[2g. 2 mēn. - 2g. 3 mēn.]

Kad sāku dziedāt "velc pelīte", uzreiz atceras dziesmu "kur pelīte tu tecēji" ar tekstu "tur nograuzu beņķim kāju", jo stāsta man: "ķebit (= ķeblītis) ņamņam" ;)))

Dziesmā "aijā žūžu" dziedot, ka tētis nes medus podu, rādu bildē podu. Dzintars secina, ka podā kartupeļi, ko taisījis tētis (ņaņņa, kapuk, taist, pudi) ;)

[2g. 3 mēn. - 2g. 4 mēn.]

Dodu uzvilkt "otrreizējo" pamperbiksi, kur tikai mazliet bijis iečurāts. Puika paņem, pēta, tad dod atpakaļ ar tekstu "piuna!" (= pilna). Vēlāk izņemu pavisam jaunu pamperi no pakas laukā. Puika atkal rūpīgi nopēta un izsaucas - "O! Nau piuna!" ;)
 
[2g. 5 mēn. - 2g. 6 mēn.]

Stāstu, ka gotiņa ēd zālīti, bet puika uz to priecīgi precizē - tabletes! ;)) -
Tā sanāk, ja bieži jādzer zāles, kas ir arī tabletes.
 
[2g. 6 mēn. - 2g. 7 mēn.]

Gribēju baranku un dabūju! Tikai ārā vairs netieku..

Bikses (uz tām izšūts puisītis un meitenīte) notašķītas ar ēdienu, saku, ka jāvelk nost. Dzintars - "vilksim nost meitenīti". Kad novelkam, uzvelkam citas, bez attēliem. Dzintars - "nav meitenītes, aizgāja, [uz] mājām".

Prasu, vai Dzintars paēdis. "Jā, vēders pilns, mugura arī pilna." ;))

Pastaiga, nomācies laiks, Dzintars skatās debesīs un secina: "Saule nav, saulīte aizlidoja [uz] mājām pakaļ biezpienam":).

Kaut kad skatījām grāmatiņu, rādu un saku - koala lācītis. Dzintars iegaumē. Vēlāk grāmatiņā rāda - te koala lācītis, te koala žirafe, te - koala pērtiķīts ;-)))

Dzintars visu laiku nesaka vārda pirmo burtu "s". Nesaka "mūzika skan", bet "mūzika kan". Mācu viņam, lai saka "mūzika s-kan". Rezultātā viņš sāk sacīt: "s-mūzika kan" ;)

[2g. 7 mēn. - 2g. 8 mēn.]

Nereti ir tāda sitācija, Dzintars saka: "Dziedāsim!", bet es uzreiz to nesāku darīt. Tad atskan pavēle: "Attaisi mutīti vaļā!", nereti ar rokām šo prasību manai mutei arī cenšoties īstenot.;)

Prasu Dzintaram, kāds viņam ir uzvārds, atbild: "Kuss!" (= Klušs). Turpina: "Juitata Kuss (= māsiņa Juliata), mamma Kuss, tētis Kuss, vetevs Kuss. Pēc brītiņa to visu atkārto un papildina: "dēbītes (= drēbītes) Kuss";).

Ja ieslēgtu datoru ilgāku laiku nelieto, tad ekrānam apakšā savairojas tukši lodziņi, kuriem uzklikšķinot, tie lielākoties pazūd. Vienudien Dzintars klikšķina uz tāda lodziņa, bet tas nepazūd. Puika satraucies paziņo, ka dators sabojājies! "Citu nupikts dato nebojajis!", t.i., jānopērk citu datoru, kas nav sabojājies;)

[2g. 8 mēn. - 2g. 9 mēn.]

Kad esam taisījušies iet ārā, nereti esmu steidzinājusi, pamatojot: "nav laika". Tad nu Dzintaram skaidrs - "nav laika" ir nopietns arguments, kas tiek likts arī lietā. Piemēram, puika grib iet gulēt, bet uz grīdas, nevis gultā. Un piebilst: "Nav laika!" ;))

Vakarā, kad jāiet gulēt, turklāt Dzintars labprātāk iemieg pie gaismiņas, piedraudu: "Ja vēlreiz izkāpsi no gultas, nodzēsīšu gaismu un nebūs nekādas runas!" Dzintars: "gribu runas, gribu runas!" ;) Pēc tam nereti vakarā, kā iekāpj gultā, uzreiz saka "gibu unu, gibu unu!"

Saku, ka man nav spēka. Dzintars: "Vajag ēst kartupeļus, tad būs spēks".

"Mamma paēdīs putru, būs spēks samīļot Juliatu, samīļot tēti un samīļot Dzintaru."

Pāris secinājumi: "Dzintars izaugs ieks (=izaugs lielāks), derēs Juliatas cepurīte." "Mamma izaugs mazāks un varēs lēkāt pa dīvānu" ;)

Nopirkām jaunas ziepes, virsū rakstīts - detskoje (krievu val.), bet nu burti apm. kā mūsu, puika visus pa vienam noskaita, bet pēc tam ar pirkstu savelk visu vārdu kopā un "izlasa": ZIEPE. Būtu tiešām rakstīts ziepe, vēl nodomātu, ka puika jau lasīt prot.;)

[2g. 9 mēn. - 2g. 10 mēn.]

"Cipu capu vāverīte, citu lielu, citu pavisam lielu, vijam apaļu, bāžam krāsnī!" :)

Bieži izlaiž burtu "l". Piemēram, samīļojot māsu (apķeroties viņai ap kaklu), saka: "kakiņu samījoju" :).

[2g. 10 mēn. - 2g. 11 mēn.]

Dzintara izteikumi:
* "Iedevu buču lellītei, lelīte nevar iedot buču, viņa nav dzīva. Kad lelle būs dzīva, varēs iedot buču!"
* "Lellīte nevar paprasīt, lelītei nevar iedot mantiņu, jo viņa nav dzīva!"

[2g. 11 mēn. - 3g.]

Dzintars: "Kad lelle izaugs liela, viņa būs dzīva."

Dzintars: "Es esmu mazs, es esmu dzīvs. Kad es biju liels, es vēl nebiju dzīvs."

Dzintars: "Kad es izaugšu TIK liels, garumgarš, tad man būs pupas!" (t.i., pupi, kā mammai);)

Vannā, spēlējoties ar mantām, Dzintars netīšam iekrauj mammai pa seju. Es (stāvoša sausa un sausumā) sāpēs ievaidos un saķeru sāpošo vietu. Dzintars, to pamanot, momentā apķer savas slapjās roķeles man apkārt, lai samīļotu, un priecīgs paziņo: "re, kāds tāds malacītis!" ;)

Es saku, ka Juliata nedrīkst spēlēties ar to birsti, lai nes man atpakaļ. Juliata nenes. Tad Dzintars pieiet pie Juliatas, ar varu atņem birsti (māsa, protams, ieraudas) un paziņo: "Re, kāda malacīte, atdeva birsti!" ;))

Dzintars iemācījies iet uz lielā poda, uzliekot paliktni, tomēr ik pa laikam prasās uz mazā podiņa. Ja nevajag lielās darīšanas, mēdzu atļaut arī uz mazā. Reiz pamanu, ka uz mazā podiņa viņš spiež. Saku, kā nu tā, vajadzēja uz lielā poda. Puika arī paklausīgi aiziet tualetē uz lielā poda (nebūtu jau spiedusi, bet nu ja jau, tad lai iet), blakus uz zemes tiek atstāts mazais podiņš, mazliet jau iesmērēts.
Puika no tualetes ilgi nenāk ārā, dzirdu visādas skaņas, ik pa laikam nolaiž ūdeni. Eju skatīties. Uz zemes iesmērēts tualetes papīrs, blakus podiņš, kas, acīmredzot, ticis kratīts lielajā podā. Pats puika ar tualetes papīru tīra nosmērēto lielā poda apmali un paliktnīti, rokas arī sasmērētas. Puika pats komentē: "Es dūšīgi strādāju!" :)