DZIEDAVA.lv

Dabas vērojumi: stāstījumi un foto Latvijas Daba: foto un apraksti Latvijas Daba: foto un apraksti Ceļojumu apraksti un foto Pārdomas jeb situāciju analīze Mūzika manā dzīvē Domas bez apdomas CV, biogrāfija, bildes Paldies jums visiem!:) Citāti no grāmatām Manu bērnu dienasgrāmatas Suņu kolekcijas Dziedava.lv

Latvijas Daba

Ceļojumi

 
   
Ievadi >2 simbolus. Vārdus atdali ar tukšumu. Meklējot arī vārda vidū, priekšā liec %. Piem., zied %ava .
Precīzu vārdkopu meklēšanai lieto pēdiņas. Piem., "Misas dižpriede"

Julita Kluša, 2012.

2012.g. 6. aprīlis, Turaida - Inciems

Uzklikšķini bildei, ko gribi redzēt pilnā izmērā. Uzklikšķinot uz fotogrāfijas, iegūsi arī papildus informāciju par tajā redzamo.

Lielā Piektdiena. Beidzot sniegs vietām jau nokusis, var sākt redzēt zaļumus, dodamies uz Siguldu. Izkāpjam Turaidā un dodamies Turaidas alas virzienā. Gauja, atsegumi - kādu laiku nav tādās vietās būts, un mani, kas esmu sākusi vairāk interesēties par sūnām, šāds biotops ļoti interesē, gribas šādās vietās augošās sūnas aplūkot ne vien bildēs, bet arī dabā, tāpēc jau pie pirmajām sūnām noploku pētīt. Turpat pamanu, ka arī cīrulīši gatavojas ziedēt.
Turaidas alas apkārtnē no pazīstamākām sūnām ieinteresē konusgalvītes, kuru lapiņu malās koši zaļumi - laikam veidojas jaunas lapiņas!

Foto: Julita Kluša


Cīrulīši Corydalis solida pumpurojas
Komentēt

Foto: Julita Kluša


Konusgalvītes ar jaunajām atvasēm lapu galos
Komentēt

Tālāk nāk vēl lielāks pārsteigums - starp sūnu lapiņām redzamas sīkas sēnītes uz tieviem kātiņiem un ar brūnām nolaidenām cepurītēm. Tās ir konusgalvīšu sporu vācelītes! Un tādu te ir daudz daudz, simts vismaz! Tāds kā sēnīšu salidojums. Tikai tagad saprotu, kāpēc konusgalvītes tā sauc - par konus-galvītēm, jo tās vācelītes izskatās kā konusiņi.

Foto: Julita Kluša


Konusgalvītēm Conocephalum sporu vācelītes izskatās pēc sēnītēm
Komentēt

Foto: Julita Kluša


Konusgalvītes Conocephalum - platas lapiņas un daudzas sporu vācelītes
Komentēt

No sūnu vērošanas nākas atrauties - dodamies apskatīt Klinšozolu - pašā kraujas augšpusē vareni izslējies. Tomēr nomērīt apkārtmēru neriskējam - pārāk jau nu stāvas kraujas malā ozols izaudzis. Turpat kraujas lejpusē nomērām divus dižozolus (mazliet virs 4m apkārtmēru) un divus mazliet mazākus ozolus. Ozoli noauguši ar sašaurinātajām kažocenēm - nemaz ne tik bieži sastopama sūna, - kā arī tievo gludlapi. Uz ozolu sūnām samanu arī divus tauriņus.

Foto: Julita Kluša


Klinšozols kraujā virs Turaidas klintīm, ar skatu uz Gauju
Komentēt

Foto: Julita Kluša


Tauriņš uz sūnām - gludlapēm
Komentēt

Vēroju arī, kas labs zied - vispirms pamanu meža zeltstarītes pumpurus, bet vēlāk izrādās, ka ir jau arī ziedošas, un pat daudz.

Foto: Julita Kluša


Zeltstarīšu Gagea lutea pumpuri
Komentēt

Foto: Julita Kluša


Zeltstarītes Gagea lutea plaukst
Komentēt

Dodamies tālāk un ceļmalā ieraugām dižkoka cienīgu ozola stumbeni, kam blakus uz zemes atlūzusi milzu stara, kas atkal ir ar pārsteigumu - plaisājošo rūtaini, kas ir Latvijā aizsargājama piepe, ierakstīta Sarkanās grāmatas 1. kategorijā.

Foto: Julita Kluša


Plaisājošā rūtaine Xylobolus frustulatus uz dižozola kritušās staras
Komentēt

Foto: Julita Kluša


Plaisājošā rūtaine Xylobolus frustulatus tuvplānā
Komentēt

Interesantas ir arī turpat apkārtnē sastaptās sūnas, kas, izrādās, var izskatīties arī sarkanas. Vai koši zaļas uz satrupējuša celma.

Foto: Julita Kluša


Sūnas var izskatīties arī gluži sarkanas
Komentēt

Foto: Julita Kluša


Sūnām koši noaudzis, aptrupējis celms
Komentēt

Tiek ievērota arī pirmā ziedošā māllēpe un krāšņa spalva zemē, kas, izrādās, varētu būt sīlim.

Foto: Julita Kluša


Māllēpe Tussilago farfara jau plaukst
Komentēt

Foto: Julita Kluša


Tik krāšņa spalva Latvijā var būt tikai sīlim
Komentēt

Tālāk dodamies pa ceļu, ceļa malās vērojam kokus un ūdeņus, pamanu arī strauteni, kas šādām vietām ir raksturīga. Pie Vildēm meklējam arī dižozolu, bet tā vietā atrodam tikai pamatīgi apsūnojušu kritalu, sen jau beigts; vietā nomērām ozolu 3,80m un vīksnu 3,46m - tiem vēl līdz dižkoku statusam jāaug.

Foto: Julita Kluša


Pavasara ūdeņi mežā
Komentēt

Foto: Julita Kluša


Strautene Plecoptera uz koka
Komentēt

Mūsu tālākos plānus aizšķērso Melnupīte. Pēc kartes un, kā izskatās arī dabā, te būtu jāiet tālāk ceļam, bet tagad pāri ceļam iet Melnupīte. Ūdens izskatās dziļš un plats. Piemērotu apavu un vēlmes eksperimentēt ar pārtikšanu nav, tāpēc izlemjam šķērsli apiet, ejot gar Melnupītes dīķi. Tiesa, Melnupītei aiz dīķa šā kā tā nāksies tikt pāri. Vīrs arī iepriecina, ka šeit esot kartē atzīmēta purvaina vieta.

Foto: Julita Kluša


Melnupītes ceļš pāri ceļam
Komentēt

Foto: Julita Kluša


Dīķis uz Melnupītes
Komentēt

Vieta izrādās tiešām ūdeņaina, par laimi, zeme vēl sasalusi, vietām klāj ledus, nav tik traki, cauri izkuļamies, kaut vienbrīd jau domāju - labi nebūs. Pa gabalu vēl redzēju 2 riteņbraucējus pie tās pašas ceļa vietas, kuru šķērsoja Melnupīte. Nevarēju saskatīt, ko viņi darīja, bet galīgā laika periodā upei pāri tomēr bija tikuši!
Es pa tam varēju vērot arī sūnas un citus augus.

Foto: Julita Kluša


Melnupīte vai kāda no tās pietekām dīķa apkārtnē
Komentēt

Foto: Julita Kluša


Tievā gludlape Homalia trichomanoides ar sporu vācelītēm
Komentēt

Foto: Julita Kluša


Pamīšlapu pakrēslīte Hrysosplenium alternifolium vēl pumpuros
Komentēt

Foto: Julita Kluša


Sūna kā tāds nokarenais augs
Komentēt

Esam uzgājuši uz ceļa. Ceļmalā skatām bez 2cm dižozolu un tālāk divas vīksnas, pie kuru apskates pie mums iznāk parunāties saimniece. Viņa apgalvo, ka nākam no nekurienes (tā ceļa, kuru šķērsoja upīte) un taisāmies doties nekurienē (pa vietām, kur ceļa neesot un neesot izejams). Tas mūs īpaši nebiedē, maršruts pārplānots netiek.

Foto: Julita Kluša


Kūniņa, kas karājās vīksnā
Komentēt

Foto: Julita Kluša


Lazdas zieds
Komentēt

Gājiens pa "neceļiem" ļoti ātri attaisnojas - ceļmalā pamanu kritalu ar dzeltenu toni - tas liek iemirdzēties acīm, jo tās ir gļotsēnes! Bez dzeltenajām Trichia favoginea tur aug arī citas gļotsēnes - Metatrichia vesparia.
Kā vēlāk izrādās - ir pat vēl trakāk - uz sarkanajām gļotsēnēm vēl aug arī mazītiņas baltas sēnītes!

Foto: Julita Kluša


Kritala, uz kuras samanāmas oranžīgi dzeltenas gļotsēnes
Komentēt

Foto: Julita Kluša


Oranžā gļotsēne Trichia favoginea sporu stadijā
Komentēt

Foto: Julita Kluša


Gļotsēne Metatrichia vesparia - paciņas karājas no trupoša koka
Komentēt

Foto: Julita Kluša


Sarkanoranži krāsota gļotsēne starp sūnām uz kritalas
Komentēt

Foto: Julita Kluša


Divu veidu gļotsēnes - sarkanās Metatrichia vesparia un dzeltenās Trichia favoginea
Komentēt

Foto: Julita Kluša


Baltas sēnītes kā sīkas svītriņas; parazitē uz Metatrichia vesparia gļotsēnēm
Komentēt

Tālākajā ceļā atkal interesantas sūnas.

Foto: Julita Kluša


Apžuvusi rožgalvīte izskatās ka sīciņa palma
Komentēt

Foto: Julita Kluša


Rožgalvīšu kalniņš uz sniega fona
Komentēt

Foto: Julita Kluša


Girgensona sfagns Sphagnum girgensohnii
Komentēt

Foto: Julita Kluša


Slotiņu divzobe Dicranum scoparium un pāris sporu vācelītes
Komentēt

Kā arī negaidīti viena man nepazīstama kaussēne.

Foto: Julita Kluša


Kaussēne, iespējams, melnā pseidoplektānija Pseudoplectania nigrella
Komentēt

Foto: Julita Kluša


Pamīšlapu pakrēslīte Hrysosplenium alternifolium pamazām sāk plaukt
Komentēt

Tālāk sekoja Gaujas kādas pietekas izgrauzta grava, kuras malās atkal priekš manis visādas interesantas sūnas.
Vispirms - gravas augšpusē pamanīju kritalu bez mizas ar zaļganu toni - interesanti, vai nebūs līklapu novellija, sūna, kurai akurāt uz tādiem kokiem patīk augt. Jā, ir! Skatu to dabā pirmoreiz.

Foto: Julita Kluša


Kritala ar līklapu novelliju Nowellia curvifolia
Komentēt

Foto: Julita Kluša


Līklapu novellija Nowellia curvifolia - sūnas salīdzinājumā ar egļu skujām
Komentēt

Foto: Julita Kluša


Līklapu novellija Nowellia curvifolia
Komentēt

Foto: Julita Kluša


Sūna ar interesantu rakstu uz lapiņām
Komentēt

Gravas otrā pusē jauns pārsteigums - nekad neredzēti sūdi - arī tādi dabas objekti stāsta par dzīvām būtnēm. Vēlāk noskaidroju, ka tie varētu būt piederējuši mežirbei, bet arī dažiem citiem putniem - rubeņiem, medņiem, - tie esot līdzīgi.

Foto: Julita Kluša


Kociņsūnas Climacium dendroides kā tāds miniatūrs mežs
Komentēt

Foto: Julita Kluša


Putna, iespējams, mežirbes sūdi
Komentēt

Turpat mežiņā aug arī interesants bērzs, bet no mežiņa izejam pie Gaujas, kur nākas apstāties - Gaujā virpuļo atvari, te tur, te citur, interesanti vērot!

Foto: Julita Kluša


Savdabīgs bērzs ar šķēlumu un bumbuļiem pie zemes
Komentēt

Foto: Julita Kluša


Atvaru virpuļi Gaujā (viens liels atvars un vairāki sīciņi)
Komentēt

Pēc Gaujas vērošanas gribam pa ceļu doties tālāk, bet atkal - acīmredzamu ceļu šķērso kāda upīte! Šoreiz gan šķērslis ir viegli pārvarams sausām kājām vien mazliet nostāk no ceļa.

Foto: Julita Kluša


Ceļš cauri upei
Komentēt

Foto: Julita Kluša

Tālāk pēc gājiena pa meža ceļu iznākam klajā laukā, kurā mūs gaida kārtējais pārsteigums. Sākumā laukā redzam vien peļķi, kuras ūdens pazūd pa caurumu pazemē. Pienākot tuvāk, atklājas, ka tur - pazemē - par spīti visai siltajam laikam vēl ir saglabājusies ziema un lāsteku valstība!

Foto: Julita Kluša


Pļavas peļķe, kas pazūd zem zemes.

Foto: Julita Kluša


Lāstekkritums pazemē, veidojies, notekot peļķei no lauka
Komentēt

Tālāk ejot, nonākam pie Kalnzāģeru dīķa, kur mūs sagaida nu jau tradicionāla situācija - ceļu šķērso grāvis. Šoreiz ir pavisam pa nopietnam, nekādu variantu pārtikt nav, nākas lielajam dīķim, kura vidū ir pat kokiem apaugusi saliņa, iet apkārt.
Apkārtceļš vijas pa nogāzi jaukā mežā ar kritalām un visādām sūnām. Šur tur vēl ziema ar sniegiem un lediem.

Foto: Julita Kluša


Ainava ar Kalnzāģeru dīķi
Komentēt

Foto: Julita Kluša


Mežs ar kritalām
Komentēt

Foto: Julita Kluša


Spuraines sniegā
Komentēt

Foto: Julita Kluša


Bieziem sūnu spilventiņiem noaudzis koks
Komentēt

Kad laimīgi esam tikuši laukā uz ceļa, ceļmalā pie Lejaszāģeriem ievērojam divus pamatīgus ozolus, apkārtmēri 3,80m un 4,75m. Turpat netālu mums pārriņķo trīs stārķi.
Savukārt pie pamestajām Lejasbestu mājām mūs sagaida veseli 4 ievērojami koki - vītols ar apkārtmēru 5,18m un trīs, šķiet, vīksnas ar apkārtmēriem 3,63m, 4,64m un pat 5,70m! Par to, ka tās ir vīksnas, droši var pārliecināties tikai, pumpurus izplaucējot, vai atrodot kādu pērno auglīti.

Foto: Julita Kluša


Varena vīksna blakus pamestām mājām
Komentēt

Foto: Julita Kluša


Vīksnas ziedu pumpuri
Komentēt

Ar to vēl ievērojamie koki mūsu pastaigā nebeidzas. Netālu, Beitiņos, ieraugām pamatīgu, bet beigtu ozolu. Nabags pamatīgi izdedzis, viss vidus caurs. Apkārtmērs ievērojams - 5,80m.
Tālākā ceļā jau tumst, pārdomājam, ka pēdējās pastaigās kaut kā vienmēr kādu stirniņu redzējām, bet šajā ne. Un ko domājies - kā padomājam, tā divas stirniņas ceļu pārskrien!
Inciemā vēl nomērām divus varenus vītolus, lielākajam no kuriem lielākās daļas apkārtmērs vien vairāk nekā 6m, otram dižvītolam apkārtmērs 5,58m. Diemžēl pēdējam liels dobums, ko ļaudis izmanto par miskasti - žēl skatīties! Tomēr tieši šī bija mūsu pastaigas beidzamā fotogrāfija. Pēc tam vairs tikai brauciens ar autobusu atpakaļ uz Rīgu.

Foto: Julita Kluša


Beitiņu ozols, pagalam izdedzis, jau beigts
Komentēt

Foto: Julita Kluša


Inciema skaistums un posts.

Foto: Julita Kluša


Inciema varenais vītols
Komentēt

Foto: Julita Kluša


Kam būt - dižvītolam vai miskastei, kas vērtīgāk?

Kopā pastaiga bija vairāk nekā 16 km gara un enerģija pēc tās bija tikai nākusi klāt!



Nekomerciāliem mērķiem izmantojot dziedava.lv lapās atrodamās dabas fotogrāfijas, obligāti norādiet fotogrāfijas autoru un atsauci uz
daba.dziedava.lv. Komerciāliem mērķiem fotogrāfijas var izmantot tikai pēc vienošanās. Rakstiet: julita at dziedava punkts lv.




Komentāri:
M_L, 2012-05-01, 12:26 :   Bija ļoti interesanti iepazīties ar šo ceļojumu, upīti, kas tek pāri ceļam, dažādām skaistām sūnām, bet beigas bēdīgas. Žēl, kā tā var rīkoties mūsu paši ,,civilizētais" cilvēks. Ļoti žēl. Bet tie, kas tā dara, visticamāk, šajā lapā neieskatās...
lapsene, 2012-06-10, 22:14 :   Paldies par stāstījumu un foto. Jūtos, it kā pati būtu tur bijusi.


Spama dēļ ziņojumi, kas ietver pilnus linkus, netiek pieņemti.
Vēlies komentēt?
Vārds / segvārds:
Komentārs par šo tēmu:

 

(c) Julita, 2008.- 2024.    

dziedava.lv DZIEDAVA.lv