Mamma! Nu kāpēc Tu atstāji mani te uz grīdas uz muguras! Nu nepatīk man tā gulēt! Mamma!! Nu nāc tak! Kas tur tā par mantiņu sānā, pastiepšos.. Tāks, esmu uz vēdera.. Ai, kā saliecu kāju, tā atpakaļ uz muguras! Nu man nepatīk tā! Mamm! Nu kur tu paliki! Mammmmm!!!!!! Fū! Nāk. Mamm!! Es jau ceļu vēderiņu, lai tev vieglāk paņemt. Nu ņemt tak! Nu! Uff. Beidzot esmu vertikāli. Forši! Tā var labi redzēt, nu kāpēc vispār vajag mani likt guļus, ja man tā nepatīk! Šitā vajag. Hoplā!
Tā, ielika mani gultā, bet man negribas vēl gulēt! NE-GRI-BAS!!! Mammu!!! Paspēlējies ar mani, nu lūdzu! Lūuuuudzu!!! Viņa laikam mani nedzird!!! Āāāāā... Tāks. Ar roku kaut kam uzgrūdos. Kaut kas nočabēja. Kas tas tur tāds bija? Paņemšu rokās. Kāds viegliņš! Pakratīšu! Forši! Var viegli pakratīt! Pārlikšu otrā rokā, kaut kas jauns un interesants! Nu es tagad paspēlēšos! Ehh, kā var kratīt! Un čab! Tā, kaut kas krīt laukā. Super! Pakratīšu stiprāk! Re, kā lido kaut kādi gabaliņi laukā! Tram bam bam, jautri! Jāpagaršo! Nju tā, nekas īpašs. Vēl pakratīšu. Fui, nu kaut kas piebira man acīs, ausis, kaklu un degunu arī kņudina... Ēee, nē, nu man nepatīk, ka tā kņudina, mute arī pilna. Mammu! Man nepatīk! Mammūu!! Laikam viņa jau nāk. Ko viņa tā dīvaini, acis ieplētusi skatās uz mani? Kas ir? Ei, saki, kas ir? Fū, paņēma mani rokās. Nes uz otru istabu. Jocīgi! Nekad, kad istabā bijusi nodzēsta lielā gaisma, viņa mani nav nesusi uz otru istabu! Kaut kas noticis? "Ati, panāc. Tev tas jāredz! Visa gulta un viss Dzintariņš ar apiņiem!!" Ar apiņiem? Kas tie tādi ir? Nesaprotu, kas īsti ir noticis, kāpēc mamma izskatās tik uztraukusies???
