Dzīves 116.diena, 14.septembris, sestdiena
Aizmiga pl.00:30 un gulēja 7 stundas bez pārtraukuma.
7:30-8:00 paēdam un atkal guļam
9:00-9:30 vēlreiz iekožam un guļam tālāk
12:00 beidzot ceļamies augšā. Paēdam un kādu laiku spēlējamies, līdz vecāki sataisījušies doties pastaigā. Brīvdiena taču, tāpēc pastaigā dosimies visi trīs.
Pirms iešanas ārā vēlreiz iekožam (pupā).
Staigājam ar ratiem pa mežiem, brīžiem atliek tikai nobrīnīties, kā tādos brikšņos un dubļos vispār izdodas ratus dabūt uz priekšu. Pāri nokritušiem kokiem ratus gadās celt pāri, pārbraukt nevar. Puika pastaigas laikā kā vienmēr mierīgs, brīžiem guļ, brīžiem nomodā.
Nostaigājam 3 stundas.
Mājās spēlējamies dažādi. Puisim patīk pētīt un bakstīt mammai seju, degunu, muti, zodu, vaigus.
Ļoti patīk spēlīte "cepu cepu kukulīti", puisis smejas. Vispār sanāk ilgāku laiku sasmieties savā starpā. Puika smejas ļoti īpatnēji - bez skaņas! Mutīte vaļā līdz ausīm, skaidrs, ka smejas, bet skaņas nav! Tikai brīžiem tā kā iekrekšķas, izdveš ko līdzīgu skaņu sakopojumam "hāā".
Nolieku uz grīdas, puisis uzreiz pagriežas uz labajiem sāniem un ar kājām riņķo visapkārt, ņem rokās un bāž mutē suņu kalendāra lapu, kas piesprausta pie gultas malas. Tā vispār diezgan ilgi dzīvojas viens pats!
Pēc tam ielieku gultiņā. Tur arī griežas uz riņķi, ņem rokās rotaļu saulīti un manu melnbalto blūzīti, kas pārmesta pār gultas malu.
Tā nu mēs spēlējoties un barojoties pavadām dienu.
Vakarā ap 23:00 liekam vanniņā ar kumelītēm un "sunīšiem", pēc tam pabaroju un ap pusnakti puika iemieg. Drīz gan pamostas, taču Atis mazliet liek puikam pavingrot, pēc kam puika aizmieg pa riktīgam:).