Tā, mamma istabā iededza mazo uguni, aizvēra durvis. Tas nav uz labu! Viņa dod man pupu. Tas ir labi, kamēr es ēdu, tikmēr mamma neies prom. Ēst man īpaši negribas, bet mammu gribas, tāpēc ēdīšu, pieniņu lēni sūcot. mmmm.... mmmmm.... Ko mamma saka? "Tu ēdīsi kārtīgi vai neēdīsi? Tad likšu gultiņā!" Un ņem pupu laukā! Nē, tā nevajag! Nu es varu drusku ātrāk paēst.. Ai, apnika zīst, gribu uz grīdas! Tā, laid, mamma, mani vaļā! Nu laid, laid uz grīdas! Ko tu to pupu man bāz mutē! Nu negribu es vairs! Gribu uz grīdas!!! Nē, ne gultiņā! Mammuuuu!!! Nēēē!!!!!!! Nēēēēēē!!!!!!!! Tu esi šausmīgi riebīga, nežēlīga, ļauna, nu kā tu vari mani, tādu mazu mīļu puisēnu, savu dēliņu, pamest vienu gultiņā raudāt!!!!!!! Es taču gribu uz grīdas, es tak jau teicu!!!!!!! Tu esi šausmīga, slikta mamma tu esi! Ārprāts, nu kā tā drīkst! Nu vai tu nedzirdi, ka es raudu!!!! Uff, izņēma no gultiņas, grib dot pupu. Nu es tak teicu, ka pupu negribu, uz grīdas gribu!! Tā, atsperšos, man tak ir gana spēka! Tāks, mamma padevās, nolika uz grīdas. URRĀ!!! Vai, cik forši, es esmu laimīgs! Cik te ir jauki, burvīgi, un mamma arī ir laba! :) Skriešus pie durvīm, te ir patumšs, aiz durvīm ir gaišs. Tā, šķirbiņa maza, bāžu savus pirkstus, velku durvis uz savu pusi, atkāpjos, tā, tā, veras jau veras, nu tā, durvis ir vaļā! Cik forši! Skriešus uz blakus istabu. He, tētis tāds izbrīnījies skatās uz mani. Skriešu atpakaļ uz savu istabu! Re, kur riņķītis! Re, kur var riņķīti uzlikt! Un, re, kaķītis! Mamma nāk! Atkal liek pie pupa, negribu pupu! Laid vaļā! Nu kāpēc gulta! Negribu! Mammu!!!!! NEGRIBU, negribu, nē!!! Nu neklausa nemaz! Pameta gultiņā un aizgāja... Mammuuuuu!!!!! Āāāāāāā!!!!!..... Nu baigā! Nu nedrīkst tā! Nu mammuu!!!!!!! :-((((((

Tā. Rekur lentīte ar pogām. Jāpakošļā, tās ir baigi labās! Mmm, ņamm. Mmmm... Miedziņš nāk, jāpameklē ērtāka vietiņa gultā, mmm... hrr... hrr.. hrrr......