Dzīves 94.diena, 23.augusts, piektdiena
Esam Engurē. Laiciņš ļoti silts un saulains. Guļam pie atvērta loga bēniņos. Kad izguļamies, nolemju turpmāko dienas daļu cik iespējams pavadīt ārā. Tas izdodas! Apm. laikā no pl.11:00-19:00 mēs dzīvojamies pa lauku, izņemot apmēram pusstundu pusdienu laikā.
Pagalmā uz zemes noklāju vienreizējos paladziņus, uz kuriem puika dzīvojās, kad bija izģērbts pavisam plikiņš, vēlāk uz parastā autiņa puika dzīvojās pamperī. Mantiņas puiku gan īpaši neinteresēja, bija jāizklaidē pašai.
Nopriecājos par Ata nejauši izdarīto atklājumu - lielo smuko lietussargu, kuru izmantoju ēnas radīšanai, var aizāķēt uz ratu roktura, līdz ar to tas stāv smuki vertikāli un dod vajadzīgo ēnu daudz labāk, nekā nolikts uz zemes!
Ārā puiku baroju, sēžot atspiedusies pret lielu bērzu - gan ēna, gan ērti, gan svaigs gaiss - burvīgi tā barot! Ja tā varētu katru reizi!
Kādu laiku pabraukājām arī ar ratiņiem, līdz puisis aizmiga. Izmantoju izdevību un aizskrēju uz jūru peldēties. Liekas, cik gadus jau nebiju jūrā peldējusies! Burvīgi! Izšļakstījos uz nebēdu, un pēc tam vēl paguvu gan izžūt, gan pupus noskalot akas ūdenī (lai puisim nav sāls jāēd ;)), gan saģērbties, un tikai tad puika pamodās.
Nu, vārdsakot, diena, kādu es būtu gribējusi katru dienu vasarā...