Diena 2 gadu un 3 dienu vecumā, 25.maijs, otrdiena
Turpinot tradīciju, nolemju īpaši smalki pierakstīt vienu dienu ap dzimšanas dienu. Lai labāk paliek atmiņā, kāds bija mans puisis, ko darīja šajā vecumā.
Ap plkst.0:30 puika pats aiziet uz savu gultiņu, kas ir divstāvu gultiņas 1.stāvs, un savā nodabā aizmieg.
Ap 6:30 puika ierodas mūsu istabā un ietraušas man blakus gultā. Tieši ap to laiku pamostas viņa māsiņa un man viņa jāpabaro. Tā kā gultā man ar ērtākai barošanai apliktu lielo pakaviņu apkārt vajag vairāk vietas, tad Dzintaram vietas man blakus vairs nav. Viņš padevīgi aizdodas uz gultas kājgali un ieritinās zem segas tur. Kad māsiņu pabaroju, pēc pāris minūtēm puika jau ir atpakaļ man blakus.
Ap 9:30 atkal baroju māsiņu, puika atkal to laiku pavada gultas kājgalī, bet pēc tam drīz ir atpakaļ man blakus.
Ap 11:30 es ceļos un eju uz tualeti. Dzintars ceļas un dodas man līdzi ar savu podiņu, kurā veiksmīgi tiek tas, kam tur jātiek;).
Kamēr es baroju meitiņu, Dzintars dāvanu maisā sameklē krītiņus. Skaidroju, ka ar tiem jāzīmē uz papīra. Sameklē papīru un savelk tur smukus ovālus, tad arī horizontālas un dažas vertikālas svītras. Zīmē ar abām rokām reizē vai tikai ar labo.
Pēc brīža viņš ir jau pazudis virtuvē. Atvēris tur logu (mēs dzīvojam 1.stāvā) un pa to skatās mašīnas, bērnus, kaķus, puķes un visu citu, kas tur notiek. Pēc laiciņa ievēroju, ka Dzintars jau otro dienu pēc kārtas baložus "baro" ar sāli :D, dāsnu roku to kaisot pa logu laukā. Iedodu viņam graudus, lai baro labāk ar tiem;).
12:45 Tā kā mamma neprotas iedot laicīgi ēst, bērns no maizeskastes nosper baranku; es tai laikā satīru pa grīdu, galdu, palodzi un krēslu izbārstītos baložiem domātos graudus.
13:15 Kamēr vārās putra, iedodu puisim banānu. Apēdam arī dzimšanas dienas tortes pēdējās paliekas. Tad puika atkal dodas pie loga.
13:30 Spēlējas ar krītiņiem, liekot tos kastītē. Gultiņā samīļo māsiņu tā, ka viņa sāk raudāt. Nosper man pildspalvu un sašvīkā lapu.
14:15 Ēdam putru, dzer fenheļu tēju no mammas krūzītes. Apmainu pilno pamperi un sēdinu uz poda - protams, bez rezultāta. Saģērbju, gatavojoties iet ārā. Puika staigā pa māju dziedādams.
14:40 Ticis pie pildspalvu kolekcijas, spaida, pēta, jauc pa sastāvdaļām.
14:55-17:05 Esam ārā. Ejam gar pienenēm. Puika tās rāda, saka "puķe". Netālu pabrauc autobuss, arī tas tiek nosaukts - "auft". Tad spārda bumbu, plucina pieneņpūku. Izdomā paskriet, pēc skrējiena noplūc pūkpieneni, tad dod man roku ("ōk"), ejam pie rokas. Noplūc pieneni un mēģina nopūst. Pieejam pie ielas, pāri tai tradicionāli tiek ātri skriets. Pa ceļam klausāmi, skatāmi zvirbuļi, tie tiek mazliet padzenāti.
Aizejam līdz skolas pagalma tāllekšanas bedrei, kas ir arī smilšukaste pagalma bērneļiem;). Dzintars mazliet paspēlējas tajā ar diviem konusiem, tos iespraužot smiltīs. Vērojam, kā skolēni spēlē futbolu. Tad Dzintars paprasa man somiņā esošo kompasu ("kompak"). Ļoti priecīgs, kad iedodu, bet tūlīt pat dod atpakaļ.
Dodamies prom no smilšukastes, pa ceļam vērojam un Dzintars padzenā baložus. Tad puika dod man roku un tā ejam līdz rotaļlaukumam. Tur piesēžam uz pašu saliktā soliņa :D (balsti jau stāv, bet kā soliņa sēžamdaļu paņemam netālu mētājošo dēli) un ēdam līdzpaņemto putru no burciņas. Piedzeram ūdeni no snīpīškrūzītes.
Tad puika dodas pie slidkalniņa, uzraušas uz trepēm (izstiepjot rokas max uz augšu, pieķeras pakāpienam, tad ar rokām uzvelkas tā, lai kāju celīši aizsniegtu zemāko pakāpienu, kas ir puikas vidukļa augstumā), uzkāpj augšā un šļūc lejā. Tā 2 reizes. Tad skrien pie šūpolēm. Tās arī jāsaliek pašiem;). Sameklēju netālu dēlīti, uzlieku šūpolēm un varam šūpoties.
Pēc izšūpošanās dodamies uz citu rotaļlaukumu. Tajā puika pamirst, skatoties, ko tur dara lielas (~9g.v.) meitenes. Pēc tam atrod zariņus un bāž salauztu šūpoļu konstrukcijas atlūzu caurumiņos. Turpat paspēlējas ar smiltīm un akmeņiem. Tad ierosinu aiziet uz īstu smilšukasti. Puika turp arī aizskrien. Tomēr īsti tur nespēlējas - migrē starp smilšukasti un soliņu, uz kura es sēžu un pupoju meitiņu. Vienbrīd viņš samīļo māsiņu, tad rāpjas uz soliņa, lien zem atzveltnes, tad apakšā zem paša soliņa, sakot "apak".
Drīz ejam mājās, jo māsiņa arī pēc pupošanas ratos nemierīga. Dzintars grib sēsties ratu priekšā, bet es neļauju, paskaidrojot, ka tētis nav, tāpēc nevar (tētis ir stūmis ratus ar meitiņu, Dzintaram sēžot ratu priekšpusē). Dzintars samierinās.
Pa ceļam uz māju Dzintars noplūc pieneņpūku, seko kaķim, vairākas minūtes vēro, ko pie mājas dara lielās meitenes. Rāda mušu uz zemes.
Tai laikā uzspīd jauka saulīte un mūsmāju durvīm paejam garām. Meitiņa ratos arī ir aizmigusi. Dodamies uz mūsu pagalmu. Pēdējā laikā atklāju, ka vistuvākais mājām pagalms ir ļoti jauks - lai arī tur nav rotaļlaukuma, toties tur ir skaisti koki - savulaik pūpoli, zied ievas, citi koki baltiem ziediem, ceriņi, rudenī skaistākās kļavlapas. Tagad kupla zaļa zālīte un dzelteno pieneņu plašumi. Skaisti!
Pagalmā starp koka diviem stumbriem metu bumbu. Dzintars smejas, padod man, lai metu atkal. Tā vairākas reizes. Tad apsēžamies uz zemes ~1m attālumā un metam viens otram bumbu un ķeram ar rokām. Tad spēlējamies ar zariņiem. Dzintars mācās pateikt "zars". Te viņš pēkšņi pats novelk abus zābaciņus (kas ar lipekļiem aiztaisāmi). Atņem man pildspalvu, grib to izjaukt. Tad ar pildspalvu baksta bumbas caurumā (ir tur tāds!) un rūc. Saka "auva" ar domu - rūc kā lauva;).
Paliek vēsi. Uzvelku zābakus puikam un beidzot ejam patiešām mājās.
17:05 esam mājās. Tur Dzintars uzreiz ķeras pie pildspalvas izjaukšanas, pirms vēl ir paguvis noģērbties. Ģērbjoties pa daļai pats novelk kurtku, pilnībā pats novelk zābakus un uzreiz jož uz virtuvi un taisa logu vaļā.
Mājās pie logiem un ar pildspalvām darbojas līdz pl.17:30.
Taisu ēst, Dzintars pagrauž zaļu kartupeli. Drusku padzīvojas balkonā.
18:15 no koridora atskan brēciens - Dzintars uzgūlies virsū māsiņai, kura vēl no pastaigas gulēja ratiņos. Es puiku "aiz čupra" noceļu lejā - nu brēc abi.
18:45-19:00 Ēdam sautējumu (kartupeļi, burkāni, cukini, kāposts, dilles, lociņi) ar krējumu. Dzintars uz krēsla knosās, grozās, tad skraida zem galda, visbeidzot virina veļasmašīnas durvis. - Es tik viņu baroju, un viņš ēd pārsteidzoši labi!!! Tiesa, kā parasti ēšana ir pēc principa "ēst gribi?", aktīva galvas purināšana, ka negribot, "tad tu neēdīsi, ja?", uz ko mute tiek atplesta plaši vaļā.
Pēc ēšanas Dzintars atņem man pildspalvu, drusku pašvīkā uz lapas un tad sāk to (pildspalvu) jaukt laukā, pie sevis jautri bubinādams. Tad iet uz balkona.
Kamēr es pie datora, pats aiziet uz otru istabu un iekāpj gultiņā...
19:40-21:30 guļ gultiņā.
21:30 pamostas, iespējams, no tā, ka es turpat netālu uz pārtinamā galda ņemos ar viņa māsiņu, runāju utml. Kad māsiņa pārlikta patusēt redeļu gultiņā, Dzintars ceļas augšā un kāpj pie māsiņas apgulties blakus, samīļo viņu.
Vēlāk darbojas ar penāli, liek iekšā zīmuļus. Darbojas ar plastalīna gabaliņiem - liek iekšā un ņem ārā no kastītes. Parādu, ko ar plastalīnu var darīt prātīgāku. Drusku pamēģina, bet tad ņem krītiņu un ar to drusku pašvīkā papīru.
Tad trīs reizes pēc kārtas samīļo māsiņu, pieglaužas viņas vaidziņam. Kad ņemu māsiņu rokās, nāk mums līdzi uz otru istabu. Lēkā pa redeļu gultiņu, plucina maisu, saliek plastalīnu kastītē, tusē pie virtuves loga.
Vairākkārt samīļo māsiņu, badās ar viņu ar deguniem, glaužas pie vaiga, apķeras apkārt.
Lēkā, ņemas pa ratiem, sasprādzē drošības siksnu.
Drusku palēkā pa mūsu gultu.
22:50-23:00 apēdam palikušo putru. Dzintars stāv uz virtuves galda pie loga.
Spēlējas ar karotēm, ņemot no kastītes, tāpēc uzdodu citu darbiņu - salikt kastītē krītiņus. To izdarījis, atkal izvelk karotes no kastes un bāž zem māsiņas gultas, traki rūcot un biedējot māsiņu.
Liek man zīmēt. Es uzrakstu dažus burtus, Dzintars nosauc.
23:30 palēkā pa dīvānu, tad 23:35-23:45 uzēdam maizi ar sieru.
Māsiņai mēģina ielikt (iedot) rokās grabulīti, kad lieku to pagrabināt.
Kāpj no krēsla uz krēslu. Ar rokām atspiežas pret 2 tuvu stāvošiem krēsliem un ar kājām šūpojas.
00:00 lēkā pa gultu, tētis viņu "paņurca".
Tad atnes man banānus no tēta atnestā iepirkumu maisa. Kad apēd banānu, aizskrien uz virtuvi izmest mizu.
Kad baroju māsiņu, puika atskrūvē un padod man 1,5l minerālūdens pudeli - ievērojis, ka es pati tā mēdzu padzerties, tāpēc nu piedāvā bez manas prasīšanas.
Ar tēti paspēlē bumbu.
Kad kaunīgi slēpjas aiz durvīm, es saprotu - pampers pilns. Lieku uz pārtinama galda, kur nu plikiem dibeniem tusē abi bērni blakus.
Samīļo māsiņu pāris reizes, un tad, saģērbtu naktij, lieku viņu gultā pl.1:00.
Vēl 1:30 dzirdu, kā no otras istabas skan Dzintara sev dziedātās šūpuļdziesmas;).
