Dzīves 73.diena, 2.augusts, piektdiena

Jau nedēļu mums, lai paceltu hemoglobīnu, jādzer negaršīgās zāles Tot'hema. Pusampula dienā. Tās ir šausmas! Ar tādu pretīgu garšu arī es negribētu dzert!

Mēģinu ar pipetīti un ar karotīti, no pudelītes atsakās dzert kategoriski. Ja kaut kas arī ietek mutē, tāpat no tās iztek arī laukā. Pipetīti var mēģināt iebāzt dziļi mutē, lai kaut vai aizrijas ar tām zālēm, tad vismaz tiek iekšā. Runājos ar puiku, slavēju katru norīšanas aktu pēc zāļu iepilināšanas mutē. Tā mēs gandrīz visu "spēļu laiku " (agrāk tai laikā spēlējos ar bērnu) - apmēram stundu - pavadām, mēģinot dabūt iekšā zāles. Šodien pagaidām veicas tīri nekas, esam dabūjuši iekšā gandrīz visu normu, un tad..

Un tad nāk lielā atvemšana, puika nolej sevi no galvas līdz kājām, no vēdera līdz mugurai, viss slapjš - visas pūles bijušas veltas, zāles ir ārā, un vispār, kur lai es tādu slapju lieku?

Nāk virsū lielais raudiens (man).

Fiksi pieleju vanniņu ar ūdeni un nesu puiku noskalot vanniņā. Līdz šim puiku vienmēr vanniņā likām kopā ar Ati, bet nu nācās vienai likt, grūtākais jau nav ielikt, bet pēc tam vannas istabas šaurībā noslaucīt. Lai nu kā puika ir noskalots, noslaucīts un atkal saģērbts, bet ko darīt ar zāļu normu? Dzert atkal?

Zvanu pediatrei. Viņa mierina, ka gan jau kaut kas paliekot arī iekšā, un vēlreiz dienas normu dzert nevajagot.

Pēc tam, kad esmu izrunājusies ar ārsti, dienas otrajā pusē, mainot pamperi, atklājas, ka tur kakās ir asins stīdziņa. Nu kā mums neiet! Negribas atkal zvanīt ārstei, nolemju pagaidīt, ja vēl citudien arī tās asinis būs, tad zvanīšu, pagaidām ne.