Tāks. Esmu atkal uz grīdas. Apkārt viss kas salikts, raibs gar acīm griežas. Kas tur tās par bildēm. Jāmēģina tikt klāt. Nu tā, uz sāniem tikām, tāks, atspērāmies, vēlreiz, nu tā, atkal uz muguras. Hops, esmu atkal uz sāna, vēl viens atspēriens. Esmu klāt! Beidzot. Jāmēģina dabūt mutē. Nu baigi ciets! Ne īsti paņemt, ne mutē iebāzt! Fui.. Pē.. Tfu.. Negaršīgs!
Ahā! Mamma noliekusies tik zemu, ka var labi apskatīt viņas seju. Tas izcilnis pa vidu - tas ir baigi interesantais! Caps! Hihihi, mamma sāka runāt tādā dīvainā balsī, kad es viņu turu ciet. Kā palaidu vaļā, atkal normāli. Tad jau interesantāk turēt ciet! He he, tur jau var arī tais abos caurumos pabakstīt! Nez, ko tā mamma šķobās? Un tas caurums, pa kuru nāk skaņas laukā.. Vai, tur ir slapjš! Hihihi, tas caurums aizvērās, a mani pirkstiņi palika iekšā! Tā, atvērās. Es varu izņemt pirkstus laukā. Hihihi, mamma atkal paņēma tos iekšā, palaida, un atkal paņēma, super! :) Un ar otru roku es vēl varu sagrābt to izcilni :) Jautri! Vēl var pamēģināt tajos iedobumos pabakstīt. Kāpēc mamma grozās prom? Hmm.. Bet tur tak arī interesanti - tur kustas augšā, lejā.. Un tie striķīši, kas karājas, tādi tieviņi un daudz daudz! Jāparausta, interesanti tādi! Plāniņi, bet var daudz saņemt! Nu kāpēc mamma viņus vienmēr kaut kur liek prom un neļauj raustīt?