Vov, kā man patīk, kad mani paceļ gaisā, es tā varu baigi daudz redzēt! Un mammai no augšas uzsmaidīt! Uhh, mani pameta uz augšu, es krītu lejā! Kāda interesanta sajūta! Un vēl! Un vēl! Super! Varētu tā biežāk! Kā man patīk! Jautri!
Ņam ņam, tā, kamēr mamma neskatās uz mani, pavērošu viņas seju, hmm, interesanti tā no apakšas uz seju skatīties. Vai! Mamma ievēroja, ka es neēdu! Uzsmaidīšu viņai, lai viņa nedomā, ka man nepatīk pieniņš, un fiksi atpakaļ pie ēšanas! Ņam ņam.. Mamma atkal skatās tālumā, nu tak gribas viņu pavērot! Nu gan jau viņa nepamanīs, ja es klusiņām kādu brīdi neēdīšu. Vai! Nu atkal viņa uz mani skatās, es sakautrējos, uzsmaidu viņai un atkal naski ķeros ēst. Nu ko viņa padomās, ka es vislaik tik skatos, un neēdu.. Bet labi, ka viņa smaida, tad jau viņa nav dusmīga:)
Tā, lielā gaisma nodzēsta, esmu paēdis, mamma liek mani gultiņā, bet es negribu, ka mamma iet prom! Ā, viņa izliekas, ka vēl neies prom. Vai, kā man patīk, ka viņa tā mīļi nobučo uz vaidziņiem, paglauda. Forši. Vēl gribu! Mamma, nu kur viņa iet prom!? Mamm!! Nāc atpakaļ!!!
