Dzīves 134.-135.diena, 2.-3.oktobris, trešdiena-ceturtdiena

NeDiena sākas ar nakti. Puika jau nolikts gultiņā uz nakts gulēšanu. Lai arī sākumā nomodā, pēc brīža iestājies klusums un puika laikam jau iemidzis.

Pēkšņi atskan liels brēciens. Eju skatīties - visa galva asinīs, rokas asinīs! Kas noticis!?

Izrādās, puikam alerģijas dēļ ļoti niezējusi galviņa, un viņš to arī kārtīgi sakasījis, pamatīgi noplēsdams galvas plāno ādiņu līdz asinīm, tamdēļ arī pirksti asinīs.. Cik var, notīru, uzsmērēju Bepanthen ziedi, vairāk nezinu ko lietas labā nakts melnumā darīt.. Lai nesakasītu vēl vairāk, lieku galvā cepurīti un rokās velku cimdiņus..

Naktī mostas ik pa 3 stundām. Puikam neganti niez arī pa dienu, tāpēc cepurīti ņemt nost baidos, ka nenoplēš galvu vēl vairāk... Tā jau izskatās diezgan traģiski. Cimdiņam puika jau izurbinājis pirkstiem caurumiņus - nu nav jau tik lieliem bērniem tie mazie cimdiņi domāti..

Pastaigā salasām svaigus pelašķus (ziedkopas) un ceļmallapas (labi, ka šai gadalaikā tādi augi vēl aug!), mājās pelašķus izmaļu suluspiedē un sataisu tādu putriņu kopā ar olīveļļu. Iegūto masu sasmērēju galviņā uz sakasītajām vietām. Pa virsu noklāju ceļmallapas un lieku virsū cepurīti.

Arī pa nākošo nakti galvā ir cepurīte un zem tās uzziesta pelašķu - ceļmallapu putriņa. Uz rīta pusi galviņa jau sadzijusi tiktāl, ka pavirši skatot nemaz neko lielu nevar pamanīt:).

Pamazām tikām galā arī ar niezi (ārste izrakstīja zāles), un pēc dienas jau uzdrošinājāmies mājās cepurīti vairs galvā nelikt. Tā ka lielā galvas plēšana palika bez jūtamām sekām:)