DZIEDAVA.lv

Dabas vērojumi: stāstījumi un foto Latvijas Daba: foto un apraksti Latvijas Daba: foto un apraksti Ceļojumu apraksti un foto Pārdomas jeb situāciju analīze Mūzika manā dzīvē Domas bez apdomas CV, biogrāfija, bildes Paldies jums visiem!:) Citāti no grāmatām Manu bērnu dienasgrāmatas Suņu kolekcijas Dziedava.lv

Domas bez apdomas

    ...1990./91.  

    Deja - kustība - tā ir dziesmas dvēseles izpausme formā caur matēriju. (10.06.91.)

      * * *
      Hej, mana zvaigznīt, Visumā,
      Tu man patīc - visumā!
      Tu vismīļāk par visām spīdi
      Ar spožumu citas Tu malā bīdi.
       
         Bet daudz tuvāka man būtu,
         Uz mirkli bez spožuma ja kļūtu.
         Pēc krāšņuma tad ilgotos
         Ar divkārt lielāku spēku
         Un lai no jauna šo brīnumu gūtu,
         Es pasauli apgāzt spētu.
       
      Bet liktens stunda sita
      Un mana zvaigznīte krita
      Varbūt tā arī labāk,
      Ka zuda vēl spožumu manot
      Nu tā būs mūžīgā atmiņā
      Citādi bāli pelēcīga
      Tā nepaliktu man piemiņā.
      Un pazustu drūmā tukšumā.
       
      * * *
      Tik daudz var
       iegūt
         no
         nekā
      No paša drūmā
         mazākā
      Bet zaudēt
       var pat
       dienvidū
      Kad saulē
       aizmiedz
       acis
       tu.
       
      * * *
      Labāk vienu skaistu ziedu
      Savā mūžā saglabāt
      Nekā simtu kātu sienu
      Krāt, pa vienam skaitot klāt.
       

      * * *
      Vakar vakarā es izgāju uz ielas
      Un nesapratu - kāpēc viss tik tumšs,
      Kam nakts ir vajadzīga un kam diena,
      Ja cilvēks dzīvo pasaulē tik skumjš.
       
      Es nezinu kam ēdiens vajadzīgs,
      Kam visi greznumi un skaistās lietas,
      Ja varbūt kāds par visu vienaldzīgs,
      Kas karsti ilgojas vien vienīgi pēc lietus.
       
      Kāpēc ir jāmācās un jāzin daudz
      Par dzīves nejaušībām un par fiziku,
      Ja kaut kur suni sper, lai nabags kauc,
      Ja cilvēks tad, kad vēlas, nedzird dziesmiņu.
       
      * * *
      Vienkāršāk aizplūst kā upei
      Uz Āfriku banānus plūkt
      Nekā cilvēkam palikt
      "Dzīves labumus sūkt".
       
      Projām no visa, kas pastāv,
      Es gribu nebūtību,
      Slīdēt pa dzelteno sviestu,
      Ieraudzīt caurspīdību.
       
      * * *
      Tik patiesas ilgas
      Pēc saules, pēc gaismas
      Bet ja tās tik ilgas,
      Nav nozīmes vairāk
        saņemtai
      Liekuļlabdarības
        dāvanai.
       
      * * *
       
       
       
      Vēl palasīties ..

      * * *
      Uz pasaules tik viens ir Dievs
      Vienalga, latviets tu vai krievs.
      Tur mainīt nevar it neko,
      Ja netici, tad uzkūko.
       
         Bet attapsies kad pakritis,
         Tad zini - Dievs ir sodījis
         Un tam vienalga ticība
         Vai prasta ļaužu nicība.
       
      Kas nolemts ir, tas notiksies
      Nāks laiks - un katrs kapā ies,
      Bet nebēdā - laiks nāks un ies,
      Drīz piedzimsi iekš citu mies!
       
      * * *
      Kā radīt dziesmu tādu,
      kas aizkustinātu pat bārdu?
      Ha, tu tik iepūt tai garu!
        Tu tik iepūt tai dziesmai garu
        Jau pateicības nāks par darbu.
      Tu tik iepūt tai garu
      Un tā saviļņos zvēru baru
      Pakļaus to savā varā
      Kur skanēs, turp ies.
        Tu tik iepūt tai garu
        Un tā iedvesmos zaru
        Pumpuru auklēšanai
        Ziedu plaucēšanai
      Tu tik iepūt tai garu
      Pār cilvēkiem iegūs tā varu
      Pakļaus saviem likumiem
      Neklausīs cilvēku tikumiem
        Visu vienkārši un vienreizēji
        šķiet iegūt.
        Jā, tu tik iepūt tai garu, iepūt!
        Nu kāpēc neskan?
       
      * * *

(c) Julita, 2008.- 2017.    

dziedava.lv DZIEDAVA.lv