DZIEDAVA.lv

Dabas vērojumi: stāstījumi un foto Latvijas Daba: foto un apraksti Latvijas Daba: foto un apraksti Ceļojumu apraksti un foto Pārdomas jeb situāciju analīze Mūzika manā dzīvē Domas bez apdomas CV, biogrāfija, bildes Paldies jums visiem!:) Citāti no grāmatām Manu bērnu dienasgrāmatas Suņu kolekcijas Dziedava.lv

Man nozīmīga literatūra

 

Valērijs Siņeļņikovs "Potēšana pret stresu jeb Psihoenerģētiskais Aikido"

(Rīga, 2004., "Sol Vita").
Grāmata veltīta tam, lai cilvēks labāk spētu izprast, kā praktiski realizēt grāmatā "Izproti savu slimību" izteiktās idejas. Sākumā tiek izanalizēta iepriekšminētajā grāmatā minētā pasaules uzskatu modeļu atšķirība, tos nosaucot par modeļiem "upuris-tirāns" (vecais apziņas modelis) un modelis "noteicējs jeb saimnieks (brīnumdaris)" kā jaunais apziņas modelis, uz ko autors ierosina tiekties. Grāmatā daudz piemēru no autora un viņa paziņu personiskās dzīves, spilgtāk raksturojot izklāstīto.
  • (29.lpp.->)
    GALVENĀ PIEAUGUŠO KĻŪDA
    Pārmērīgu sasprindzinājumu rada nevis pati situācija, bet tas modelis, kura ietvaros rodas negatīva reakcija.
    Ko nozīmē — būt par upuri?
    Tas nozīmē — pastāvīgi būt sāpju gaidās.
    Tad varbūt tirāna loma ir labāka?
    Nekā tamlīdzīga. Tirāns dzīvo pastāvīgās bailēs par savu dzīvību. Viņš taču ar savu darbību iznīcina apkārtējo pasauli, tātad — savu pasauli, tas ir, pats sevi.
    It visiem valdniekiem apkārt grozās miesassargi, tāpēc ka viņi baidās no savu upuru vai no tādu pašu tirānu uzbrukuma. Viņi dzīvo pastāvīgās bailēs.
    (..)
    Brīnumdaris rada, veido. Upuris un tirāns — posta.
    Ikviens cilvēks pēc savas dabas ir radītājs. Tikai ir aizmirsis to. Viņš ir ieslīdzis snaudā. Praktiski visi pieaugušie guļ neparastā hipnotiskā miegā. Viņiem tikai šķiet, ka tie dzīvo. Patiesībā viņi ir noburti.
  • (31.lpp.->)
    Bērni rotaļājas, jo dzīve viņiem ir noslēpums un mīkla. Viņiem viss šķiet interesanti. Viņi neslēpj ziņkāri par visu.
    Kad es tiku vērojis, kā mans gadu vecais dēlēns iepazīst apkārtējo pasauli, es viņu apskaudu. Reiz viņš virtuvē piekļuva skapītim, kurā glabājās putraimi. Durvis nebija cieši aizvērtas, un viņš tās attaisija. Kāda sajūsma, kāds izbrīns un prieks bija viņa acīs! Viņš varēja stundām ilgi pārcilāt burciņas un maisiņus ar putraimiem, pagaršot tos un izpētīt no visām pusēm.
    Tad es vaicāju pats sev, kur man tas viss ir palicis? Kur palikusi šī tiešā, nemākslotā bērna uztvere? Ko esmu ieguvis tās vietā? Raizes par savu un savu tuvinieku dzīvi?
    (..)
    Es domāju, problēma slēpjas tajā, ka pieaugušie ir aizmirsuši - pasaule ir liels noslēpums. Un tas, ko mēs redzam savā dzīvē, ir vēl tālu no Pašas Realitātes, kas ir neiedomājama un bezgalīga ikvienā savā punktā. Viņi ir pārstājuši uztvert sevi un apkārtējo pasauli kā mīklu. Un tā ir pati galvenā pieaugušo kļūda.
    Dzīve — tā ir spēle. Kaut arī dažkārt nopietna un, iespējams, skumja. Bet tikai spēlējot mēs varēsim kaut ko iemācīties.
    Apgūstiet lomas šajā spēlē. Ir gan bendes, gan upura loma, ir āksta un ir brīnumdara loma. Izvēlieties jebkuru no tām.
    Dārgais lasītāj! Es aicinu sekot man pasaulē, kurā cilvēki ir pieraduši uzņemties atbildību un būt savas dzīves noteicēji jeb saimnieki. Citiem vārdiem sakot, es jūs aicinu maģiskajā realitātē, kurā jūs esat brīnumdaris, burvis.
    Bet varbūt jūs paliksiet vecajā pasaulē — upuru un tirānu pasaulē?
  • (81.lpp.->)
    Pirmais solis. Uzņemties atbildību.
    Visas situācijas savā dzīvē es radu pats kopā ar apkārtējo pasauli, kopā ar Dievu. Viss, ko es savā pasaulē redzu, dzirdu un jūtu, ir manu domu un jūtu atspoguļojums. Tāpat arī apkārtējo cilvēku jūtu un pārliecību atspoguļojums.
    (..)
    Tapēc vispirms, iztirzājot jebkuru situāciju, ir jāsaka:
    — Šī ir mana pasaule, mana dzīve. Visus notikumus savā dzīvē es radu pats/pati. Viss un visi šajā pasaulē man palīdz radīt jebkuru situāciju. Lūk, arī šo situāciju es esmu radījis/ radījusi pats/pati kopā ar citiem cilvēkiem.
    (..)
    Otrais solis. Atspoguļošanas likuma izmantošana.
    (..)
    Tas man atgādina teicienu no Bībeles: "Lai jums notiek pēc jūsu ticības." Vai tad tas nav taisnīgi?
    Iznāk, ka mēs dzīvojam taisnīgā un likumsakarīgā pasaulē, kur katram tiek pēc viņa ticības, tas ir, pēc viņa domām. Kam cilvēks tic, to viņš arī saņem.
    Tātad jautājums, kas jums jāuzdod sev, savam zemapziņas saprātam, skan tā: "Ar ko es esmu radījis/radījusi šo situāciju? Ar kādām savām domām un emocijām? Ar kādu uzvedību?"
    Pilnībā izmantojiet atspoguļošanas un līdzības likumus: "Ārējais atspoguļo iekšējo" un "Līdzīgs pievelk līdzīgu".
    Atcerieties zelta likumu: "Viss, ko apkārtējie demonstrē vai pasaka skaļi, — ir manā zemapziņā."
    Apkārtējā pasaule — tas ir mūsu pašu atspoguļojums un turpinājums. Ja jūs nemīlat un necienāt sevi, tad noteikti pievilksiet pāridarītāju. Ja jūs esat aizkaitināti un nikni, tad nebrīnieties, ka gadās nepatikšanas. Ja jums ir labas domas un lielisks garastāvoklis, tad jūs arī gaida atbilstošas situācijas.
    Tāpēc pieņemiet jebkuru situāciju, kas rodas jūsu dzīvē, bez pretenzijām un aizvainojuma, mierā. Katrs cilvēks, ko jūs sastopat savā dzīves ceļā, nes sev līdzi kādu atklāsmi. Esiet uzmanīgi, vērīgi!
    (..)
    Trešais solis. Pozitīvais nolūks.
    Vai atceraties sakāmvārdu "Viss, ko Dievs dod, ir uz labu..."? Aiz katras situācijas, aiz katra notikuma slēpjas pozitīvs nolūks. Nejaušu notikumu nav. Viss šajā pasaulē ir taisnīgi un likumsakarīgi. Citiem vārdiem sakot, mūsu zemapziņas saprāts rada notikumus tādēļ, lai īstenotu priekš mums kaut ko vitāli svarīgu, kaut kādu pozitīvu nolūku.
    Tāpēc nākamie jautājumi, kas jums jāuzdod savam zemapziņas saprātam, skan tā:
    "Kā dēļ man ir vajadzīga šī situācija?
    Kādu pozitīvu nolūku mana zemapziņa īsteno ar šīs situācijas palīdzību?
    Kāda svarīga un pozitīva mācībstunda man jāgūst no šīs situācijas?"
    (..)
    Ceturtais solis. Jaunu uzvedības veidu radīšana.
    Ko nozīmē mainīt savu uzvedību, un kā to izdarīt? Mainīties — tas nozīmē radīt jaunus uzvedības un domāšanas veidus un īstenot tos savā dzīvē. Izveidot jaunu attieksmi pret sevi un apkārtējo pasauli. Un tieši stresa situācijas norāda uz to, ko vajag mainīt.
    (..)
    Galvenais — uzņemties atbildību un sākt mainīties pašam, nevis gaidīt, kamēr mainīsies apkārtējie. Atcerieties zelta likumu: situāciju pārvalda tas, kuram ir lielāka uzvedības veidu izvēle.
    (..)
    Piektais solis. Piedošana un Pateikšanās.
    Piedodiet pāridarītājam, turklāt — palūdziet viņam piedošanu un pateicieties par mācībstundu.
    (..)
    Iznāk, ka apvainodamies jūs postāt gan sevi, gan apkārtējo pasauli. Bet pateikdamies sūtāt laba vēlējumu. Tās ir radošas jūtas. Un noteikti atgriezīsies pie jums, atnesot labo.
    Galvenais — būt patiesam!
    Pateikšanās pašos pamatos maina ne vien attieksmi pret situāciju, bet arī pašu situāciju. Kad jūs mācāties pateikties par jebkuru notikumu savā dzīvē, tad jūs pilnībā tiekat vaļā no lepnības. Jūs atbrīvojat situāciju. Tas ir, ļaujat notikumiem vaļu risināties pēc cita scenārija, kas ir labvēlīgs jums un apkārtējiem.
    (..)
    Sestais solis. Svētīšana un Apdāvināšana.
    Tas ir Psihoenerģētiskā Aikido noslēdzošais etaps.
    Tagad, pēc tam kad esat pateicies visiem situācijas dalībniekiem, svētījiet viņus. Tas ir, novēliet viņiem visu labāko. Un dodiet viņiem to, kas tiem ir vajadzīgs. Pasniedziet viņiem savdabīgas dāvanas.
    Bet kā noteikt, kas cilvēkam ir vajadzīgs? Ko viņam uzdāvināt?
    Tas ir ļoti vienkārši izdarāms. Pajautājiet sev: "Kam šis cilvēks uzbrūk? Ko viņš ar savu darbību mēģina man atņemt?"
    (..)
    Ja kāds cilvēks sāk mani kaitināt, tad viņš mēģina atņemt man mieru. Un tas nozīmē, ka viņam pašam miera trūkst. Tieši tas jums viņam arī jāuzdāvina.
    Ja mans atspoguļojums mēģina man atņemt pārliecību, tad viņam pašam pārliecības trūkst.
    Ja prieku — tad viņam vajadzīgs prieks.
    Ja gandarījumu — viņam vajadzīgs gandarījums.
  • (144.lpp.->)
    KOPSAVILKUMS
    Efektīvas saskarsmes priekšnoteikumi.
    1. Skaidri nosakiet, ko jūs gribat gūt no saskarsmes ar otru cilvēku un ko jūs gribat dot viņam.
    2. Runājiet ar cilvēku par SAVU — VIŅA valodā.
    3. Cieniet otra cilvēka pasauli.
    4. Izmantojiet nodomu tīrību. Visam, ko es daru, jābūt labvēlīgam man un apkārtējiem.
    5. Saskarsmē nepastāv neveiksmes. Ir tikai atgriezeniskā saite. Jūs vienmēr saņemsiet tikai tādas reakcijas un atbildes, kādas izraisīsiet. Un ja reakcija, kuru jūs saņēmāt, nav tāda, kādu jūs gaidījāt, tad tur nekādas kļūdas nav. Vienkārši nākamreiz jāizraisa tieši tāda reakcija, kāda jums ir vajadzīga.
    6. Cilvēkiem piemīt visas spējas, lai gūtu panākumus.
    7. Esiet uzmanīgi un jūtīgi. Uzmanīgi ieklausieties sarunu biedrā un nosakiet viņa pasaules apraksta vadošo sistēmu. Ātri reaģējiet uz viņa acu signāliem un ķermeņa kustībām.
    8. Pievienojieties cilvēka pasaulei caur dažādiem saskarsmes kanāliem. Uzticēšanās stāvokļa panākšana. Vadīšana.
    9. Elastīgums. Cilvēks ar elastīgāku uzvedību pārvaldīs situāciju. Ja tas, ko jūs darāt, nenostrādā, — izdariet kaut ko citu. Izpaudiet elastību. Ja es kaut ko gribu saņemt no apkārtējās pasaules, tad man jāmaina sava uzvedība tikmēr, kamēr apkārtējai pasaulei rodas spontāna vēlēšanās dot man to, ko es gribu.
    10. Katrs cilvēks šajā pasaulē man palīdz īstenot manus nolūkus. Šī ir mana pasaule. Tā pastāv manis dēļ, un es — pasaules dēļ.

    Komentāri:
    Par šo tēmu vēl nav saņemti komentāri.


    Spama dēļ ziņojumi, kas ietver pilnus linkus, netiek pieņemti.
    Vēlies komentēt?
    Vārds / segvārds:

    Komentārs par šo tēmu:

     

  • (c) Julita, 2008.- 2017.    

    dziedava.lv DZIEDAVA.lv