[2g. - 2g. 1 mēn.]

10.jūnijs. Pa dienu spēlējās ar kaķi (t.i., pagalmā skrēja pakaļ meitenēm, kam kaķītis).

21.jūnijs. Riktīgs kaķu fans. Kad pagalmā meitenēm bija mazs kaķītis, viņš kā mēnessērdzīgs klīda viņām līdzi un skatīja kaķīti ar acīm. Bet kad kaķīti nolika uz zemes, arī metās uz zemes un mēģināja ar deguniem sabakstīties vai paglaudīt, samīļot. No plastalīna regulāri liek man veidot kaķīti. To liek man turēt rokās blakus gultiņā, kad guļam pusdienaslaiku. Liekam arī kaķīti gulēt, apsedzot ar plastalīna sedziņu. Prasa dziedāt dziesmas, nes dziesmugrāmatu. Dziedu viņam "kaķīts mans", viņš mēģina atdarināt, kaut ko pa savam dzied.

[2g. 1 mēn. - 2g. 2 mēn.]

Līgo vakarā ilgi sēž mašīnā pie stūres un dzied. Dzirdu arī dziedam līgo :)

Kad zīmulis vai krītiņi un papīrs rokā, liek man zīmēt saulīti.

Iemācās vārdu "vēl" un skandina visu dienu, ka grib klausīties platīti (kur par zaķīti un kartupeļiem dziesmas) vēu, vēu. Kad prasu, ko grib vēl, saka: zaķ, kapuk. Kad prasu: "par kartupelīšiem gribi dziesmiņu?", saka bebi, t.i., ka bērni dzied.

Patīk taisīt no lego mājiņas ar lodziņiem, t.i., šķirbām pa starpu

[2g. 2 mēn. - 2g. 3 mēn.]

Pa brīvajiem brīžiem apmeklējam bērnudārza pagalmu, kur rāpjas pa rotaļu rīkiem, spēlējas smilšukastē un vēro citus bērnus, kas jau "riktīgi" iet b/d.

28.-29.jūlijs. Pirmoreiz iedevu šķērītes un papīru. Grieza stundām, citāts iz manis rakstītā cālī:
==Atgriežos pie šķēru lietām. Vakar puika beidza griest tikai tad, kad bija pārguris un gāja gulēt. No rīta visu laiku grieza, kā atnācām no āras, atkal pieprasa šķēres. Māja kā pēc papīra bumbas sprādziena Un tur viņš šķēres pareizi - vienā rokā, īkšķis vienā caurumā, 2 pirksti -otrā, un griež arī tā, it kā paslepus visu laiku būtu trenējies, kaut nekad neesmu to mācījusi, ne turēt, ne griest! Turklāt es līdz šim biju domājusi, ka ar tām šķērītēm neko prātīgu sagriest nevar. Nē nu baigā nodarbe, kas to būtu domājis!==

4.augusts. Dzintars grib kaut ko panākt, vai lai es kaut ko izdaru vai iedodu, bet konkrēti nepasaka, tikai kunkst, rāda vai saka kaut ko man nesaprotamu. Mēģinu "izspiest" precīzi, ko viņš grib, sakot pati un pārprasot - "ja?" Uz ko viņš pārliecinoši atbild: "Ja!", un tad es arī izdaru vēlamo.
Tad nu citreiz situācijā, kad Dzintars grib, lai es kaut ko izdaru, bet nemāk pateikt, ko grib, viņš sten, pūš, līdz beidzot pats pārliecinoši paziņo Ja!, cerot, ka ar to tagad viss skaidri pateikts ;-)))
Piem., dod man mašīnu, striķīti un saka ja! ar domu, ka es piesiešu striķīti mašīnai.

14.augusts. Galvenie vārdi - citu!, vēu!, ja!, ņe-e! - nekādi nevar izdabāt - visas drēbes vajag citas, dziesmas vajag vēl un vēl, uz prasīto "vai izdarīsi to un to?" atbilde ir "Ņe-e!", arī uz "Dzintars taču labs puisītis?" atbilde ir: "Ņe-e!".

Atceras redzētas lietas konkrētās situācijās. Piem.,
Skatam bildē sienāzi, Dzintars skrien koridorī pie ratiem, saka aķ (= rati) ok (= rokturis), bauc (= brauc) ar to atgādinot, ka mēs redzējām sienāzi, kas bija uzlecis ratiem uz roktura un vizinājās.

Sākas "pats" laiks. Saku, ka jānomazgā rokas un vedu uz vannas istabu, bet viņš grūž mani prom, saka pac (= pats) vai mamma nē!, ieiet vannas istabā un aiztaisa durvis aiz sevis ciet. Kā var dzirdēt, krānu atgriež un darbojas, kā - neredzu;).

[2g. 3 mēn. - 2g. 4 mēn.]

Sāk apmeklēt bērnudārzu, kur viņu iesauc par Sprīdīti gan mazā auguma, gan izskata dēļ.

Mīļākā poza - mammai ap kaklu un lai mammas rokas apķertos viņam apkārt un sev piespiestu klāt:). Šādi arī nereti nomierināms, kad kašķējas, pierunājams mainīt nodarbošanos (negrib iet mājās - paņemu ap kaklu, pēc tam ir ar mieru iet mājās).

Pats grib stumt ratus ar māsiņu, mammai neļauj.

[2g. 4 mēn. - 2g. 5 mēn.]

Saka: "divi batima gui", kad gulēja brālis un māsiņa uz zemes blakus. Tāpat bieži, kad māsiņa uz grīdas, liek tai zem galvas spilvenu, virsū segu, un arī pats guļas blakus. Tāpat pasācis likt gulēt rotaļlietas - lelli, lāci, suni, mašīnu utml. Skatās, lai acis būtu ciet, un ar skumjām secina, ka vaļā.

Visu grib slēgt. Iešana no rīta uz pastkastīti pēc avīzes (viņam slēdzot vaļā) ir stimuls ātrāk celties. No pastaigas mājās slēdz durvis (apakšu) pats, cik nu var.

Skaisti vārdi: gufe (= fotografēt) un pupati (= fotoaparāts). Iedevu lēto fotoaparātu Dzintaram spēlēties. Ļoti patīk pārgriezt kadru un spiest pogu (pīst pūgu), vispār ļoti patīk spiest pogas (arī plašu atskaņotājam). Pats "fotografē" un dod man fotografēt, tad pats skrien uz dīvāna, rāpjas uz atzveltnes, lec lejā un grib, lai es to nofotografēju.

Izveidojies temperatūras mērīšanas rituāls - ņemu klēpī un pie datora Dzintars raksta burtus iekš www.jurjans.lv/kaste/. Citā laikā laižu pugama (= programmu), Wordu, kur Dzintars raksta uz nebēdu. ļoti grib manā vietā rakstīt arī uz datora, piem., loginu raksta viņš (protams, pēc manas "diriģēšanas" ko un kur spiest), ja mana, ka gribu "iet mailos".

5.oktobrī parādīju akordeonu. Izraisīja liēelu interesi. Pastāstīju, ka jātaisa vaļā, lai skanētu pogas spiešana, atstāju akordeonu uz grīdas. Aizeju prom un dzirdu - jau skan! Iemanījies pats atplēst vaļā, reizē spiežot taustiņu. Labāk gan patīk, ja mamma velk un viņš spiež. Jautrākais bija, kad spēlēju "aijā žūžū" un puika dziedāja līdzi. Arī vēlāk, kad viņš pats "spēlēja", viņš dziedāja tieši "aijā žūžū ača bēni", nu aptuveni tā.:)

21.oktobrī:
Baro mantiņas ar "pieniņu" - no viena trauciņa otrā "ielej".
Gulda mantiņas (ezīti, vāverīti..), sedz, runā acis cit (= ciet).
Patīk spēlēties ar durvīm: Tuktuk! Čau, mamma! Atā, mamma!.

[2g. 5 mēn. - 2g. 6 mēn.]

4.novembris. ģērbjamies, visu laiku tiek atkārtots tepits. ģērbjam jaciņu un domāju, kas varētu būt tepits. Pajautāju: "Džemperis?" uz ko Dzintars samulsis un skumīgi nosaka: ā, nau tepits (tamlīdzīgi parasti nosaka, ja netrāpu). Tātad, netrāpīju. Bet laikam bij domāts, ka uz jakas saskatījis trepītes - ne vienmēr man izdodas sasaistīt it kā nesaistītas lietas.
Savulaik, rudens lapās spēlējoties, izveidojām no lapām kaudzi. Arī Dzintars staigāja un runāja tepits. Toreiz domāju, ka drēbītes domātas. Beidzot tomēr sapratu! Tajā lapu kaudzē puika bij saskatījis slidkalniņu ar trepītēm. Tad nu mēs kādu laiku spēlējāmies, kaudzē kāpjot pa "trepītēm" un "šļūcot lejā no slidkalniņa", kas tika realizēts, sēžot lapu kaudzē uz vietas un ar rokām "ieķeroties" neredzamās margās.

5.,6.novembris. Aktīvi spēlē iedomātas situācijas arī bez taustāmiem vai atbilstošiem priekšmetiem - brauc mašīnā (sēž uz grīdas, groza stūri, kas var būt jebkāds priekšmets, taisa durvis ciet, kas var būt tikai rokas kustība vai vada aizlikšana utml.), trolejbusā, autobusā, vilcienā. Kāpj iekšā, ārā (lai arī redzamas robežas braucamajam nav). Pērk biezpienu vai to, ko es pasaku - reāli var būt tukšām rokām vai kāds klucītis utml. Dod "naudu" ar tukšu roku. Liek "skapī" (uz krēsla) nopirkto. "Baro" ar ēdamo (no tukšas rokas) mammu, tēti, māsiņu.
Es "tieku vaļā" no Dzintara, liekot aizbraukt uz veikalu un nopirkt, teiksim, maizi, ogas vtml. Kamēr viņš "brauc un pērk", es varu, teiksim, skatīties filmu;).

Par katru mazāko sīkumu, sāpīti (kad iedod pa dibenu utml.), raud smalkā vaidošā balstiņā kā lielā aizvainojumā, pat ja pats bijis vainīgs.

Citreiz liek uz klaviatūras man rakstīt vārdus, skatās, ko spiežu. Rakstu Dzintars, Juliata, Julita, Atis. Citreiz liek rakstīt konkrētus citus vārdus.

Pa telefonu parasti pāris vārdus pārmij ar vecmammu, vectēvu u.c. Parasti Dzintaru nesaprot;). Stāstījumā joprojām topā nupiki veikua bipini (= nopirka veikalā biezpienu) utml.

Joprojām grib segt māsiņu un likt viņu uz spilvena. Bet ir pierunājams to darīt arī ar mantiņām (lelli, suni utml.).

[2g. 6 mēn. - 2g. 7 mēn.]

24.novembris. Liek mašīnas garāžā - klucītis priekšā un 2 kluči aizmugurē - durvis. Kad mašīna brauc laukā, abus klučus atvirza - durvis vaļā, var braukt, pēc tam atkal klučus saliek kopā - durvis ciet.

29.novembris. Ir nopirkta jauna lampa, lampas kaste atvēlēta spēlēšanai - dikti patīk rāpties iekšā, taisīt ciet "durvis", likt iekšā dzīvnieciņus, kastes u.c. spēlēties.

30.novembris. Sataisījis no mīkstās puzles paklājiņu un ielicis iekšā - stāsta, lai sunīšiem (kas kastē ielikti) nebūtu auksti. Līdz šim mums mājās uz grīdas ir lielā mīkstā puzle, lai māsiņai nebūtu auksti rāpot pa grīdu, un allaž esmu atgādinājusi, ka lai sēžas un paklāja, nevis aukstās grīdas. Un re! Kad pašam sava "māja", zināšanas tiek liktas lietā un arī sunīšiem silts paklājiņš. Es aš apraudājos, cik sirsnīgi.

1.decembris. Mētājas minerālīšu pudeles. Dzintars paņem vienu un saka - mammai. Nu jā, mammai, nepievēršu tam uzmanību. Pēc brīža paceļ citu pudeli - tētim. Tad sāku skatīties. Mēs, redz, abi dzeram varbūt pat viena nosaukuma minerāļus, bet es - negāzētu, tētis - gāzētu. Un puika bija norādījis pilnīgi pareizi - mammai negāzēto un tētim gāzēto. Pēc tam taisīju "kontrolpārbaudi" ar trešo pudeli. Pateica pareizi, ka mammai. Re, kā tādus sīkumus pat ievērojis!

5.decembris. Spēlējas ar klucīšiem, no tiem uztaisot vilcienu un cilvēciņus. Vilciens brauc, ir pieturas.

No mīkstās puzles gabaliem pats izdomāja uztaisīt krēsliņus. (apgriezts U)

8.decembris:
* spēlējam vilcienus (kaste ar kastaņiem, klucīšu vilciens ar klucīšu žirafēm) un pieturas, kurās kāpj iekšā un ārā (attiecīgi kastaņi un žirafes).
* lielajam puzlem izņemam ciparus un liekam uz papīra, Dzintars izzīmē tukšo laukumu uz papīra, sanāk cipars. Agrāk tā ar mazo puzzli un burtiem darījām.
* no plastalīna taisām bļodas, plāceņus; ar nazi griež gabalos.

[2g. 7 mēn. - 2g. 8 mēn.]

Bieži prasa man dziedāt par visu, ko redz apkārt, gan mājās, gan pa ielu ejot. Apdziedam spuldzes, ratus, māsiņu, Dzintaru, attēlos redzamus objektus, t.sk. tārpus, arī traukus, nazi, sviestu, maizi, arī podu, čurāšanu utt.;)

Ziemassvētkos un Jaunajā gadā ļoti palīdz taisīt piparkūkas - veltnē mīklu, spiež figūriņas, sakārto tās smukā rindā un tad liek cepešpannā:

Apmeklējam Ziemassvētku eglīti bērnudārzā, kā arī Nacionālajā teātrī.

Daudz cienā mammu un Juliatu ar barankām/cepumiem. Kad ņem pats, tad nes mums arī, dod un saka "ūdzu! ".

[2g. 8 mēn. - 2g. 9 mēn.]

Dzintaram topā ir dziedāt "... ir tāda dziesma.." un tiek apdziedāts viss pēc kārtas: "ķeblītim ir tāda dziesma: kāp kāp kāp...", "drēbītēm ir tāda dziesma: velk velk velk", "tētim ir tāda dziesma: AtiAtiAti", "puķītei ir tāda dziesma: ūdeni ūdeni ūdeni...", bet vissmieklīgākais bija pašā sākumā - nez kāpēc dziedāts tika, ka "sēkliņai ir tāda dziesma: kva kva kva".:)

7.februāris. Dzintars taisa ēnu saulei (sk. attēlā pa labi - ķeblis pret ķebli).

12.februāris. Taisa "tiltus" no diegiem un lentēm; taisa "mūziku" no vadiem.

15.februāris:
* Sniegā spēlējas labprātīgi, taisa "sniegavīrus", spēlējas ar ragaviņām, gāž otrādi, stumj kalnā un lejā. Pačurāt braucām uz māju un tad atkal uz kalnu.
* Par visu, par ko saku, ka Juliata nedrīkst vai nemāk, Dzintars secina, ka varēs, kad Juitata izaugs ieāks. Tad viņa stāvēs, staigās, varēs ēst cepumu, kartupeļu pankūkas utt. utml. Arī par pašu Dzintaru - kad izaugs lielāks, tad varēs visu to, ko var mamma un tētis, piem., varēs ņemt mašīnītes, kas stāv tēta plauktā. Arī par mammu - mamma izaugs mazāks un varēs to, ko var Dzintars / Juliata un nevar mamma.;)

17.februāris:
* Ļoti ļoti bieži saka "mammu gribu".
* Tipiska saruna. Es: "Kāpēc tu dari/nedari to un to?" Gibu/nebigu. "Bet tad tev/māsiņai sāpēs." Gibu sāpēt. "Bet tad tev būs grūti piecelties!" Gibu gūti. "Bet tad tu būsi slims!" Gibu sims. "Tu gribi, lai mamma ir dusmīga/ bēdīga?" Nebigu. "Tad nedarīsi vairs tā? Daīsu.

19.februāris:
Dzintars griezās uz riņķi un skaitīja - 1, 2, 3, 4, 5, 6, 8, 9. Kad izbrīnā vīram teicu, ka tikai 7 aizmirsis, tad puika pats palaboja - 7, 8, 9 un 5, 6, 7, 8, 9, it kā lai pateiku - zinu jau zinu, kur tam 7 jābūt. Un pēc tam vairākas reizes pareizi visu no 1 līdz 9 noskaitīja. Agrāk bijām 1, 2, 3 un 1, 2, 3, 4 drusku skaitījuši, bet reizēm viņam juka 3 un 4, tāpēc ij nemēģināju tālāk mācīt. Bet māsiņa nesen sāka celties kājās un stāvēt bez turēšanās, tad nu es pati mēdzu skaitīt - cik ilgi viņa nostāvēs, tad nu laikam no tā arī būs iemācījies. Pašus ciparus pazina jau agrāk, tā ka tagad māk gan pazīt ciparus, gan skaitīt (gan tāpat, gan konkrētus objektus) līdz pat 10, ja grib. Mani tas pārsteidza, jo nebiju domājusi, ka tā žviks no 1,2,3 uzreiz līdz 10 pats iemācīsies skaitīt.

18.-23.februāris. Mācāmies luksoforu. Sākumā, spēlējot tramvajus, tie pie sarkanās gaismas "apstājās". Tad atrodu avīzē bildi, kāds tad tas luksofors izskatās. Tad laukā vērojam, ka pie zaļās gaismas mašīnas brauc, pie sarkanās stāv. Dzintars pie sevis to arī atkārto, stāsta.

[2g. 9 mēn. - 2g. 10 mēn.]

11.marts. Pamanu, ka pa pusei izlīduši ir 2 apakšējie zobi - abi 5.-tie. Kopā nu jau 18 zobu:) Augšā gan jaunus nemana.

[2g. 10 mēn. - 2g. 11 mēn.]

2.aprīlis.
* Nereti lasām pasaciņas. Šobrīd regulāri lasītā ir "Vilks un 4 kazlēni", dažus teikumus vai fragmentus jau saka priekšā, bet sižetu īsti nav vēl sapratis, jo nereti izsaka neloģiskus apgalvojumus: "kazlēni netiek iekšā" utml.
* Pamanu izlīdušus arī 2 augšējo zobu stūrīšus. Ta jau nu būs visi 5.tie un kopā 20 zobi!

10.aprīlis.
* Par Juliatu bieži saka: "re, kāda malacīte," + "izgulējās / padzēra / pačurāja" ;).
* Dzintars daudz rāda, māca Juliatu. Stāsta, kā kurš dzīvnieks runā, ko un kā vajag darīt. Skaidro, kāpēc ko jādara vai nav jādara.

19.aprīlis.
* Pēc b/d sācis "jā" vietā teikt "mhm" - laikam noskatījies no kāda b/d.
* Pēdējā laikā liek lelli gultā un grib, lai viņai palasa priekšā grāmatiņu.

[2g. 11 mēn. - 3g.]

27.aprīlī. paņemam brīvdienu no b/d, lai ietu uz mežu. 3h 45 min. tur arī pavadām. Spēlējas smiltiņās, drusku arī ar bumbu.

1.maijā gara pastaiga no Skultes līdz Imantai; ārpus mājām 13:00-20:10, Dzintars sākumā aktīvs, tad sāk kļūt kašķīgs un neko negrib (ne iet, ne ratos sēdēt);
naktī uz 2.maiju ļoti ātri elpo un sirds sitas; arī no rīta 2.maijā; ap 12:30 izsaucam ātro palīdzību, ved uz slimnīcu, kur arī paliek; taisa rtg, kardiogrammu. Obstruktīvais bronhīts, paātrināta sirdsdarbība. Es uz mājām un drīz atpakaļ uz slimnīcu, kur palieku līdz >22:00.
3.maijā es raustos starp mājām un slimnīcu: 2,5h mājās ar Juliatu, 2,5h slimnīcā ar Dzintaru, 4h mājās ar Juliatu, 4h slimnīcā ar Dzintaru (slimnīcā māsu iekšā nelaiž, tāpēc bērni nevar būt kopā). Eju no slimnīcas prom ~22:30, pirms tam ~1h dziedāju dziesmiņas, bet Dzintaram miegs nenāk.. Guļ, aizžmiedzis acis, lai mamma neietu prom, bet nemieg. Kad eju prom, bļauj, skrien pakaļ, bet man izdodas iztikt pa durvīm.
Šis murgs ar slimnīcu un raustīšanos starp māju un slimnīcu ilga līdz 6.maijam, kad tikām mājās. Pēdējās naktis gan paliku slimnīcā līdz Dzintars aizmiga, lai vai cikos tas būtu. Tomēr nakts vidū viņš esot modies un bļāvis, saucis mammu, prasījis bučiņu un lai samīļo... Bet mājās māsiņa pa naktīm vēl ēda pupu, nu nevaru es būt divās vietās uzreiz. Ļoti skumjš pasākums tā slimnīca bija, negribu neko tādu nekad vairs.

29.maijā, otrās bronhiālās astmas lēkmes (kuru pārvarējām mājās, nebraucot uz slimnīcu) otrajā dienā izšķiramies tomēr beidzot nosvinēt Dzintaram 3 gadu jubileju; svinam kopā ar 2 citām ģimenēm, kurās tāpat ir 2 bērni līdzīgos vecumos kā Dzintars un Juliata: Te pasākuma bildes.