J: nu, saki, kaa Tu to paklajinju beigas izdomaji taisit? tapec, lai nav ar kurpem jastaiga, jo ar plikam kajinjam neesot labi? vai tas bus ar ko pildiits vai no zekjubiksem?
A: Par paklājiņu es mazliet jau rakstīju šajā "mammas mēnesī". Nu nav jau tiešām nekas dižs. Tas biezākais paklājiņš (Dzintara istabā), kas sastāv no tādiem 8 kopā sašūtiem dažādi pildītiem auduma "maisiem", ir ~80x70cm, un tas plānais, kas stāv koridorī, ir tāds garš 270x40cm, sastāv no daudziem kopā sašūtiem gabaliņiem, kur katrs kaut kā savādāk apdarināts - izmēģināju gandrīz visus cālī ieteiktos variantus, vien par zeķubiksēm būšu aizmirsusi;( - tas vēlākam laikam, ja vēl uznāks iedvesma.

Kājiņām vislabākais man šķita reizē visdārgākais variants - kviešu graudus (vienīgais materiāls, kas pildījumam ticis pirkts) plānā slānī saber auduma maisā (man tas maiss taisīts no mašīnadīta džempera) un tad uzmanīgi (lai nenolauž šujmašīnas adatu pret kādu graudu - ko es vienreiz tomēr izdarīju:( ) nošuj ar šujmašīnu cik var bieži (piem., ik pa 3-5cm strēmeles) - tā, lai uzkāpjot, tie graudi nesaskrien pa malām, ka zem kājas nekas nepaliek. Patiesībā īpaši dārgi jau nesanāk - daudz graudu nemaz nevajag - tādam 40x40cm gabalam pietiek ar puskilo graudu (10 santīmi tātad). Nu ja visai istabai, tad nu dārgāk gan.

Vienīgais, ka tajās nošuves vietās ātri sakrājas netīrumi :(. Bet ja nu es sadomātu kādā vienā veidā taisīt paklāju visai istabai, tad droši vien šādi tas būtu visefektīgāk un ne pārlieku sarežģīti.

Vēl piebildīšu, ja nu kāds arī izdomā taisīt, tad ir tāds materiāls, uz kura uzliekot, drēbe neslīd nost, it kā galdautu neslīdēšanai domāts, to es liku zem plānā paklājiņa. Un malas, lai aiz tām neķertos kājas, nolīmēju ar tādu speciālu paklāju līplenti.

Bet nu ar to mazumiņu, ko uztaisīju, nez vai kājiņām var pietikt:(. Tāpēc gaidīt gaidu siltus laikus, kad varēs basām skraidīt brīvā dabā :). Bet pagaidām vismaz lielākā daļa grīdas klāta vismaz ar kādu paklāju - tātad nav pilnīgi gluda.