Dzīves 271.diena, 16.februāris, svētdiena

Nakts pavadīta ļoti labi - kamēr es vannā, puisis ~1:30 jau aizmidzis, un noguļ līdz pat 10:20 bez ēšanām pa vidu!

Rezultātā no rīta pamostas ne vien apmierināts puisis, bet arī izgulējusies mamma :).

Turklāt ārā tik bezgaljauka saulīte! Tiesa, ir pavēss, -6 grādi, bet, kad izejam ārā, tad ir tik jauki, ka nemaz negribas uzreiz nākt atpakaļ. Aizejam līdz t.s. Dzintara kalniņam, tur tāda jauka nogāzīte, kuru mēs jau esam iemēģinājuši pat nobraucot visā garumā ar ratiem. Neesot klāt Atim, negribu tā riskēt, tāpēc apmierinos ar vizināšanos pašā nogāzes apakšā - cik izdodas, ar ratiem no kalna apakšas braucu kalnā augšup un, kad rati rauj uz leju par daudz, ļaujos un šļūcam lejā. (Īsti piedienīga jaunās māmiņas uzvedība. :DD) Trīs reizes šļūcu lejā arī viena pati no kalna augšas - gan tupus, gan sēžus, gan abējādi;).

Vārdu sakot - izbaudu ziemas priekus. Puika pa tam neko daudz neprotestē, ja nu vienīgi pret mammas uzbāzīgo vēlmi, lai viņš kaut mazliet pasauļotos. Tā saule ir pretīga un Dzintars bāž galvu segā, tikko saulīte uzspīdina viņam kādu savu silto stariņu. Nu neko, ja negrib, tad negrib.

Mājās pa dienu puikam tika piedāvāts ēst putru ar ķirbi, tomēr viņš īsti negribēja. Tikai vēlu vakarā, kad mamma beidzot attapa ļaut bērnam ēst pašam, Dzintaram beidzot radās vēlme tiešām kaut ko arī apēst. Kārtīgi paķeskājies pa šķīvi gan ar pirkstiem, gan karoti, "piekozdams" (cik nu bez zobiem tas iespējams) baranku un maizīti, galu galā apēda teju 150g, kas priekš viņa ir daudz!

Uz grīdas esot, puika centās daudz stāvēt. No malas izskatījās, ka viņš tūlīt tūlīt sāks staigāt, - tik noteikti un neatlaidīgi puika cēlās kājās, cik vien ilgi varēja, stāvēja un mēģināja paspert arī kādu solīti.:)

~23:30 gājām vannā. Vannā puisis gribēja uzvesties tāpat kā uz grīdas, tomēr īsti nesanāca - mēģinot ķerties pie rāpošanas, sanāca pāris reizes nogāzties un vēl sarīties ūdeni. Beidzot Dzintaram tika skaidrs, ka vannā vajag .. stāvēt! Tad nu viņš cēlās kājās un, staigādams pa ūdeni, mēģināja ķert visu laiku prom peldošo termometru - zivtiņu. Nez ko tie ražotāji tajā zivtiņā ir iemontējuši, ka Dzintars uz to "kritis" gluži kā kaķis uz baldriāņiem. Kad redzes lokā ir zivtiņa, viss pārējais uz pasaules tiek aizmirsts un visas pūles veltītas kārotā objekta sasniegšanai:).

Tāda nu bij šī diena, tāda saulaina un jauka.