un saka, ka negrib.
[1g. 11 mēn. - 2g.]
6.marts.
* Rodas sajūta, ka Juliata īpaši labi neatšķir dzīvniekus pēc izskata. Nosaukumus zina diezgan daudz, bet jaucas, gan rādot mantiņas, gan grāmatā bildītes - govi saucot par zirgu, briedi par govi; vienu rotaļu lācīti sauc par ezi, otru par pelīti, utml.
* Šai sakarā anekdote: kad daudzkārtīgi aizrādu, ka mazais jaukais lācītis nav pelīte, bet lācītis, Juliata, augstākais, nosauc to par "pelīti Lācīti" vai turpina iesāktā garā saukt par pelīti. Tad skaidroju, ka tas ir lācītis, jo nav taču garas astes, kā jābūt pelītei! Juliata tad mantiņu rūpīgi apskata un dziļā sašutumā jautā: "Kāpēc pelītei nav astītes!?!"
7.marts.
* Juliatai saku: "Es esmu mamma, kas esi tu?", uz ko ceru sagaidīt "Juliata". Bet viņa atbild: "ciuvēks esu!" :)
* Juliata pēdējās dienas staigā dziedādama "kumeliņi kumeliņi tu man kaunu padarīj / trādrīdrauauā / tu man kaunu padarīj"
un vēl nereti viņa dzied "vai piedīte, vai egīte/ tavu daiļu augumiņ/ jakjakjā, taivakatā/ tidiri-tidridi-rauauā" pat tētim nodziedāja pēc pieprasījuma.
* 12.marts. Juliata stāsta pasaku: "Taurenis gāja uz māju. Paņēma fompekti. Am-am apēda fompekti."
15.marts.
* Juliata pirms pāris dienām iemācījās lekt no neliela paaugstinājuma ar abām kājām reizē. Pa druskai lēkā pati ar abām kājām arī uz cietas virsmas. Kādu laiku atpakaļ iemācījās kāpt pa trepēm (uz augšu un uz leju), arī neturoties pie margām.
* Vēl viņa sākusi lietot "un": Mamma. UnJuiata. UnDzintas. UnTētis. Apmēram tā.
* Pirms dažām dienām mēs ar Juliatu duetā nodziedājām visu "Aijā žūžū" - visus pantiņus. Pirmoreiz to darījām kopā ar mani, parasti jau vai nu viena, vai otra dzied, bet tagad pat tīri neslikti sanāca kopā.
17.marts.
* Es jau kopš Jaungada spuldzīšu virteņu laikiem nevarēju saprast, vai Juliata saprot krāsu nosaukumus, rādot uz krāsainām gaismiņām un skaitot "zaļa, sakana", citrreiz pareizi, citreiz ne. Šodien atkal uz violetiem un ziliem kvadrātiem rādīdama, skaitīja "zaļa, sakana, un dzeutena", līdz, to pašu darīdama, pārgāja uz "viens divi, atoņi, deviņi" - un tad man tikai pieleca, ka viņa tās krāsas skaitīšanai izmanto un patiesībā viņai nav nekāda nojēga, kas īsti ir zaļa un kas sarkana, kas vispār ir krāsa.
* Skatām grāmatiņu, kur bildē brieži ar kupliem ragiem. Juliata rāda uz ragiem un secina: "zariņi gotiņai".;)
* 22.marts. Bijām ciemos. Ievēroju, ka Juliata spēlējās ar krāsainiem koka klucīšiem (kādu mājās nav) un skaisti kārtoja tos - vienas krāsas klucīšus vienā rindā smuki blakus, augšā visiem smuki saliekot cita veida citas krāsas klucīšus.
* 25.marts. Juliatai patīk mētāt bumbu - pēdējā laikā iemanījusies drusku pamest arī uz priekšu. Līdz tam bumbas mešana aprobežojās ar pacelšanu un pārlaišanu pāri galvai (uz aizmuguri). Noķert no neliela attāluma prot pat labāk par Dzintaru - smuki saliek rokas kopā. Taču, ja bumba nelido uz roku pusi un nepiezemējas tieši rokās, bumba pati vainīga, ka netiek noķerta.;P
