Dzīves 339.diena, 25.aprīlis, piektdiena

Jau iepriekšējā vakarā jutu, ka Dzintariņš ir karsts. Temperatūra izrādījās 38 grādi. Nu ko, gājām gulēt diezgan agri - aizmigām 23:45 - un cerējām, ka no rīta temperatūras nebūs, jo galu galā jāiet taču pie ārstes - bijām pierakstīti pie Jokstas. Visi testējamie produkti jau sapirkti un salikti pa maisiņiem, nu kā tad neiet?!

Bet nekā. Puisis visu nakti kārtīgi nogulēja un pamodās tikai 8:00. No rīta temperatūra 37,7. Zvanu Jokstai. Viņa saka, ar tādu temperatūru testēšana īpaši nestrādā, tāpēc izlemjam nebraukt. Nu nekā, viss iepriekšējās dienas gatavošanās darbs veltīgs. Visus sagatavotos produktus apēdu pati. Ārā mest taču žēl ... Vēlāk Dzintaram rokas locītavā pamanu alerģiskus izsitumus - diemžēl neesmu ievērojusi, vai tas no šīsdienas izvirtībām vai parādījies jau agrāk.

Temperatūra dienas laikā paceļas līdz 38 grādiem. Man jau liekas, ka patiesībā ir vēl vairāk, jo nav viegli kārtīgi izmērīt.

Lai arī puisim ir temperatūra, var teikt, ka viņš pat ir mazāk niķīgs nekā parasti. Tā teikt, nesūdzas, staigā, spārda visus priekšmetus (tikko tak tik apguvis, ka var tik forši paspārdīt ne tikai bumbu, bet jebko, kas pa kājai). Staigādams tā jocīgi ceļ kāju - it kā gatavodamies, a ja nu kaut kas spārdāms pa kājai patrāpās ;-))). Pa druskai priekšmeti tiek arī grūsti un mesti. Piemēram, putra tiek izmīcīta starp pirkstiem un tad mammai par lielu sajūsmu;) tiek mesta lejā uz grīdas vai biolakto trauciņā (kurš nebūt vēl nav bijis izēsts tukšs).

Par slimību drīzāk liecina īpašais mīļums - puisis cauru dienu glaužas man klāt, lien klēpī, runājas. Ir tik ļoti ļoti mīļš!!!

Tā kā viņam ir temperatūra, domāju ārā neiet. Lai arī it kā saulains, bet tomēr tikai +6 grādi. Bet puisis pa dienu nemieg un nemieg. Pusdienlaiku taču vajadzētu gulēt! Pieradis, ka pusdienlaiku guļam ārā, svaigā gaisā, tāpēc tagad telpā pēc pupošanas aizmidzis, gultā likts uzreiz mostas augšā.

Tā nu pl.18:00 tomēr dodamies ārā staigāt tik vien, lai aizmidzinātu. Kādas 20 minūtes nostaigājuši, nākam mājās. Dzintars turpina gulēt mājās ratos (rāpulī, krekliņā un maiciņā) līdz pat 20:30. Nu vismaz.

Pa nakti likām gulēt, apsedzot ar pārvalku bez sedziņas. Saka taču, ka slimu nedrīkst pārkarsēt.

Tā nu diena pagāja. Patiesībā nebija nemaz tik traki. Pirmdien jau temperatūra nevienu brīdi nesasniedza 37, tā ka mēs tā arī ārstu ne izsaucām, ne pie viņa gājām. Tikām galā paši :).